Latviskajā restorānā "Kolonādē" tirgos sklanduraušus par 5 eiro
Māris Jansons jaunajā restorānā „Kolonāde – mūsu stāsti” sola demokrātiskas cenas, taču tik lēts kā blakus esošais Makdonalds viņa piedāvājums, protams, nebūšot.
Bizness un ekonomika
2014. gada 18. februāris, 06:28

Latviskajā restorānā "Kolonādē" tirgos sklanduraušus par 5 eiro

Jauns.lv

Pirmdien kļuvis zināms, ka „Kolonādes” nomas tiesības izsolē ieguvis restorāns „Bibliotēka Nr.1”. Tikmēr cilvēki spriež par cenām, kurām pēc visiem izsoles kritērijiem vajadzētu būt demokrātiskām. Vai vietējie iedzīvotāji un ārzemju tūristi patiešām būs gatavi par sklandrausi un kafiju maksāt 5 eiro?

Jau ziņojām, ka Rīgas Domes īpašuma departamenta izsludinātajā izsolē par iespēju cept un vārīt „Kolonādes” telpās cīnījās seši dalībnieki, tostarp tautā ļoti atpazīstami ēdināšanas uzņēmumi kā „Lido” un jau reiz „Kolonādē” mitusī „Čili Pica” un citi. Taču, par spīti visiem izvirzītajiem kritērijiem, galvenais faktors tomēr izrādījusies cena, kādu solīja katrs no restorāniem. Par uzvarētāju kļuvusī „Bibliotēka Nr. 1 restorāns” sākumcenu 2219,37 eiro pacēla līdz pat 10 959, 37 eiro. Te piepildījies arī pavāra Valtera Zirdziņa pirms tam paustais apgalvojums – „Kurš maksās vairāk, tas arī dabūs vietu”.

Īsti latvisks restorāns. Vai varēsim atļauties tur paēst?

Nu „Kolonādē” pašā Rīgas sirdī būs pat ļoti latvisks restorāns ar nosaukumu – „Kolonāde - mūsu stāsti”. Nenoliedzami, iepazīstoties ar restorāna pārstāvju paustajām idejām par to, kāds restorāns izskatīsies un ko piedāvās, jāatzīst – latviskāku vietu Rīgā atrast būs pagrūti. Restorāns būšot veidots divos līmeņos, kur pirmajā varēs paēst smalkmaizītes, iedzert tēju, kafiju, un paņemt ēdienu līdzņemšanai, kā arī iegādāties dažādus suvenīrus, sākot ar simboliski apdrukātām krūzēm un šķīvjiem, beidzot ar pastmarkām. Restorāns tik tiešām piedāvās iegādāties arī ārzemju un latviešu laikrakstus, nodrošinās Wi-fi pieeju, un video projekcijās attēlos stāstus par Brīvības pieminekli, tādejādi izpildot visas Rīgas Domes noteiktās prasības. Taču, solot šādu cenu – 10 950, 37 eiro par īri, ir skaidrs – restorānam kaut kā jāspēj sevi uzturēt, tāpēc vai tiešām viens no kritērijiem – demokrātiskas cenas – būs īstenojams? Iedzīvotāji jau sākuši apsvērts, cik naudas maksās zirņi ar speķi? Jo, pēc visa spriežot, lai restorāns sevi spētu uzturēt, zirņus vajadzēs pasniegt ar kaviāru.

Ja ieskatās restorāna „Bibliotēka Nr. 1” ēdienkartē, vidējais cenu līmenis svārstās no 10 līdz 30 eiro, proti, vislētākais piedāvājums ir viegli marinētas Baltijas reņģes par 10 eiro, bet turīgākie klienti var nobaudīt restorāna dārgāko ēdienu – liellopu plānās filejas steiku par 35 eiro. Tāpat restorāna piedāvājumā ietilpst vīni cenās no 23 līdz pat 80 eiro.

Taču restorāna šefpavārs Māris Jansons stāsta, ka šis būšot pilnīgi cita koncepta restorāns, tāpēc arī cenas nebūs tādas, kā pierasts redzēt „Bibliotēka Nr. 1”. Kāda būs cena pusdienām, spriest esot pāragri, taču kafiju un sklandrausi varēšot dabūt par aptuveni 5 eiro, sola Jansons. Turklāt vietējie produkti esot lētāki, un tā kā viens no kritērijiem ir izmantot tikai Latvijā ražotu produkciju, demokrātisku cenu noteikums varētu būt īstenojams. „Protams, mēs nebūsim tik lēti kā Makdonalds, bet te ir stāsts par to, ko cilvēks izvēlas likt sev vēderā,” teic Jansons.

