"Sapņu fabrika" pasludināta par maksātnespējīgu

Tiesa lēmusi par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelt Uldi Bērziņu un valsts labā iekļaut tiesāšanās un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Spriedums stājas spēkā šodien un nav pārsūdzams.

Iepriekš uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Dainis Vītols  pauda, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, iesniedzot tiesā "Sapņu fabrikas" maksātnespējas pieteikumu, iespējams, ir pārsteidzīga un kārtējo reizi apliecina to, ka Latvijas valsts pārvaldē "labā roka nezina, ko dara kreisā".

Viņš norādīja, ka, pamatojoties uz finanšu ministra Andra Vilka (V) 29.maija konkrētā rezolūcijā doto uzdevumu, pašlaik intensīvi tiek apkopota informācija mierizlīguma noslēgšanai starp "Sapņu fabriku" un Finanšu ministriju (FM), par ko VID Latgales priekšpilsētas nodaļas darbinieki bijuši labi informēti.

Jau ziņots, ka Latgales priekšpilsētas tiesa pērn izbeidza "Sapņu fabrikas" tiesiskās aizsardzības procesu. Kā toreiz paskaidroja "Sapņu fabrikas" pārstāve Kristīne Neimane, tiesiskās aizsardzības plāna saskaņošanas termiņš bija beidzies un plāns netika saskaņots.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa pērn novembrī pilnībā noraidīja "Sapņu fabrikas" prasību pret FM un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par nomas līgumu, ar kuru uzņēmumam iznomāts zemesgabals Rīgā, Lāčplēša ielā.

Vītols iepriekš sacīja, ka starp "Sapņu fabriku" un FM notika mierizlīguma sarunas un Rīgas būvvaldei toreiz bija iesniegts priekšlikums zemes strīda risinājumam. "Tiesas sēdē gan mēs, gan FM pārstāvis lūdza tiesu atlikt, kamēr nebūs saņemta atbilde par zemesgabala sadalīšanas iespējām mierizlīguma gaitā, taču trešā iesaistītā puse - zemesgabala nomnieks SIA "Ade" - kategoriski atteicās pieņemt jebkādus mierizlīgumus, tāpēc tiesa nolēma skatīt lietu pēc būtības," sacīja Vītols.

Viņš piebilda, ka "Ades" īpašniece Agita Grasmane ir iesniegusi pieteikumu šī zemesgabala privatizācijai par sertifikātiem, tāpēc arī nepiekrīt mierizlīgumam. "FM bija gatava mierizlīgumam, un tiesa varēja lietas izskatīšanu atlikt, taču tā nenotika," sacīja Vītols.

Kā ziņots, prasībā "Sapņu fabrika" lūgusi atzīt apstrīdēto 2000.gada 28.novembrī noslēgto līgumu par spēkā neesošu kopā ar visiem pielikumiem un grozījumiem no tā noslēgšanas dienas. Tāpat lūgts atzīt "Sapņu fabrikas" īpašuma tiesības uz zemes gabalu, kas atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā, ar nenorādītu numuru. 2010.gada 1.decembrī Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka "Sapņu fabrikai" šajā lietā nav prasījuma tiesību, un izbeidza 2009.gadā sākto tiesvedību. Tomēr uzņēmums iesniedza blakussūdzību Augstākajā tiesā, kas 2011.gada 17.martā atcēla lēmumu par tiesvedības izbeigšanu.

Prasības nodrošināšanai jau iepriekš lūgts ierakstīt Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā atsavināšanas aizlieguma atzīmi uz ēku (būvi), ko veido ekspozīciju zāle ar nepabeigtu būvniecību - jaunbūve. Tāpat lūgts aizliegt "Ade" nodot nepabeigtu būvi - jaunbūvi - ekspluatācijā, ierakstot attiecīgu aizliegumu nodalījumā, un lūgts nodrošināt prasību, nosakot aizliegumu apgrūtināt jaunbūvi ar lietu tiesībām, aizliedzot veikt jebkādus ierakstus nodalījumā.

Tikmēr pērn 30.oktobrī tika pārdots "Sapņu fabrikai" piederošais nekustamais īpašums Lāčplēša ielā 101.

LETA