Ekonomikas ministrija izskaidrojas ar naftas meklētājiem. VIDEO

Vairāki uzņēmēji Kasjauns.lv norādījuši, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu projekts praktiski liegs viņiem veikt naftas iegulu izpēti uz sauszemes. Vienkāršoti runājot – viņiem jāveic izpētes urbums, dati jānodod valstij un pēc tam šis urbums jāpamet. Paredzētais izpētes urbuma ekspluatācijas laiks divi gadi esot par īsu – vajadzīgi desmit gadi. Vēl naftas meklētāji ir sašutuši par dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem un apgrūtinājumiem. Ekonomikas ministrija gan pārmetumus noraida, kaut gan atzīst, ka ar visiem nozares pārstāvjiem vienošanās nav panākta.

Ekonomikas ministrijas preses sekretāre Evita Urpena Kasjauns.lv norādīja, ka nav pamata uzskatīt, ka tā noteikumu izstrādes procesā nav sadarbojusies ar ogļūdeņražu izpētes speciālistiem, kā to ir teikuši Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas pārstāvji:

„Noteikumu projekta „Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi” (noteikumu projekts) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācija) Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka noteikumu projekta saskaņošanā bez kompetentajām valsts pārvaldes institūcijām piedalījās arī komersanti, kuriem izsniegtas licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei (licenciāti) SIA „Baltic Oil Management”, SIA „Balin Energy” un SIA „Odin Energi Latvija”, kā arī nevalstiskās organizācijas – Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija un Latvijas Juristu apvienība. Šie uzņēmumi arī aktīvi piedalījās jaunā regulējuma izstrādes procesā un no katra uzņēmuma tika saņemti aptuveni 30 priekšlikumi/iebildumi. Saskaņošanas procesā ir izdevies panākt vienošanos par visiem SIA „Balin Energy” un SIA „Odin Energi Latvija” izteiktajiem priekšlikumiem/iebildumiem. Tika ņemta vērā arī daļa no SIA „Baltic Oil Management” izteiktajiem iebildumiem, daļa tika ņemta vērā daļēji un par tiem tika panākta vienošanās, tomēr par atsevišķiem daļēji vērā ņemtajiem vai noraidītajiem SIA „Baltic Oil Management” iebildumiem vienošanās netika panākta. SIA „Balin Energy” māteskompānija „Kuwait Energy” ir saņēmusi licences un veic ogļūdeņražu izpēti un ieguvi uz sauszemes Krievijā, Ukrainā, Ēģiptē, Jemenā, Irākā, Pakistānā un Omānā, savukārt otra māteskompānija „Orlen Upstream” ir saņēmusi licences un veic ogļūdeņražu izpēti un ieguvi uz sauszemes Polijā. SIA „Odin Energi Latvija” māteskompānijai „Odin Energi AS” pieder daļas kompānijās, kas saņēmušas licences un veic ogļūdeņražu izpēti un ieguvi uz sauszemes Krievijā, Lietuvā un Omānā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija uzskata, ka SIA „Balin Energy” un SIA „Odin Energi Latvija” ir kompānijas ar atbilstošām zināšanām un pieredzi ogļūdeņražu izpētē un ieguvē, līdz ar to nav pamata apšaubīt arī to nodarbināto speciālistu profesionālo kvalifikāciju.”

Domstarpības par eksperimentālo urbumu ekspluatācijas termiņiem

Viens no Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas pārstāvju iebildumiem pret jauno ogļūdeņražu izpētes regulējumu bija tajā noteiktais eksperimentālo ieguves dienu ierobežojums - 720 dienas jeb divi gadi, tam esot jābūt vismaz desmit gadi. Uz šo iebildumu Ekonomikas ministrija atbild:

„Sākotnēji noteikumu projektā bija noteikts  ierobežojums veikt eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi 180 dienas licences laukumā visā ogļūdeņražu izpētes laikā neatkarīgi no tajā izmantoto ogļūdeņražu izpētes urbumu skaita. Jāpiebilst, ka 180 dienu ierobežojums bija noteikts arī Ministru kabineta 2007. gada 4. septembra noteikumos Nr. 597 „Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apjomu”, tomēr, regulējuma neprecizitātes dēļ, radās virkne domstarpību un tiesību normu nepareizas piemērošanas gadījumu.