Piecus eiro par sklandrausi nemaksās

Portālam Kasjauns.lv parunājot ar ārzemju tūristiem, kuri Rīgu atzīst par tiešām pievilcīgu ceļojumu gala mērķi, nākas secināt, ka ne visi būtu gatavi paēst latviski par augstām cenām. Tonijs dzīvo Spānijā, viņš Latvijā pabijis divas reizes, un, jautājot, vai viņš zina, kādi ir tradicionālie ēdieni, Tonijs atzīst, ka dzirdējis par zirņiem ar speķi un šprotēm. „Protams, ja būtu iespēja nobaudīt kvalitatīvus latviešu ēdienus pašā centrā, kur ir visvairāk ko apskatīt, es to izmantotu, bet ne jau par super augstām cenām. Cik man zināms – vairums tūristu nemaz nevēlas iztērēt milzu naudu ēdienā, nu vismaz es nē. Galvenais ir visu apskatīt.”

Jautājot, vai Tonijs zina, kas ir sklandrausis, puisis atzīst, ka nē, taču apskatot internetā bildes un konstatējot, kā tas ir kas līdzīgs pīrāgam vai bulciņai, Tonijs atzīst, ka tādu par 5 eiro noteikti nepirktu.

Savukārt itāliete Anna portālam Kasjauns.lv stāsta, ka labprāt nobaudītu kvalitatīvus latviešu ēdienus - pat tad, ja to cena būtu augstāka nekā vidēja cenu līmeņa ēstuvē vai ieskrietuvēs. „Man šķiet svarīgi, ka valstī, kuru apceļoju, varu baudīt arī tradicionālu ēdienu. Un tas ir tikai loģiski – jo tas būs kvalitatīvāks, jo dārgāk maksās. Esmu bijusi Rīgā, un arī sklandrausi esmu nogaršojusi. Nedomāju, ka pieci eiro par kafiju un maizīti būtu kas prātam neaptverams. Protams, kāds izvēlēsies labāk paēst Makdonaldā, kamēr citi novērtēs tradicionālas vērtības.”

Izsoles rīkotāji ar rezultātu apmierināti

Rīgas Domes īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs atzīst, ka ir gandarījums, par to, ka pie Brīvības pieminekļa atradīsies tieši Māra Jansona restorāns. „Esam ļoti apmierināti, ka mūsu ideja īstenojusies. Māris Jansons ir viens no labākajiem Latvijas pavāriem,” uzsvēra Burovs. Taču esot padomāts arī par to, kas notiks, ja bizness „neaizies”, kā gribēts. „Ja pēc pusgada vai gada redzēsim, ka bizness neiet, rīkosim jaunu izsoli, bet šajā vietā tauta vienalga ies, bez visas reklāmas. Tas nav Hesburgers vai Čili Pica, šī ir īsta vieta,” teic Burovs.

Rīgas Dome labi nopelnīs...

Kamēr „Kolonāde – mūsu stāsti” iecere ir latvisks restorāns, piedāvājot pēc iespējas demokrātiskākas cenas, citi Latvijā zināmi šefpavāri par to šaubās.

Restorāna „Vincents” šefpavārs Mārtiņš Rītiņš portālam Kasjauns.lv neslēpj, ka, viņaprāt, vispirms jau vajadzēja ķerties pie pašā centrā esošā Makdonalda, un pēc tam aiztikt Čilli Picu, taču pavārs atzīst, ka neredz iespēju gatavot tikai no vietējo ražotāju saimniecībām, tik daudz porciju sataisīt neesot iespējams. „Bioloģiskie zemnieki nebūs tik daudz. Man ir aizdomas, ka tur beigās tāpat būs fabrikas vistas un cūkas. Man pat šķiet, ka vietējie produkti ir vēl dārgāki nekā ievestie. Man pašam ar to bijusi pieredze.”

Viņš arī piebilst, ka izvirzītajiem kritērijiem neesot bijusi nekāda jēga. Tas nav noteicošais, cik konkursos ir piedalījies pavārs, te „runā” nauda, teic Rītiņš. „Es nezinu, cik cilvēkus reāli tur dienā vajadzētu apkalpot, lai to visu apmaksātu. Tās ir diezgan mazas telpas, man būtu sirmi mati, ja ko tādu vajadzētu izpildīt.”

Arī restorāna „Valtera restorāns” šefpavārs Valters Zirdziņš atzīst, ka naudai te bijusi lielākā nozīme. „Man liekas, ka Rīgas Domei būs kārtīgi ieņēmumi, tas ir naudas pasākums. Kāpēc Dome nevarēja par sākotnējo cenu piedāvāt iespēju kādam jaunam, kreatīvam uzņēmumam, kurš varētu attīstīt savas idejas? Te ir lielas pretrunas, ja runājam par sirdsapziņu. Vieta atdota tam, kam ir vairāk naudas,” teic Zirdziņš.

To, vai tik tiešām katrs rīdzinieks un pilsētas viesis varēs paēst ekskluzīvi latviskajā restorānā pusdienas, zināsim pēc aptuveni pieciem mēnešiem, kad jaunais restorāns „Kolonāde – mūsu stāsti” vērs savas durvis apmeklētājiem.

Kasjauns.lv/ Foto: Edijs Pālens, Lita Krone/LETA