EK: Brīva konkurence un plašāks publiskais iepirkums nodrošina labākus dzelzceļa pārvadājumus

EK divgadu ziņojumā par Eiropas dzelzceļa pārvadājumu tirgu norādījusi, ka Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa nozare vēršas plašumā, taču vairākās dalībvalstīs vēl daudz jādara, lai uzlabotu efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti. Ziņojumā arī uzsvērts, ka brīva konkurence un aizvien plašākais publiskais iepirkums palīdz sniegt labākus pakalpojumus pasažieriem un ietaupīt nodokļu maksātāju līdzekļus. Eiropas dzelzceļi ik gadu saņem 36 miljardus eiro valsts subsīdijās un gandrīz tikpat nopelna no biļešu pārdošanas, skaidroja EK.

Ziņojumā minēts, ka salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu vidu ievērojami ir palielinājušies dzelzceļa pasažieru pārvadājumi tādās valstīs kā Lielbritānija (+70%), Zviedrija (+42%), Francija (+37%) un Beļģija (+26%), un uzsvērta ātrgaitas pārvadājumu nozīme, kuri atbilst ceturtajai daļai visu pārvadājumu ES. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi vēršas plašumā, un svarīgākās Eiropas dzelzceļa sabiedrības no tradicionālajiem valsts monopoluzņēmumiem arvien biežāk top par starptautiskām dzelzceļa grupām, kas vairāk nekā ceturto daļu apgrozījuma gūst ārpus mītnes valsts. Tāpat palielinās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms, gandrīz puse no tiem ir starptautiski. EK norādījusi, ka nozares jaunienācēji nodarbina aptuveni 120 tūkstošus cilvēku un jau ir ieguvuši 21% tirgus daļu pasažieru pārvadājumos un 28% dzelzceļa kravu pārvadājumos.

Transporta komisārs Sīms Kallass, prezentējot ziņojumu, sacīja, ka dzelzceļam ir ievērojams potenciāls kā ekoloģiskam un ilgtspējīgam transporta veidam. "Lai sakārtotu ES dzelzceļus 21.gadsimta vajadzībām, ir jārīkojas drosmīgi - jāracionalizē atļauju piešķiršanas procedūras, vairāk jāiegulda infrastruktūrā un jāstimulē pētniecība un inovācija dzelzceļa jomā, kā arī jāatver iekšzemes starppilsētu maršruti konkurencei un plašāk jāievieš publiskais iepirkums sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā ierosināts 4.dzelzceļa paketē," sacīja Kallass.

Tāpat ziņojumā konstatēts, ka cenas ir zemākas un pasažieri saņem labākus pakalpojumus, ja pastāv brīva konkurence starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Piemēram, ātrgaitas līnijās, kur pastāv konkurence, biļešu cenas ir zemākas. Maršrutā Roma-Milāna, kur konkurē divi dzelzceļa operatori, cenas ir par 25-40% lētākas nekā Madride-Barselona, kur konkurence vēl nepastāv. Itālijas maršrutā vilcieni iet divreiz biežāk, un tas liecina par pozitīvu saikni starp biežumu un brīvu konkurenci, kas pašlaik darbojas galvenokārt ātrgaitas līnijās un tālajos starppilsētu maršrutos.

Tāpat EK vērsusi uzmanību, ka dzelzceļa nozare joprojām ir ievērojami atkarīga no subsīdijām, kuru kopsumma ir gandrīz tikpat liela kā biļešu pārdošanā gūtie ieņēmumi, turklāt dzelzceļa kravu pārvadājumiem izaugsme ir lēnāka nekā citiem transporta veidiem. Tādas ostas kā Roterdama un Antverpene varētu vairāk pievērsties dzelzceļa kravu pārvadājumiem, un vēl ir daudz darāmā, lai labiekārtotu dzelzceļa stacijas. Aptuveni 19% eiropiešu nebrauc ar vilcienu, jo saskaras ar piekļuves grūtībām, turklāt daudzos ātrgaitas maršrutos biļešu cenas joprojām ir samērā augstas, it sevišķi tajos, kur vēl nedarbojas konkurence.

Komisijas priekšlikumi par 4.dzelzceļa paketi, ko pašlaik apspriež, uzliks dalībvalstīm pienākumu izsludināt publisko iepirkumu par dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, lai piedāvātu kvalitatīvākus un ekonomiski izdevīgākus dzelzceļa pakalpojumus.

LETA