Noteikumu projekta saskaņošanas procesā, ņemot vērā SIA „Baltic Oil Management” izteiktos iebildumus, kā arī tās papildus iesniegto informāciju un argumentāciju ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu nepārtrauktības nodrošināšanai, šis regulējums ir precizēts nosakot, ka licenciāts eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā, neatkarīgi no eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu skaita, var veikt ne ilgāk kā 720 dienas licencē noteiktās ogļūdeņražu izpētes laikā. Jāpiebilst, ka pret 720 dienu noteikšanu iebilst VSIA „Latvija vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kas savā atzinumā norāda, ka ar to tiek radīts regulējums, kas ļauj SIA „Baltic Oil Management” komerciāla rakstura ogļūdeņražu ieguvi Kuldīgas naftas atradnē jau izpētes fāzē bez ogļūdeņražu iegulas sagatavošanas, ieguves darbu plāna un tajā iekļautās informācijas (piemēram, kopējo un iegūstamo krājumu daudzumus, to aprēķins, plānotie ieguves apjomi un uzskaite, ogļūdeņražu ieguves, transportēšanas un uzglabāšanas tehnoloģiskie risinājumi un cita ieguves darbu uzsākšanai un veikšanai nepieciešamā informācija), līdz ar to ir saglabājams iepriekš noteiktais 180 dienu ierobežojums. Likuma „Par zemes dzīlēm” 1. panta 155. punkts nosaka, ka eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve ir ogļūdeņražu izpētes laikā veikta to sūknēšana no ogļūdeņražu izpētes urbuma, ogļūdeņražu sastāva un kvalitātes testēšana, lai noteiktu ogļūdeņražu iegulas lielumu, to sastāvu, kā arī efektīvāko piemērojamo tehnoloģiju ogļūdeņražu ieguvei.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija uzskata, ka 720 dienas licencē noteiktās ogļūdeņražu izpētes laikā ir pietiekami ilgs laika periods, lai noskaidrotu iepriekš uzskaitītos parametrus. Bez tam, eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves laikā tiek radīts paaugstināts vides piesārņojuma risks, kā arī sabiedrības drošības un veselības apdraudējums, jo eksperimentālā ieguve tiek veikta no izpētes urbuma, uz kuru nav attiecināmas būvniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī Aizsargjoslu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasības. Šāds precizējums nodrošinās iespēju iegūt visus nepieciešamos izpētes datus, veicot eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi un, nepārtraucot tās veikšanu vienā izpētes urbumā, izurbt citus izpētes urbumus, kā arī pabeigt minimālo ogļūdeņražu izpēti licences laukumā un pozitīvu izpētes rezultātu gadījumā ļaus licenciātam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt ietekmes uz vidi novērtējumu ogļūdeņražu ieguvei un citus sagatavošanās darbus, lai uzsāktu ogļūdeņražu ieguvi.”

Par tiem problēmjautājumiem, ar kuriem Ekonomikas ministrija nav panākusi vienošanos ar SIA „Baltic Oil Menagement”, monistrijas pārstāve Urpena saka:

„Pirmām kārtām, tās ir administratīvās procedūras un to termiņi, veicot ogļūdeņražu izpēti un ieguvi. Ekonomikas ministrija uzskata, ka noteikumu projekta pašreizējā redakcijā iekļautās prasības attiecībā uz administratīvajām procedūrām un to termiņiem ir saprātīgs kompromiss, lai iespēju robežās licenciātam vienkāršotu ogļūdeņražu izpētes un ieguves procesu, vienlaikus, ņemot vērā iepriekš minēto darbu iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī iedzīvotāju veselību un drošību, nodrošinātu atbildīgās valsts institūcijas ar precīzu informāciju par veicamo izpētes darbu veidu un termiņiem, darbu uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

Otrām kārtām, tas ir par valstij nododamās informācijas, kas iegūta, veicot ogļūdeņražu izpēti un ieguvi, veids un apjoms.

Trešām kārtām, tas ir ierobežojums ierīkot ogļūdeņražu ieguves urbumu tuvāk par 100 metriem no blakus esoša zemes īpašuma, kas nav iekļauts ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā, ja vien licenciāts nav vienojies ar konkrēto zemes īpašnieku par to, ka tam ir tiesības ierīkot urbumu tuvāk. Šāds ierobežojums ir iestrādāts, lai aizsargātu licences laukumam blakus esošo zemes gabalu īpašnieku tiesības un novērstu ogļūdeņražu ieguvi no teritorijām, kas nav iekļautas ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā, ņemot vērā to, ka ogļūdeņražus veido dažādas frakcijas, piemēram, nafta ir šķidrums, dabasgāze ir gāze, kā rezultātā veicot to ieguvi urbumā notiek to pieplūde no blakus esošās teritorijas noteiktā attālumā no ieguves urbuma ogļūdeņražus saturošā nogulumu slāņa ietvaros.

Izstrādājot šo regulējumu, Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi Amerikas Savienoto Valstu pieredzi, kur, tāpat kā Latvijā, zemes īpašniekam pieder arī zemes dzīles un tajās esošie derīgie izrakteņi un, lai aizsargātu licences laukumam blakus esošo zemes gabalu īpašnieku tiesības, ir noteikts, ka ogļūdeņražu ieguves urbumus nedrīkst ierīkot tuvāk par 80 - 300 metriem (visbiežāk 100 metriem jeb 330 pēdām) no blakus esoša zemes īpašuma robežas. Ierobežojums ir atšķirīgs dažādos štatos atkarībā no ģeoloģiskajiem apstākļiem, urbumu dziļuma, licences laukuma platības, ogļūdeņražu sastāva un citiem apstākļiem. Pret ministrijas piedāvāto kompromisu, veicot noteikumu projekta elektronisko saskaņošanu 2013. gada 12. septembrī, iebilda VSIA „Latvija Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kurš atzinumā norādīja, ka ir saglabājami iepriekš noteikumu projektā noteiktie 120 metri, lai, ievērojot iežu labo caurlaidību un porainību, nepieļautu ogļūdeņražu ieguvi no licences laukumam blakus esošajiem zemes īpašumiem.

Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu attiecībā uz jau noteiktajiem ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumiem, noteikumu projekts ir papildināts ar pārejas noteikumu, kas nosaka, ka licenciātam, kuram ir izsniegta licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir tiesības attiecīgajā licences laukumā veikt ogļūdeņražu ieguves urbumu būvniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, neievērojot šo noteikumu 133. punktā noteikto, izņemot prasību, ka urbuma jebkura punkta taisnleņķa projekcija pret ģeoīda virsmu nedrīkst atrasties ārpus attiecīgā licences laukuma.”

Ierobežo naftas ieguvi (TV3 Ziņas)