60 gadi Latvijas enerģētikas vēsturē - Pļaviņu HES atzīmē apaļu jubileju
Šogad 19.decembrī aprit 60 gadi, kopš darbu sāka Latvijas energosistēmas lepnums - Pļaviņu hidroelektrostacija (HES). Unikālā inženierbūve ar stratēģisko nozīmi ir lielākā HES Baltijas valstīs un joprojām viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Sešas desmitgades nodrošinot stabilu, drošu un atjaunīgu elektroenerģijas ražošanu Latvijā, tajā ir saražota teju trešdaļa no Latvijā patērētās elektroenerģijas.
Pļaviņu HES ir lielākā Daugavas HES kaskādes stacija, un palu laikā tā spēj nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu. 60 gadu laikā, izmantojot Daugavas ūdeņu spēku, Pļaviņu HES saražojusi vairāk nekā 92,5 tūkstošus GWh jeb gandrīz trešdaļu no šajā laikā Latvijā patērētās elektroenerģijas, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem elektroenerģijas avotiem valsts vēsturē. Ik gadu stacija nodrošina ap 30% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa. Tādējādi arī kopumā Daugavas HES kaskāde nodrošina Latvijai vienus no augstākajiem atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas rādītājiem Eiropas Savienībā, būtiski stiprinot valsts enerģētisko neatkarību un klimata mērķu sasniegšanu.
Pirmais no desmit PHES hidroagregātiem tika iedarbināts 1965.gada 19.decembrī. Aptuveni 620 tonnu smagajai rotējošajai daļai sākot griezties, hidroelektrostacija jau tās pašas dienas vakarā tika pieslēgta energosistēmai. Stacijas būvniecība bija uzsākta 1961.gadā, un ilgu laiku tā bija lielākā betona būve Latvijā. Jau 1947. gadā izstrādātajā Daugavas izmantošanas kompleksajā programmā bija paredzēta vairāku hidroelektrostaciju celtniecība. Ņemot vērā ekonomiskās aplēses un koriģējot Daugavas izmantošanas programmu, 1956.gadā tiek pieņemts lēmums pirmo būvēt Pļaviņu HES, sākotnējā projektā paredzot uzbūvēt staciju ar astoņiem hidroagregātiem, ko 1961.gadā mainīja uz desmit hidroagregātiem ar stacijas jaudu 825 MW.
"Pļaviņu HES gadu desmitiem ir viens no elektroenerģijas ražošanas balstiem Latvijā un apliecinājums nepārtrauktai attīstībai – Pļaviņu HES tiek regulāri modernizēta, lai paaugstinātu efektivitāti, drošumu un ilgmūžību, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi. Strādājot Latvijas labā, tā nodrošina elastīgu, atjaunīgu un klimatneitrālu elektroenerģijas ražošanu, kas ir būtiska drošas un konkurētspējīgas valsts attīstībai," Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.
Laika gaitā Pļaviņu HES ir saglabājusi savu stratēģisko nozīmi Latvijas energosistēmā. Lai nodrošinātu tās ilgtspēju, stacija tiek mērķtiecīgi uzturēta, atjaunota un modernizēta. Rekonstrukcijas gaitā tās jauda no sākotnējiem 825 MW pieaugs līdz 922 MW. Šobrīd modernizācijas rezultātā Pļaviņu HES jauda jau sasniegusi 908 MW, kas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka Latvijas elektroenerģijas patēriņš diennakts maksimumos sasniedz aptuveni 1500 MW. Uzsākti sagatavošanās darbi Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvei, palielinot aizsprosta drošumu un nodrošinot papildu ūdens caurlaides spēju, - projektu plānots īstenot līdz 2034.gadam.
Pļaviņu HES ir ne tikai enerģētikas objekts, bet arī unikāla industriāla būve. Tās kompaktais būvnieciskais risinājums – ražošanas telpu apvienošana ar ūdenspārgāzni – ir retums pasaules hidroenerģētikā. Stacija uzbūvēta uz mīkstas grunts ar aptuveni 40 metru ūdens līmeņa starpību abās aizsprosta pusēs, kas šāda mēroga celtnei ir izcils inženiertehnisks sasniegums. Šodien jaunās tehnoloģijas ļauj vēl efektīvāk izmantot ūdens resursus, vienlaikus mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām. Pļaviņu HES ir un paliek neaizstājams Latvijas energosistēmas balsts – drošs, atjaunīgs un stratēģiski nozīmīgs elektroenerģijas avots gan šodien, gan nākotnē.
