Krievijas tūristi vairs nevar atļauties apciemot Latviju
Krievijas tūristu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir būtiski sarucis. „Tāda leiputrija, kāda bija pirms pāris gadiem, nebūs,” saka Latvijas Viesnīcu asociācijas prezidents Jānis Vālodze. Krievijā bankrotējušas simtiem banku un desmitiem tūrisma aģentūru, kas ietekmē tūrisma apjomu samazināšanos.
Tāpat Krievijā dramatiski pieaugusi inflācija, kas samazinājusi cilvēku ienākumus, un pirmais, no kā atsakās grūtos laikos, ir ceļošana. Ietekmi atstājusi arī Kremļa oficiālā politika, kas cilvēkiem, lai viņi dabūtu atvaļinājumu vasarā, piespieda pirkt ceļazīmes uz Krimu, bet privātkompānijām liek savas konferences un seminārus rīkot Sočos.
Banku un tūrisma firmu bankrots, dramatiskā inflācija
Iepriekšējos gados jau novembra sākumā krievi bija rezervējuši praktiski visas viesnīcas Latvijā un arī Lietuvā, lai šajās Baltijas valstīs varētu pavadīt Ziemassvētku brīvdienās. Tagad viesnīcu rezervācija ir būtiski sarukusi. Lietuvā uz pusi, bet Latvijā vēl vairāk.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Vālodze šo situāciju Kasjauns.lv komentēja: „Domāju, ka pie mums situācija ir vēl sliktāka nekā Lietuvā. Krievi ļoti minimāli rezervē viesnīcas. Neticu, ka mums varētu būt pat 50 procenti no iepriekšējo gadu līmeņa. Iemesli tam ir vairāki:
* Krievijas banku nestabilitāte. Cik dzirdēju, tad tur no 1000 bankām ir palikušas tikai 600;
* nestabilais jeb augošais valūtas kurss. Ja pirms gada viens eiro maksāja 28 rubļus, tad tagad jau 53 rubļus. Domāju, ja algas tik būtiski krievu cilvēkiem gan nav cēlušās. Viss kļūs dārgāks, cilvēki paliek aizvien nabadzīgāki. Nav vidusslāņa, kas var atļauties ceļot. Lielā mērā tas ir noteikto sankciju rezultāts. Piemēram, Sanktpēterburgā vidusmēra lielveikalā piens maksājot divi eiro litrā;
* visu situāciju vēl trakāku padara Krievijas tūrisma firmu bankrots. Pēdējā laikā tur bankrotējušas ap 40 tūrisma kompāniju, starp tām arī tūrisma biznesa lielie spēlētāji. Tas skāra 130 000 tūristus, tostarp 56 000 nācās evakuēt atpakaļ uz dzimteni, jo viņi tika izlikti no viesnīcām, lidmašīnas nelidoja. Cilvēkiem zudusi ticība tūrisma aģentūrām. Tūrisma aģentūras pašlaik ir tik piesardzīgas, kā vēl nekad.
Tajā pašā laikā vairāk uz Latvija brauc individuālie tūristi, kas ir neatkarīgi no tūrisma aģentūrām. To varēja redzēt arī nesen notikušajā Kailijas Minogas koncertā, kad uz to bija sabraukuši ļoti daudz fanu no Krievijas.”
Kremļa propaganda tūristus neatbaida no Latvijas
Par to, ka krievus doties uz Latviju varētu atturēt Kremļa propaganda, Vālodze saka: „Domāju, ka politiskā propaganda tūristu skaitu īpaši nevarētu samazināt, krieviem vienkārši vairs nav naudas ceļošanai. Vieni to propagandu neņem par pilnu, bet citi brauc, neskatoties uz visu politisko propagandu. Aptaujājot krievu tūristus, esmu secinājis, ka viņi pēc Latvijas apmeklējuma jūtas ļoti patīkami pārsteigti - par labo attieksmi, ka te visi bijuši laipni.
Tai pašā laikā tūristus mums ir atņēmuši Soči. Krima gan nē, jo tur jau valda bardaks. Protams, ja neskaita to, ka vasarā Krievijā dažiem atvaļinājumu deva tikai tad, ja tu nopērc ceļazīmi uz Krimu. Savukārt Soči gan mums pamatīgi iegrieza. Tur firmām, arī starptautiskām kompānijām ir pavēlēts konferences un seminārus nerīkot ārzemēs, bet gan Sočos. To ļoti izjūtam.
Nevarētu teikt, ka krievi negribētu braukt uz Baltijas valstīm. Viņiem tā nostaļģija pēc Latvijas un Lietuvas ir palikusi, bet viņiem nav rocības. Krievi uz šejieni brauc arī, lai atpūstos no sūrās Krievijas ikdienas.
Nezinu, kā būs šogad Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās. Pērn, piemēram, šajā ziņā vinnēja Tallina, jo tā ir ļoti tuvu Sanktpēterburgai. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, pērn gadu mijā Krievijā samazināja Ziemassvētku un Jaunā gadu brīvdienu skaitu, tur pat 31. decembri pasludināja par darba dienu. Krieviem ar mašīnu no Pēterburga līdz Tallinai aizbraukt prasa daudz mazāk laika nekā līdz Rīgai vai Viļņai.”
Viltus optimisms
Šī gada pirmajos mēnešos un vēl vasarā dažādi tūrisma jomas speciālisti un arī Centrālā statistikas pārvalde nāca klajā ar paziņojumiem, ka tūristu skaits no Krievijas nav īpaši samazinājies – krievi brauca, brauc un turpinās braukt uz Latviju! Tagad gan šie optimistiskie paziņojumi apsīkuši. Tomēr, vai pāris mēnešu laikā tik tiešām tik būtiski varēja mainīties situācija tūrisma jomā? Vālodze teic:
„Šie paziņojumi zināmā mērā bija maldinoši. Jā, šī gada pirmais un otrais kvartāls varbūt arī izskatījās pozitīvi. Bet galvenais jau nav tūristu skaits, bet gan tas, cik ilgi viņi paliek Latvijā, uz cik dienām rezervē viesnīcu. Centrālā statistikas pārvalde saņem datus no viesnīcām. Un ja, piemēram, viens tūrists no Krievijas divas dienas pavada Rīgā, divas - Ventspilī un divas Liepājā, tad iznāk, ka viņš kā viens cilvēks statistikā pieskatīts trīs reizes.”
