Biškopība Latvijā: izaicinājumi un inovācijas

Sarežģītā sezona

Valters Brusbārdis atzīst, ka laikapstākļu dēļ šis gads nozarei nav bijis viegls. “Biškopībai aizvadītā sezona bija sarežģīta. Īpaši smaga situācija izveidojusies valsts austrumu daļā – tur biškopji rēķina, ka raža no bišu saimes nepārsniegs 5–10 kilogramus. Tas ir būtiski zem normas un nozīmē, ka biškopis ir strādājis ar zaudējumiem.” Profesionālā biškopībā normāla raža no saimes ir ap 50 kilogramiem, bet labos apstākļos var sasniegt pat 100 kilogramu no saimes. Situācija vietām bijusi kritiska. “Ir biškopji, kas saka, ražas nav vispār, bitēm jādod papildu barība, lai tās varētu izdzīvot.” Tomēr Brusbārdis piebilst, ka tik slikti gadi nav regulāra parādība. “Tādi gadi mēdz būt, bet tie nav bieži. Es pats savā praksē droši vien tik sliktus gadus varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt.”

Piecu gadu krīze Eiropas tirgū

Neraugoties uz konkrētā gada laikapstākļiem, lielāka problēma nozarē ir ilgstošāka un saistīta ar Eiropas kopējo tirgu. LBB priekšsēdētājs teic, ka lielu spiedienu uz nozari izdara imports no trešajām valstīm. “Biškopībā sava veida krīzē ir jau kādus piecus gadus. Tas saistīts ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, Ja godīgi, biškopjiem šobrīd ir grūti nopelnīt. Problēmas sakne ir ļoti liels medus imports no trešajām valstīm.”

Tas šķiet paradoksāli, jo Eiropas Savienībā biškopības kopienas pašas nespēj saražot pietiekami daudz medus iekšējam patēriņam un bez importa medus būtu deficīts. Brusbārdis informē, ka Eiropas biškopji saražo aptuveni 63 % no patēriņa, bet pārējais tiek importēts, galvenokārt no Ķīnas un Ukrainas. Problēmas būtība ir importētā medus cena un apjoms. “Lētais imports kropļo tirgu, jo, piemēram, no Ukrainas medus tiek ievests apmēram par 1,75 eiro kilogramā, kamēr tajā pašā laikā Eiropas biškopis vairumtirdzniecībā fasēšanas uzņēmumiem pārdeva par 3,20, 3,50 un pat četriem eiro kilogramā. Šīs milzīgās cenas atšķirības rada nopietnas problēmas vietējiem ražotājiem, jo saprotams, ka pārstrādātājs labāk izvēlas lētu medu,” Brusbārdis ieskicē situāciju un ilustrē to ar skaitļiem: “Eiropas Savienībā no Ukrainas vien tiek importēti vairāk nekā 40 000 tonnu medus, bet no Ķīnas ap 60 000 tonnu. Tātad šīs divas valstis kopā Eiropas tirgū ieved vairāk nekā 100 000 tonnu medus. Salīdzinājumam – Latvijā visi biškopji kopā saražo 2,2–2,4 tūkstošus tonnu. Šī milzīgā disproporcija skaidri parāda, kāpēc vietējie ražotāji nespēj konkurēt ar lēto importa produktu cenu.”

Inovācijas un pārstrāde Latvijā

Runājot par biškopības nozari Latvijā, Brusbārdis to raksturo kā stabilu, minot, ka LBB ir vairāk nekā 3600 biedru. Viņš arī precizē nozares struktūru: “Lielākā daļa biedru ir hobija biškopji. Par profesionālu darbību to var uzskatīt, ja dravā ir vairāk par 100 stropu, bet, lai varētu pilnvērtīgi izdzīvot tikai no bitēm, nepieciešams vairāk – 150–200 stropu.”

Vienlaikus LBB priekšsēdētājs pauž prieku par nozares attīstību un spēju radīt jaunus produktus. “Tas, kas mani kā valdes priekšsēdētāju iepriecina, – mūsu biškopji un uzņēmumi ir ļoti inovatīvi un lūkojas pēc jauniem produktiem. Arī mūsu skandināvu kolēģi atzīst, ka mēs esam ļoti inovatīvi jaunu produktu radīšanā.”

