Izsmalcināts pārtikas produkts piedzīvo strauju cenu kritumu
Pēc četriem gadiem ilga cenu kāpuma olīveļļas cenas Eiropas Savienībā (ES) beidzot samazinās. Saskaņā ar “Eurostat” datiem 2025. gadā olīveļļas patēriņa cenas ES sarukušas par 23% – tā ir pirmā cenu lejupslīde pēc nepārtrauktiem pieaugumiem kopš 2021. gada.
Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam olīveļļas cenas kopumā pieauga par 78%. Cenas palielinājās par 4,1% 2021. gadā, 14,5% 2022. gadā, 34,4% 2023. gadā un vēl par 32,2% 2024. gadā. 2023. un 2024. gadā vairākos mēnešos cenu kāpums gada griezumā pārsniedza pat 50%, 2024. gada martā sasniedzot 52,4%.
Eksperti skaidro, ka straujais sadārdzinājums bija saistīts ar būtisku ražošanas kritumu. 2022./2023. gada sezonā ES olīveļļas ražošana samazinājās par 39%. Ražošanas apjomus būtiski ietekmēja karstuma viļņi un ilgstošs sausums Vidusjūras reģionā, īpaši Spānijā.
2023./2024. gada sezonā ražošana daļēji atjaunojās līdz 1,55 miljoniem tonnu, bet joprojām bija zem vidējā līmeņa. Provizoriskie dati rāda, ka 2024./2025. gadā ražošana pieauga līdz aptuveni 2,11 miljoniem tonnu, kas ļāvis stabilizēt tirgu un mazināt cenu spiedienu.
Spānija, kas nodrošina vairāk nekā 65% no ES olīveļļas ražošanas, 2025. gadā piedzīvojusi lielāko cenu kritumu – par 38,9%. Grieķijā cenas samazinājās par 29,2%, bet Portugālē – par 24%. Šīs ir vienīgās valstis, kur cenu kritums pārsniedzis ES vidējo rādītāju. Savukārt Francijā cenu samazinājums bijis mazāks, bet Itālijā un Vācijā – izteiktāks. Pretēji tendencei, Albānijā un Rumānijā cenas turpinājušas kāpt.
Eksperti norāda, ka cenu kritumu veicina ne tikai ražošanas atjaunošanās, bet arī pieprasījuma samazināšanās. Iepriekšējais straujais sadārdzinājums būtiski mazinājis patēriņu, tādējādi papildus ietekmējot tirgu.
Eksperti uzsver, ka tirgū atgriežoties normālākiem ražošanas apjomiem pēc sausuma un karstuma viļņu radītajiem zaudējumiem, cenas pakāpeniski stabilizējas.
