Ekoshēmas - gudra saimniekošana, kas atmaksājas
Zemkopības ministrijas piedāvātās ekoshēmas lauksaimniekiem kļuvušas par vienu no nozīmīgākajām inovācijām lauksaimniecības politikā pēdējo gadu laikā. Tās ne tikai uzlabo vides kvalitāti, bet arī palīdz stiprināt saimniecību ilgtspēju un konkurētspēju.
Ekoshēmas ir Eiropas Savienības atbalsta mehānisms lauksaimniekiem, kas savā darbā ievieš videi un klimatam draudzīgas prakses. Tās ir kā papildu bonuss tiem, kuri strādā atbildīgi un pārdomāti – saudzē augsni un ūdeni, samazina piesārņojumu, vairo bioloģisko daudzveidību un rūpējas par dzīvnieku labturību, līdz ar to saņemot papildus finansiālo atbalstu ierastajiem platībmaksājumiem.
Jauna sistēma
Atšķirībā no agrākajiem “zaļināšanas” nosacījumiem, jaunās ekoshēmas ir daudz elastīgākas un pieejamākas – saimniecības tām piesakās uz vienu gadu un var brīvi izvēlēties sev atbilstošākās prakses.
Ekoshēmas Latvijā ieviestas līdz ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu 2023.–2027. gada periodā. Tās darbojas ik gadu, ļaujot lauksaimniekiem pielāgoties, izmēģināt jaunas prakses un izvērtēt to ietekmi bez ilgtermiņa saistībām.
Par ekoshēmu ieviešanu atbild Eiropas Komisija (nosaka mērķus visā ES), Zemkopības ministrija (pielāgo nosacījumus Latvijas apstākļiem) un Lauku atbalsta dienests (LAD) administrē pieteikumus un veic izmaksas. Šī ir sistēma, kurā Brisele rāda virzienu, bet Latvija pati izvēlas piemērotāko ceļu, kā to īstenot.
Izdevīga saimniekošana
Ekoshēmas risina četras būtiskas vides un lauksaimniecības attīstības jomas: * Klimata pārmaiņu mazināšana (gāzu emisiju samazināšana, oglekļa uzkrāšana augsnē); Dabas resursu saglabāšana (augsnes auglības uzlabošana, ūdens kvalitātes aizsardzība, piesārņojuma mazināšana); Bioloģiskās daudzveidības stiprināšana (ziedošās joslas, nektāraugi, ainavu elementi); * Saimniecību noturība (modernas tehnoloģijas, precīzāka mēslošana un sējuma kopšana, zemākas izmaksas ilgtermiņā). Rezultātā ieguvēja ir ne vien vide, bet arī pati saimniecība.
Ekoshēmas ir brīvprātīgas, un interese par tām strauji aug. Iemesli ir vienkārši: * papildu finansējums par katru hektāru, kur ievērotas prasības; * nav ilgtermiņa saistību – prakses piesaka uz vienu gadu; * vienkāršāka administrēšana, skaidrāki noteikumi; * daudzas prasības saskan ar to, ko saimniecības jau dara ikdienā; * precīzās tehnoloģijas palīdz ietaupīt degvielu, mēslojumu un darba laiku. Turklāt piedalīties var ikviena saimniecība – gan maza, gan liela.
Latvijā darbojas septiņas ekoshēmas, kuras aptver galvenos nozares virzienus – no augsnes saudzēšanas līdz precīzai mēslošanai, no ainavu elementu atjaunošanas līdz zālāju saglabāšanai. Katra saimniecība var izvēlēties sev atbilstošāko kombināciju. Ekoshēmu efektivitāte vislabāk atklājas tur, kur tās tiek izmantotas – reālās saimniecībās. Divi atšķirīgi, bet pieredzē bagāti saimnieki stāsta, kā ekoshēmas maina viņu darbu. Zemnieku saimniecību “Mazaņģi” Dobeles novada Bērzes pagastā var pieskaitīt pie mazajām saimniecībām, bet SIA “Uzvara-lauks” ir lielsaimniecība, kas darbojas Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Zemnieku saimniecība “Mazaņģi”: ilgtspēja kā ikdienas sastāvdaļa
Zemnieku saimniecība “Mazaņģi” apsaimnieko 340 hektārus, no kuriem lielākā daļa ir iekļauta ekoshēmās. Saimniecība audzē kviešus, rapsi, pupas un zirņus - kultūras, kurām nepieciešama gan laba augsne, gan pārdomāta augu maiņa.
