Jauniešu nodarbinātība uzlabojas, bet joprojām nesasniedz pirmspandēmijas līmeni

2024. gadā 18-29 gadus veco jauniešu nodarbinātības līmenis bija 59%, kas ir nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem, taču joprojām zem 2019. gada līmeņa, kad strādāja vairāk nekā 63% jauniešu. Lielākā daļa nodarbināto strādā tirdzniecībā, ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī transporta un informācijas tehnoloģiju nozarēs. Trīs no pieciem jauniešiem nestrādā mācību dēļ.

Jauniešu nodarbinātības līmenis atpaliek no 15-74 gadus vecu nodarbināto īpatsvara, kas ir 64%. Jaunie vīrieši nodarbināti biežāk nekā jaunietes - attiecīgi 54,2% pret 45,8%.

Reģionālā griezumā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgas un Zemgales reģionos - attiecīgi 63,6% un 60,4%. Savukārt zemākais nodarbinātības līmenis fiksēts Latgalē - 49,1%. Šis ir vienīgais reģions, kas kopš 2019. gada uzrāda nodarbinātības pieaugumu - par 1,4 procentpunktiem.

Attālinātā darba iespējas jauniešu vidū pērn izmantoja 15%. Salīdzinot ar 2021. gadu, attālinātā darba īpatsvars samazinājies par 4,6 procentpunktiem.

Darba samaksa jauniešu vidū ir zemāka nekā pieaugušo vidū. 53% jauniešu līdz 20 gadiem saņem līdz 700 eiro mēnesī, vecumā no 20 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 21%. Līdz 1000 eiro lielu algu saņēma 80% jauniešu līdz 20 gadiem, 42% - vecumā no 20 līdz 24 gadiem un 25% - vecumā no 25 līdz 29 gadiem.

Zemāks atalgojums tiek skaidrots ar nepilnu darba laiku, zemāku kvalifikāciju un mācību saistībām. Nepilnu darba laiku 2024. gadā strādāja 10,3% jauniešu, kas ir par 3,3 procentpunktiem vairāk nekā vidēji visā darbaspēkā.

Bezdarbs starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem 2024. gadā sasniedza 10,8%. Tas ir par 3,5 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Visaugstākais bezdarba līmenis bija Latgalē - 16%, bet zemākais Rīgas un Kurzemes reģionā - 9,6%. Salīdzinot ar 2019. gadu, Latgalē bezdarba līmenis samazinājies par 3,8 procentpunktiem, kamēr citos reģionos tas pieaudzis, visvairāk Vidzemē - par 5,9 procentpunktiem.

15-24 gadus vecu jauniešu grupa, kas nestrādā un nemācās (NEET jaunieši), 2024. gadā bija 17 000 jeb 9% no šīs vecuma grupas. Tas ir vairāk nekā plānots nacionālajā attīstības plānā. Lai sasniegtu 2027. gada mērķi, šo rādītāju nāksies samazināt par trim procentpunktiem.

NEET jauniešu īpatsvars 25-29 gadu vecumā ir vēl augstāks - 14,6%. Šajā grupā īpaši lielu daļu veido sievietes, kur galvenais iemesls darba neesamībai ir personiski vai ģimenes apstākļi.

NEET jauniešu īpatsvars Latvijā ir mainījies Covid-19 pandēmijas ietekmē. 2020. gadā tas bija 7,1%, bet 2021. gadā pieauga līdz 8,6%. Pēdējos gados šis rādītājs nedaudz samazinājies, taču kopš 2023. gada pieaudzis līdz 9%.

30,8% NEET jauniešu ir ar vidējo izglītību, kamēr pamatskolas vai zemāku izglītību ieguvušo īpatsvars samazinājies līdz 23,1%. Profesionālo vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars ir 18,9%.

Eiropas Savienībā NEET rādītāji 15-29 gadu vecuma grupā kopš 2014. gada ir uzlabojušies. 2024. gadā tika sasniegts zemākais līmenis - 11,1%. Latvijā NEET īpatsvars 15-29 gadu vecuma grupā ir 10,7%. Tas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā Lietuvā un 0,3 procentpunktiem mazāk nekā Igaunijā.

Lai sasniegtu ES uzstādīto 2030. gada mērķi samazināt NEET jauniešu īpatsvaru līdz 9%, Latvijā ir nepieciešams to samazināt par 1,7 procentpunktiem.