Eiropas Savienība vēlas ieskatīties mūsu maciņos? Kas patiesībā slēpjas aiz plāna ieviest digitālo eiro

Eiropas iestādes mērķtiecīgi virzās uz digitālā eiro ieviešanu, apgalvojot, ka šis jaunievedums aizsargās eirozonas monetāro stabilitāti, palīdzēs pretoties privāto maksājumu sistēmu monopolam un kļūs par jaunu Eiropas vienotības simbolu.

Vienlaikus ap digitālo eiro pieaug kritika un pat sazvērestības teorijas. Daži patērētāji apgalvo, ka tas ir instruments valsts kontrolei pār cilvēku naudu.

Novembrī internetā parādījās petīcija, kas savāca vairāk nekā 388 000 parakstu un aicināja Eiropas Parlamenta deputātus un nacionālās valdības atteikties no digitālā eiro.

Cik pamatoti ir apgalvojumi, ka digitālais eiro atņems iedzīvotājiem iespēju efektīvi kontrolēt savu naudu? "Euronews" faktu pārbaudes komanda no raidījuma "The Cube" devās meklēt atbildes.

Kā darbosies digitālais eiro?

Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja par plāniem "sagatavoties iespējamai digitālā eiro ieviešanai līdz 2029. gadam". Pirmie testi varētu sākties jau 2027. gada vidū — taču tikai tad, ja Eiropas Parlamenta deputāti dos tam zaļo gaismu. 

Pašlaik skaidra nauda ir vienīgais veids, kā iedzīvotāji var glabāt Centrālās bankas naudu; digitālais eiro ļaus darīt to pašu, bet digitālā makā, kas būs pieejams, piemēram, viedtālrunī.

No praktiskā viedokļa norēķinus veikalos varēs veikt ar tālruni, līdzīgi kā šodien, izmantojot bankas karti. Tomēr maksāt ar digitālo karti un maksāt ar digitālajiem eiro nav viens un tas pats.

Karšu maksājumi — gan fiziski, gan digitāli — tiek apstrādāti, izmantojot privātās bankas vai maksājumu pakalpojumu sniedzējus. Savukārt digitālo eiro emitēs tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), bez starpniekiem. Šis maksāšanas veids papildinās skaidro naudu, nevis to aizstās, kalpojot kā papildu izvēle patērētājiem un uzņēmumiem.

Mazāka brīvība un lielāka kontrole?

Neraugoties uz dažu ekonomistu un patērētāju bažām, projekts, ko prezentējusi ECB prezidente Kristīne Lagarda, gūst arvien plašāku politisko atbalstu.

Eirozonas samitā oktobrī visi tā dalībnieki aicināja paātrināt progresu Eiropas monetārās suverenitātes, ekonomiskās drošības un maksājumu sektora konkurētspējas stiprināšanā.

Tomēr saglabājas satraukums par lietotāju datu aizsardzību, īpaši, ja uz to raugās caur Ķīnas prizmu — valsts, kas kopš 2020. gada veic plaša mēroga digitālā juaņa izmēģinājumus.

ECB sola rast līdzsvaru starp izsekojamību un konfidencialitāti. Sagaidāms, ka arī ES Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) nodrošinās garantijas digitālā eiro lietotājiem.

"Pastāv potenciāls konfidencialitātes zaudēšanas risks, jo digitālos eiro var izsekot, precīzi nosakot, kam tie tiek izmantoti," saka Beļģijas ekonomists Bruno Kolmants.

Beļģu ekonomists Bruno Kolmants, kurš iepriekš brīdināja par potenciālajiem kontroles riskiem, kas saistīti ar digitālo eiro, pauda arī bažas par uzlaušanas iespējamību. Intervijā raidījumam" The Cube" viņš atgādināja, ka "digitālā eiro ieejas punkts ir komercbankas — tās, kas strādā ar privātpersonām, uzņēmumiem un valsts iestādēm". Tas nozīmē, ka "bankas, pašām to neapzinoties, var tikt izmantotas digitālo eiro darījumu izsekošanai," norādīja eksperts.

Maksimālā summa, ko cilvēks varēs glabāt digitālajos eiro ECB kontā, pēc vispārējas domas, būs ap 3 000 eiro — tātad salīdzinoši neliela summa. Tomēr, kā norāda Kolmants, kontroles risks "nav vienāds ar nulli".

"Pastāv potenciāls konfidencialitātes zaudēšanas risks, jo digitālos eiro var izsekot, precīzi nosakot, kam tie tiek izmantoti," sacīja viņš.

Jāatzīmē arī, ka precīza juridiskā bāze digitālajiem eiro vēl nav pieņemta. Eiropas Parlamenta deputātiem līdz 2026. gadam jāizstrādā attiecīgais regulējums, un tas ir nepieciešams priekšnoteikums projekta īstenošanai.

Digitālo eiro kritizē arī daži baņķieri

Franču bankas "Crédit Mutuel" izpilddirektors Daniēls Baāls "LinkedIn" rakstīja, ka digitālais eiro "neatbilst nevienam no sabiedrības skaidrajiem pieprasījumiem" un nepiedāvā "nevienu būtisku priekšrocību salīdzinājumā ar iepriekšējiem maksājumu veidiem".

ECB iebilst, ka jaunievedums spēs aizsargāt Eiropas tirgu no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd līdz 70% šī tirgus kontrolē amerikāņu giganti "Visa" un "Mastercard". Kolmants norādīja, ka Eiropas komercbankas "izmanto "Visa" un "Mastercard", pat ja licence ir amerikāņu".

Eiropas komisārs ekonomikas un produktivitātes jomā Valdis Dombrovskis uzsvēra Eiropas stratēģiskās autonomijas nodrošināšanas nozīmīgumu un neatkarību no ārvalstu maksājumu sistēmām, īpaši turpinoties tiešsaistes tirdzniecības izaugsmei.