Vilki uzbrūk Latvijas aitām. Kā no tā pasargāties? 

Aitu un kazu audzētāji arvien biežāk sastopas ar nopietniem izaicinājumiem, ko rada vilku uzbrukumi ganāmpulkiem. Lai gan ir pieejams valsts un Eiropas Savienības atbalsts plēsēju radīto risku mazināšanai, tā praktiskā ieviešana notiek lēni, savukārt kompensāciju sistēma par vilku nodarītajiem zaudējumiem joprojām nav izstrādāta. Tikmēr statistika liecina – postījumu apjoms ir būtisks un pieaug.

Latvijas Aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs atzīst, ka nozarei pieejams salīdzinoši labvēlīgs valsts un ES atbalsts preventīvajiem pasākumiem, taču praksē tas nav devis gaidīto rezultātu. “Daudzi saimnieki ir pieteikušies atbalsta maksājumiem, bet lielākā daļa projektus vēl nav realizējuši līdz galam. Šobrīd trūkst laba piemēra, kas parādītu, kā sistēma strādā.”

“Vilki ir viltīgi!”

Atšķirībā no iepriekšējā ES Kopējās lauksaimniecības politikas perioda, šajā periodā lauksaimniekiem pieejams atbalsts prevencijas pasākumiem – žogu izbūvei un dažādu atbaidīšanas iekārtu iegādei. Aitkopības saimniecībām pieejams līdz pat 80 % līdzfinansējums no attiecināmajām izmaksām, taču, kā uzsver Dmitrijs Bortņikovs, daudzviet risinājumu ieviešana ir apstājusies. Viņš pats pirms aptuveni astoņiem gadiem piedzīvojis vilku uzbrukumu ganāmpulkam. “Pēc tā uzstādījām žogu sistēmu, kas tajā laikā šķita pietiekama, un kopš tā laika uzbrukumu nav bijis. Tagad esam iegādājušies sarežģītākus materiālus – cinkotus stabus, dzeloņstieples – jau pēc jaunajām prasībām.”

Citās saimniecībās situācija ir krietni smagāka. Daļa LAAA biedru uzbrukumus piedzīvo regulāri, un viena saimniecība vilku nodarīto zaudējumu dēļ pat pārtraukusi aitu audzēšanu. “Ir saimniecības, kur vilki uzbrūk katru gadu. Pat tur, kur ir suņi un žogi, vilki atrod veidu, kā iekļūt. Tie ir ļoti viltīgi dzīvnieki,” saka Dmitrijs Bortņikovs.

Nepieciešams komplekss risinājums

Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta (VMD) dati liecina, ka šogad līdz 25. novembrim nogalinātas 220 aitas, 149 kazas, piecas govis un pieci suņi, savainotas 52 aitas, 12 kazas un divi suņi. Apmēram 95 % gadījumu pie vainas bijuši vilku uzbrukumi. Tādēļ šajā medību sezonā VMD palielināja medījamo vilku skaitu no 300 dzīvniekiem 2024./2025. gada medību sezonā līdz 370 šogad.

Lauku atbalsta dienesta dati rāda, ka aitu un kazu ganāmpulku skaits samazinās, lai gan dzīvnieku kopskaits periodiski pieaug. No 2024. gada vasaras līdz šī gada vasarai ganāmpulku skaits samazinājies par vairāk nekā desmit procentiem.
Vilka nokostais dzīvnieks saimniekam “kož makā”. Dmitrijs Bortņikovs rēķina, ka jaunas aitas zaudējums vērtējams ar 200–250 eiro, aitu mātes – 250–350 eiro, vaislas auna – 350–800 eiro, jēra (3–4 mēneši) – 100–150 eiro. Zaudējumu aprēķins vienmēr ir individuāls, atkarīgs no aitu šķirnes, vecuma un produktivitātes, piebilst aitkopis. “Mēs agrāk žogojām ganības tā, lai aitas neiet ārā. Tagad jādomā, kā panākt, lai neviens cits pie aitām nenāk. Tā ir pilnīgi cita pieeja.”

Pašlaik audzētāji par vilku nokostajiem dzīvniekiem kompensācijas nesaņem . “Prevencijas atbalsts, iespējams, bija pirmais solis. Ja žogi būs ieviesti, varēs runāt arī par kompensācijām. Taču šobrīd viss vēl ir procesā. Mums ir vajadzīga sakārtota sistēma – prevencija, žogi un kompensācijas. Tikai tad varēsim saglabāt un attīstīt aitkopību Latvijā,” saka LAAA vadītājs. Viņš uzsver, ka Latvijai jāvirzās uz Eiropas valstu praksi, kur prevencija, žogi un kompensācijas veido vienotu sistēmu.

Apdrošināšana – sarežģīts un nepilnīgs risinājums

No 2025. gada kā attiecināmais risks, par kura apdrošināšanu var saņemt apdrošināšanas polises iegādes atbalstu, ir arī plēsēju nodarītie postījumi ganāmpulkā. Atbalsta intensitāte ir 50 % no apdrošināšanas prēmijas attiecināmajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro par liellopu vienību, tomēr daudzi audzētāji tomēr atsakās no šī risinājuma. “Jērus apdrošināt nevar, bet tie ir visvairāk pakļauti riskam. Pēc uzbrukumiem prēmijas kļūst tik augstas, ka tas nav izdevīgi,” skaidro Dmitrijs Bortņikovs.

Apdrošinātāji vilku uzbrukumus neizdala kā atsevišķu risku – tas ietilpst vispārīgajā “ganību riskā”, kurā iekļauta arī noslīkšana, saindēšanās, indīgu kukaiņu un dzīvnieku kodumi, pakļūšana zem transportlīdzekļiem un dzīvnieku pazušana. Dzīvnieku apdrošināšanu nodrošina tikai dažas kompānijas. Lētākās apdrošināšanas polises maksa ir četri eiro par aitu.

Preventīvie pasākumi

Zemkopības ministrijā stāsta, ka aitkopības saimniecībām pašlaik pieejams visaugstākais atbalsts preventīvajiem ieguldījumiem, kāds ir bijis līdz šim: līdz 80 % mazām un vidējām saimniecībām un līdz 70 % lielajām saimniecībām. Turklāt līdz 2025. gada 30. decembrim vēl ir atvērta projektu kārta žogu izbūvei un sargsuņu iegādei. Top arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz paplašināt atbalsta iespējas mazinot riskus lielo plēsēju nodarītiem postījumiem ne tikai aitkopības saimniecībām, bet arī citām saimniecībām citās nozarēs, piemēram, kazkopībā, biškopībā. Šīs izmaiņas nozīmīgi paplašinās lauksaimnieku iespējas izmantot finansējumu preventīvajos pasākumos, piemēram, žogu izbūvē, sargsuņu iegādē un tehnikas vai iekārtu papildaprīkojumā, kas paredzēts dzīvnieku aizsardzībai pret lielo plēsēju radītiem riskiem. Nākamā projektu kārta plānota 2026. gada sākumā ar kopējo finansējumu 493 545 eiro, skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Biruta Ingiļāvičute.

Latvijas klimats un augsne ir labvēlīga lopkopības attīstībai, īpaši aitkopībai un kazkopībai. “Šī nozare var kļūt par nozīmīgu lauksaimniecības dažādošanas virzienu, jo zemes resursi ir jāizmanto ik dienu, un tieši šāda ražošana palīdz uzturēt lauku teritoriju dzīvotspēju. Tomēr nozarei ir izaicinājumi – spēt pasargāt sevi no nelabvēlīgās ietekmes un sasniegt kritisko apjomu, kas ļautu tai kļūt efektīvākai un rentablākai. Aitkopība un kazkopība var būt nozīmīgs solis Latvijas lauksaimniecības ilgtspējīgā dažādošanā, ja tiek radīti apstākļi, kas ļauj nozarei augt un nostiprināties vietējā tirgū."