Prezidents tomēr izsludina grozījumus Maksātnespējas likumā

Šāds lēmums esot pieņemts, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecina konkrētais balsojums, trešajā lasījumā tikai ceturtajai daļai Saeimas deputātu balsojot par pašreizējās situācijas saglabāšanu. Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos.

Līdz ar likumdošanas grozījumu izsludināšanu Bērziņš ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, kādus grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai.

Bērziņš atzīst, ka pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem. "Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40%, un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei," pauž Bērziņš.

Prezidents atsaucas uz Latvijas Banku, kura uzskata, ka līdz ar to sašaurināsies jau šobrīd niecīgais kreditēšanas apjoms, lai gan tieši patlaban Eiropas Centrālā banka nolēmusi sākt mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas. Tas nozīmē tieši Latvijas tautsaimniecības attīstībai pieejamus finanšu līdzekļus aptuveni 560 miljonu eiro apmērā uz četriem gadiem.

"Arī Starptautiskais Valūtas fonds vērsis uzmanību uz šo jautājumu, norādot, ka grozījumi, kas samazinātu hipotekāro aizņēmēju un to galvinieku atbildību ķīlas vērtības apmērā, nozīmē ievērojamu hipotekārās kreditēšanas samazinājumu un procentu likmju kāpumu," piebilst Bērziņš.

Tāpat Bērziņš vēstulē min pieredzi atsevišķos Amerikas Savienoto Valstu štatos, kuros ir līdzīgs regulējums. Tā pierāda, ka lielāka kļūst ne tikai aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa, bet arī paaugstinās hipotekārā kredīta procentu likmes un kredītu atmaksas disciplīna samazinās aptuveni par trešo daļu.

Kasjauns.lv jau ziņoja, ka, neskatoties uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vienošanos no Maksātnespējas likuma grozījumu priekšlikumiem izslēgt šādu projektu, iepriekš atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums, Saeima 25.septembrī šos grozījumus tomēr apstiprināja.

Saeima atbalstīja ierosinājumu ieviest nolikto atslēgu principu, kas gan būs attiecināms tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas.

Reaģējot uz pieņemtajiem likuma grozījumiem, lielākā Latvijas mājokļa kredītu izsniedzēja "Swedbank" apturējusi līguma slēgšanu par iesaistīšanos valsts garantiju programmā ģimenēm mājokļa iegādei. Komercbanka uzskata, ka pieņemtie grozījumi būtiski samazinās ģimeņu iespējas iegādāties jaunu mājokli.

Oktobra sākumā Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nosūtīja vēstuli Bērziņam, aicinot neizsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, uzsverot, ka "nolikto atslēgu princips" būtiski apgrūtinās kredītu pieejamību, īpaši jaunajām ģimenēm, jo augstāka riska dēļ bankām nāksies palielināt obligātās pirmās iemaksas. Turklāt šāds princips ir pretrunā ar citām Latvijas likumu normām.

LKA uzskata, ka šādu grozījumu dēļ kopumā cietīs Latvijas biznesa vides vērtējums, investīciju piesaiste un ekonomiskā attīstība.