Tās īpašnieks Aivars Cimermanis stāsta: “Ekoshēmu prasības lielākoties sakrīt ar to, ko saimniecība dara jau gadiem - tiek sētas starpkultūras, izmantota minimālā apstrāde un tiešā sēja, rūpīgi plānota augu maiņa. Tāpēc ieviest ekoshēmas bija dabisks solis – vairāk kā formalitāte, kas nostiprina līdzšinējo praksi.”
Arnis Cimermanis īpaši izceļ zaļmēslojumu, kas devis jūtamu labumu - uzlabots augsnes stāvoklis, samazināta minerālmēslu nepieciešamība un veiksmīgi sakārtota meliorācijas sistēma. “Zaļmēslojums palīdzēja gan augsnei, gan saimniecības kabatai,” viņš atzīst.
Pirmajā gadā vajadzēja sagatavot virkni dokumentu un pat iesniegt termināļu fotogrāfijas, bija ievērojams laiks jāvelta birokrātijai. Bet tagad sistēma ir sakārtota – liekas prasības atceltas, portāls uzlabots, dati iesniedzami vienkāršāk un lauksaimnieks ir gandarīts: “Ekoshēmas dod reālu pievienoto vērtību. Tās mudina domāt par ilgtspējīgāku saimniekošanu. un tas atmaksājas.”
Lieli izaicinājumi un modernas tehnoloģijas
Bauskas novada SIA “Uzvara-lauks” ir viena no Latvijas lielākajām saimniecībām, apsaimnieko apmēram 6000 hektāru lauksaimniecības zemes (tā izveidota uz kādreizējās kopsaimniecības “Uzvara” bāzes). Tajā tiek audzēti ziemas un vasaras kvieši, rapsis, pupas, zirņi un veikta sēklaudzēšana.
Ekoshēmas šajā saimniecībā nav tikai piedēklis – tās veido gandrīz pusi no platību maksājumiem, saka “Uzvara-lauks” agronoms Rihards Berķis: “Ekoshēmas ir gan vides, gan ekonomisks instruments – bez tām mūsdienīga, efektīva saimniekošana nav iedomājama.” “Uzvara-lauks” izmanto vairākas ekoshēmas:
* Kultūraugu dažādošana un augu maiņa (aptver visu saimniecības platību, samazina slimības un kaitēkļus, uzlabo augsnes struktūru un novērš monokultūras riskus. “Šī ir agronomijas ABC,” saka Rihards Berķis.
* Ekoloģiski nozīmīgas platības – starpkultūras tiek sētas 1000–1100 ha platībā.
Starpkultūras tiek dēvētas par “ķērājaugiem” un tās uztver slāpekli, novērš izskalošanos, samazina eroziju un uzlabo augsnes bioloģisko aktivitāti. Salīdzinoši ieguvums ir neliels, bet vides ieguvums – milzīgs.
* Minimālā augsnes apstrāde (saudzējošā lauksaimniecība) tiek izmantota 30% platību (augsne tiek apstrādāta ne dziļāk par 15 cm, atliekas sajauc ar augsni, samazinās herbicīdu nepieciešamība; daļā lauku tradicionālā aršana saglabājas sēklaudzēšanas dēļ).
* Precīzās tehnoloģijas – smidzināšana ar GPS izmantošanu. Šajā ekoshēmā ir iekļauti visi 6000 hektāri. Šīs tehnoloģijas ļauj izvairīties no dubultiem pārklājumiem, ietaupīt pesticīdus un mazināt ietekmi uz vidi.
* Zaļās aizsargjoslas: joslās gar ūdenstecēm un grāvjiem netiek lietoti mēslojumi un augu aizsardzības līdzekļi. Rezultātā tiek pasargāti ūdensobjekti un samazināts piesārņojuma risks.
Mazāk birokrātijas – vairāk darba laukā
Pēdējos gados Zemkopības ministrija un LAD ir būtiski atvieglojuši prasības, lai pieteiktos ekoshēmām: vairs nav jāsūta smidzinātāju termināļu dati, pietiek ar ģeomarķētām fotogrāfijām, pieteikuma process ir krietni vienkāršāks, uzsver Rihards Berķis un rezumē: “Ekoshēmas ir neatņemama saimniekošanas daļa – tās ļauj būt efektīvākiem, modernākiem un videi draudzīgākiem.”
Ekoshēmas Latvijā kļuvušas par tiltu starp modernu lauksaimniecību un vides aizsardzību. Tās motivē saimniekot ilgtspējīgi, palīdz izmantot resursus gudri, nodrošina papildu ienākumus, uzlabo augsnes, ūdens un dabas stāvokli visā valstī. Gan “Mazaņģi”, gan “Uzvara-lauks” apliecina – ekoshēmas nav formāls pienākums, bet vērtīgs instruments, kas ļauj strādāt gudrāk, atbildīgāk un izdevīgāk.