Kā piemērus viņš min vietējos uzņēmumus, piemēram, “Meduspils”, kas ražo dažādus medus maisījumus ar ogām, un kooperatīvu “Medotava”, kas piedāvā bišu maizi šokolādē. Brusbārdis uzsver, ka mūs valsts atšķiras ar savu produktu daudzveidību. “Latvijā mēs vēsturiski esam ražojuši ļoti daudz dažādu produktu. Ražojam medu, putekšņus, bišu maizi, vasku. Mums ir biškopji, kas strādā pie peru pieniņa ražošanas. Šajā ziņā daudziem esam soli priekšā.”

Medus imports un falsifikācijas riski

Atgriežoties pie importa, Brusbārdis norāda, ka patērētājam ir jāpievērš uzmanība marķējumam. Ja uzņēmums importē medu, uz etiķetes jābūt norādei, piemēram, Eiropas Savienības un ārpus Eiropas Savienības medus maisījums. Viņš gan piebilst, ka Latvijā situācija ar trešo valstu importu ir būtiski labāka nekā kaimiņos. “Lietuvā praktiski gadā tiek ievests aptuveni 1700 tonnu Ķīnas medus. Latvijā mēs runājam par pāris desmitiem tonnu.”

Runājot par kvalitāti, viņš brīdina, ka atšķirt kvalitatīvu medu no viltojuma patērētājam nav viegli. “Tas nav tik vienkārši. Mēs jau nerunājam par vienkāršu, lētu un prastu, bet augsta līmeņa falsifikāciju.” Brusbārdis apraksta vienu no metodēm: “Mākslīgs cukurs, piemēram, cukura sīrups, tiek izbarots bitēm, pēc tam tiek ekstrudēts un tirgots kā medus. Tas neatbilst Eiropas Savienības medus standartiem, kas nosaka, ka par medu var saukt tikai no ziediem iegūtu produktu.”

Bišu pārziemošana – pašas sev apkures sistēma

Valters Brusbārdis kliedē mītu, ka bites ziemā guļ. Patiesībā notiek aktīvs izdzīvošanas process. “Darba bites veido kamolu, viņas ir nomodā. Visa saime, kas sastāv no vairāk nekā 10 000 bišu, savelkas ciešā kamolā, kura galvenais uzdevums ir ražot siltumu. Ikviena bite ģenerē siltumu, darbinot muskulatūru krūšu posmā. Šīs vibrācijas ļauj kamola centrā uzturēt ap +20°C, pat ja ārā valda 20 grādu sals. Visu ziemu kamola centrā, vispasargātākajā punktā, pavada bišu māte.”

Brusbārdis atklāj vēl kādu bišu noslēpumu: “Šim procesam ir būtisks izaicinājums – bites stropā nevar izkārnīties un uz tualeti aiziet arī nevar. Viņām ir jāgaida pavasaris. Tādēļ barībai, ko bites ēd ziemā, ir jābūt pēc iespējas tīrākai – tādai, kas rada ļoti maz nesagremojamu atlieku.” Izrādās, ne viss medus ir derīgs ziemošanai. Piemēram, ar griķu medu bišu saimes pārziemot nevar, tāpat ar viršu medu – tās ir šķirnes, kas pārslogo bišu zarnu traktu un var izraisīt saimes bojāeju.

Tieši tāpēc biškopja iejaukšanās ir vitāli svarīga. “Nav noslēpums, ka rudenī, gatavojot bites ziemai, mēs tās mākslīgi piebarojam. Tas ir saistīts ar ziemošanas kvalitāti. Bišu saimes, kas piebarotas ar mākslīgo barību, ziemo kvalitatīvāk nekā ar medu. Šī piebarošana ar viegli sagremojamu barību ir standarta procedūra, kas palīdz saimēm sekmīgi sagaidīt pavasari.”

Zīmīgi, ka bišu pārziemošanas problēmas ar Latvijai specifiskām medus šķirnēm, izraisa apstāklis, ka lielākā daļa biškopju te strādā ar introducētām pasugām – bitēm, kas vēsturiski ievestas no citām valstīm. “Šis process sākās jau 19. gadsimta beigās, un tam bija praktisks iemesls – vietējai pasugai, Rietumeiropas tumšajai medus bitei, bija raksturīga izteikta spietošanas tieksme un ļoti izteikta agresivitāte. Ievestās pasugas bija mierīgākas un saimnieciski vieglāk pārvaldāmas.”

