Jaunais finanšu ministrs Reirs sola: "Nodokļus necelsim!"
Nodokļu jomā svarīga ir prognozējamība un izvērtēšana un šie principi ierakstīti arī nākamās valdības deklarācijā, sacīja finanšu ministra amata kandidāts Jānis Reirs (V).
Nākamās valdības deklarācijā rakstīts, ka tiks vērtēti dažādi jau esošie nodokļi. Tomēr, pēc Reira teiktā, šajā posmā nekādā gadījumā nodokļi netiks paaugstināti. "Neviens nav runājis par nodokļu paaugstināšanu, neviens nav to plānojis. Tuvināšanās Eiropas līmenim, kad nodokļi veido vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta, notiks uz ēnu ekonomikas apkarošanas un labākas nodokļu iekasēšanas rēķina. Arī minimālās algas celšana ir viens no pasākumiem, kā panākt, lai būtu vairāk legālu ieņēmumu," sacīja finanšu ministra amata pretendents.
Vērtējot līdzšinējo veikumu ēnu ekonomikas apkarošanā, Reirs atzina, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā ļoti labi un meklē veidus, kā darboties labāk. "Ļoti daudzi uzņēmēji ir pārsteigti, saņemot vēstules par nodokļu samaksāšanu. Tas laikam ir pirmo reizi Latvijas vēsturē, ka par samaksātajiem nodokļiem kāds arī pateicas. Tas ir ļoti liels solis, ka uzņēmējiem, kuri atbilst normatīviem, ļauj strādāt un domāt par to, kā attīstīt biznesu, nevis par pārbaudēm," vērtēja politiķis.
Reirs vērsa uzmanību, ka saskaņā ar VID datiem 3-4% uzņēmēju nodrošina vairāk nekā 90% ienākumu valstī. "Par šādu situāciju bija nedaudz bažas, bet kaimiņos un arī citās valstīs situācija ir apmēram līdzīga - lielie un veiksmīgie ir samērā mazs skaits," sacīja Reirs. Viņaprāt, tas saistās arī ar domu par klāsteriem un lieliem punktiem, kas piesaista daudzus mazus uzņēmējus.
Politiķis atzinīgi novērtēja, ka VID maina attieksmi pret uzņēmējiem. "Ieņēmumu dienests ir izveidojis metodoloģiju, kā strādāt, jo ir atšķirība starp uzņēmēju, kurš zog naudu no budžeta nodokļiem, un to, kurš netīšām pārskatīšanās pēc kaut ko nepareizi sarēķinājis vai kur ir kādi cipari aiz komata. Tur ir jābūt atšķirīgai attieksmei," sacīja amatpersona un vērsa uzmanību, ka VID ir izstrādāta gradācija, kā strādāt ar uzņēmējiem, kādas pārbaudes veikt. Pašlaik vairāk nekā 60% aptaujāto ir apmierināti ar VID darbu un tas parāda labo virzienu, atzīmēja politiķis.
Reirs uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apkarošanai būtiska ir arī koordinācija un šajā jomā jau ir laba pieredze krīzes laikā. Sākoties krīzei, pēc dažādiem aprēķiniem, ēnu ekonomikas līmenis bija 30-40%, tad tika izveidots ēnu ekonomikas apkarošanas plāns un pelēkās ekonomikas apkarošanā iesaistījās un sadarbojās dažādu nozaru pārstāvji. "Ātrā tempā divos trīs gados panācām labākus rādītājus, ēnu ekonomikas rādītāji bija labākie Baltijā. Tad laikam sapratām, ka viss ir kārtībā, tika likvidēta padome, likvidēts plāns, un ēnu ekonomikas rādītājs uzreiz aizgāja augšā," sacīja Reirs. Viņa vadītā Saeimas Budžeta komisija maijā izskatīja šo jautājumu un lūdza premjerministrei izveidot jaunu ēnu ekonomikas apkarošanas padomi un izveidot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Šādi turpinot, rezultāts tiks panākts, domā finanšu ministra amata kandidāts. Viņaprāt, ir jāpēta arī, kāpēc Lietuvā aplokšņu algu skaits ir apmēram uz pusi mazāks. Jāanalizē, vai tas ir tāpēc, ka Lietuvā veselības un medicīnas pakalpojumu saņemšana ir sasaistīta ar nodokļu maksāšanu.
Šorīt parakstītajā valdības deklarācijā solīts, ka tiks nodrošināta prognozējama nodokļu politikas attīstība. Solīts īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus un aktīvi vērsties pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kontrabandas, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas, aplokšņu algu un nelegālās nodarbinātības apkarošanai. Pausta apņemšanās nodrošināt nodokļu iekasējamības palielinājumu, virzoties uz nodokļu ieņēmumu apjomu pret iekšzemes kopproduktu vienas trešdaļas apmērā.
Lai pilnveidotu mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, solīts veikt visaptverošu izvērtējumu, ņemot vērā nodokļa regulējuma ietekmi uz valsts budžetu, ēnu ekonomiku, nodarbināto sociālo aizsardzību un uzņēmējdarbības sākšanu.
Reirs kopš 2010.gada ir bijis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Reiram ir arī pieredze valdības darbā, no 2004.gada līdz 2006.gadam viņš bija īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša vadītajā valdībā.
LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA
