Tēraudu ģimene: Latgales sirsnība, darbs un garša viesu namā “Zaļā sala”
Latgalē, gleznainā vietā starp Rēzekni un Rāznas ezeru, atrodas viesu nams “Zaļā sala” – vieta, kur satiekas trīs paaudžu darbs, Latgales viesmīlība un patiesa cilvēkmīlestība. Tēraudu ģimene, kas tikko saņēmusi prestižo balvu “Sējējs” kā gada “Ģimene lauku sētā”, pierāda – arī pierobežā var attīstīt spēcīgu, ilgtspējīgu un sirsnīgu uzņēmējdarbību, kas nes labumu ne tikai viesiem, bet arī visam novadam.
Tēraudu ģimene ir īpaša – tajā jaušams gan spēks, gan maigums, gan senas tradīcijas, gan drosme iet uz priekšu. Ikdienas darba centrā ir Rita un viņas vīrs Viktors – uzņēmēji, kuri savulaik pamēģinājuši vadīt gan pārtikas veikalu Maltā – un darījuši to veiksmīgi –, gan kafejnīcu Rēzeknē, bet pēc tam visu nopelnīto ieguldījuši sapnī par viesu namu.
Rīta meditācija
Viņiem pievienojusies vecākā meita Inese, kura 2016. gadā pārcēlās no Rīgas atpakaļ uz Latgali, un šodien tieši viņa ir viens no uzņēmuma balstiem. Pārējie ģimenes locekļi – jaunākā meita, mazbērni un znots – iesaistās talkās, pasākumos un sezonas darbos, jo “Zaļā sala” ir ģimenes dzīvesveids, nevis tikai bizness.
Saimnieki dienu sāk ar 28 kilometru braucienu no Kaunatas, un Rita smejas – tā ir viņu rīta meditācija. Ikdiena ir daudzšķautņaina – viņi ir pavāri, dārznieki, uzkopēji, pasākumu vadītāji un reizēm arī psihologi viesiem, kuri atbrauc ne tikai atpūsties, bet arī gūt mieru. “Nav divu vienādu dienu, bet tas arī ir skaisti,” saka Rita.
“Zaļā sala” piedāvā naktsmītnes 40 viesiem, bet svētku reizēs saimnieki spējuši uzņemt pat 65 nakšņotājus un līdz 100 kāzu viesu. Visas istabas ir labiekārtotas, teritorijā ir sauna, burbuļvanna un plaša zāle svinībām. Taču tas, kas viesus šeit atved atkal un atkal, nav tikai ērtības, bet arī sirsnība un Latgales kulinārija, kas te tiek turēta godā kā mantojums.
Īpaši slaveni ir guļbišņīki – Latgales kartupeļu ēdiens, ko Tēraudi gatavo pēc vecmāmiņu receptēm ar dažādiem pildījumiem un mērcēm. Viesiem tiek piedāvāta arī maizes zupa, rudzu maizes našķi un sezonālie gardumi. Inese radījusi arī mazo pavāru skolu, kas jau nosvinējusi divu gadu jubileju un ļauj bērniem iepazīt kulināriju radošā veidā.
Dzīvosim zaļi!
Viesmīlības attīstībā nozīmīgs ir arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts. Tēraudi izmantojuši Nodarbinātības valsts aģentūras programmu, nodarbinot vienu darbinieku, bet ģimene pati vēl trīs mēnešus pēc programmas beigām maksā algu un nodokļus. “Leader” projektos īstenoti divi nozīmīgi uzlabojumi: uzstādīti saules kolektori un izveidota veļas māja (projekts “Dzīvosim zaļi”), kā arī iegādāta sauna, burbuļvanna un moderna virtuves tehnika (projekts “Labi jutīsimies – kulinārie pakalpojumi viesu namā”).
Rēzeknes tehnikuma studenti – pavāri un viesmīles – regulāri šeit apgūst praksi, un saimnieki ar lepnumu stāsta, ka daudzi jaunieši pie viņiem atgriežas arī pēc mācībām.
Tēraudu ģimene neslēpj arī savu sociālo misiju. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā “Zaļajā salā” četrus mēnešus dzīvoja Ukrainas bēgļi, ar kuriem Tēraudi joprojām tiekas katru gadu pirms Ziemassvētkiem. Viktors pat ziedojis Ukrainai vienu no ģimenes automašīnām.
“Zaļā sala” uzņem arī NATO robežsargus. Kad Jauns.lv viesojās “Zaļajā salā”, tikko no turienes bija aizbraukuši Somijas robežsargi, kuri apsargā Latvijas austrumu robežu Šķaunē. “Zaļajā salā” viņi nakšņo, bet rīta agrumā jābūt uz robežas, tādēļ brokastis jāpasniedz jau septiņos no rīta. Bet tas nenozīmē, ka saimnieki var laikus iet gulēt, jo arī naktīs viesu namā bieži ir rosība. “Zaļo salu” kā savu naktsmītni izmanto viesi, kuri Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē apmeklējuši vakara koncertus, un naktī viņi vairs nevēlas doties atpakaļ uz Rīgu vai citām attālākām pilsētām. Tad nu “Zaļajā salā” ir “naksniņas”.
Tomēr tas nenozīmē, ka Tēraudiem nav miera. “Zaļā sala” atšķirībā no daudziem citiem visu namiem neuzņem ciemiņus, piemēram, Ziemassvētkos un valsts svētkos. Tie ir ģimenes svētki. Bizness ir bizness, bet ģimene svarīgāka.
Dvēseles misija
Saimniekiem ir cieša sadarbība ar vietējiem amatniekiem – rokdarbniecēm un keramiķiem, kuru darbi tiek izstādīti un pārdoti viesu namā. “Tas ir mūsu veids, kā palīdzēt cits citam. Latgalē konkurentu nav – mums ir draugi,” uzsver Rita. Tieši šī sadarbības filozofija padara viņu stāstu tik sirsnīgu.
Tēraudu ģimene dzīvo tradīcijās – Rita tautas dejas dejo jau 40 gadu, dejo arī meita un mazbērni, kas piedalījušies Dziesmu svētkos. Jaunieši piedalījušies arī jaunsargu sacensībās un konkursos.
Ģimenei svarīgi arī kopīgie svētki – Baltā galdauta diena, Ziemassvētki, talkas un jubilejas. Šajās reizēs viņi visi satiekas “Zaļajā salā”, lai stiprinātu saknes.
Šo gadu laikā “Zaļajā salā” viesojies ne viens vien pazīstams cilvēks – bijušais ASV vēstnieks Latvijā Larijs Napers tur 1998. gadā pavadījis savu atvadu vizīti mūsu valstī. Tur pabijis arī kādreizējais vides ministrs un Valsts prezidents Raimonds Vējonis, daudzi mākslinieki, “Erasmus” izglītības programmas jaunieši un, protams, tūristi ne tikai no Latvijas, bet arī visas pasaules. Tēraudi saka – katrs viesis ir svarīgs, jo ikviens atved savu stāstu. Un ne viens vien to uz “Zaļo salu” atved atkārtoti, jo pirmais “stāstnieku vakars” viņiem varen iepaticies. Aktīva sezona nav tikai vasaras atvaļinājumu laiks, bet arī ziema, kad “Zaļā sala” uzņem karavīrus, sportistus, skolu jauniešus, ukraiņus, kam nepieciešams atbalsts, un rīko dažādas konferences.
Saņemot “Sējēja” balvu, Tēraudu ģimene uzsvēra – tas ir pagodinājums, bet vienlaikus arī atbildība turpināt to, ko viņi mīl visvairāk, – strādāt, uzņemt viesus, radīt mājīgumu un saglabāt Latgales kultūras dvēseli. “Zaļā sala” nav tikai viesu nams. Tā ir ģimenes dzīves filozofija – darīt no sirds un vienmēr ar smaidu. Ģimene lepojas ar to, ka Latgale ir viņu mājas, un tieši šeit viņi vislabāk jūtas.