Tomēr par šo ērtumu ir jāmaksā sava cena. Introducētās bites nav pilnībā pielāgojušās mūsu klimatam un florai. Atšķirībā no vietējās pasugas, kas spēja pārziemot arī ar sarežģītākiem medus veidiem, piemēram, viršu medus, ievestās bites to nespēj. Tāpēc mūsdienu biškopjiem rudenī ir obligāti jāiejaucas un jānodrošina saimes ar viegli sagremojamu barību, jo bites, ar kurām viņi strādā, nav ģenētiski piemērotas, lai pārziemotu uz dažu Latvijā ievāktu medus šķirņu rēķina.

Kāpēc medus kristalizējas?

LBB vadītājs arī precizē jautājumu par medus cukurošanos. “Mēs to nesaucam par cukurošanos, bet par kristalizāciju. Latvijā faktiski viss medus kristalizējas. Tas notiek dažādos ātrumos, bet lielākā daļa medus sakristalizējas mēneša laikā.”

 Iemesls, kāpēc veikalos medus bieži ir šķidrs, ir saistīts ar rūpniecisku apstrādi. Rūpnieciski apstrādājot, var panākt, ka medus kristalizācija ir ievērojami lēnāka. Viena tehnika ir karsēšanas metode. Medus tiek uzkarsēts un pēc tam strauji atdzesēts. Otra – filtrējot atdala no medus daļiņas, kas veicina kristalizēšanos.” Brusbārdis arī uzsver, ka uz tāda produkta etiķetes, kam pievienotas kaut kādas piedevas, lai uzlabotu tā struktūru, Eiropas Savienībā nedrīkst rakstīt, ka tas ir medus. Notiek arī diskusijas par filtrācijas sietiem – cik tie drīkst būt smalki, lai izfiltrētais materiāls varētu saukties par medu.

Atbalsta mehānismi un finansējums

Valters Brusbārdis sarunā uzsvēra, ka biškopības nozare saņem atbalstu gan Eiropas Savienības, gan valsts līmenī. Latvija ir viena no valstīm, kas biškopjus atbalsta arī tiešā veidā, maksājot par bišu saimēm, kas, piemēram, Skandināvijā nav izplatīta prakse. Tomēr, kā uzsver LBB vadītājs, šis atbalsts nav universāls – tam ir noteikti kritēriji. Bioloģiskajā sistēmā biškopim jābūt vismaz 20, konvencionālajā biškopībā – vismaz 30 bišu saimēm. Papildus šiem tiešajiem maksājumiem biškopji aktīvi izmanto arī dažādas projektu programmas, kas pieejamas visiem lauksaimniekiem. Īpaši populāra bijusi programma “Atbalsts mazajām lauksaimniecībām”, kurā piedalījušies ļoti daudzi biškopji. Brusbārdis gan precizēja, ka projektu nauda visbiežāk tiek ieguldīta praktiskās lietās, nevis lielās būvēs. Lielākoties biškopji kandidē tieši uz inventāru – medus sviedēm, medus pirmapstrādes inventāru utt.

Nākotne un jaunais patērētājs

Vērtējot biškopību kā biznesu, Brusbārdis ir piesardzīgs. “Beidzamajos piecos gados biškopība ir bijis sarežģīts bizness, kur nav viegli nopelnīt. Tieši tāpēc ļoti svarīgs ir vietējais tirgus. Lai uzrunātu patērētājus, LBB īsteno dažādas programmas. Piemēram, pašlaik tiek īstenota tirgus veicināšanas programma, kurā vides reklāma ir redzama 170 ekrānos Rīgā, kā arī “ViVi” vilcienos. Īpašs uzsvars tiek likts uz jauno paaudzi. Novembra beigās skolās notiks Eiropas Medus brokastis. Skolās viesosies medus vēstneši, kas bērniem stāstīs par bitēm un medu. Ir svarīgi jau no agra vecuma bērnus pieradināt pie medus garšas, lai viņiem tā ir pazīstama un saprotama. Tad viņi arī pieaugot turpinās ēst veselīgi, un biškopības nozare būs drošībā.”