Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādes vadītāja: Eiropas tirgos steidzami jāveic pārmaiņas

Bijušā Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi ziņojums nebija glaimojošs tam, kā Eiropas Savienībā (ES) pašlaik izmanto kapitāla tirgu sniegtās iespējas. Kāds ir jūsu pašreizējais vērtējums par kapitāla tirgu stāvokli ES?

Eiropas kapitāla tirgi neapšaubāmi ir tādā stāvoklī, ka mums ir jāapsver, kā uzlabot to darbību.

Mēs redzam, ka tirgi joprojām ir fragmentēti. Teorētiski mums ir vienots tirgus, bet realitātē mums ir ļoti atšķirīgi to darbības konteksti dažādās valstīs, un tas ļoti apgrūtina patiesi pārrobežu pakalpojumu un produktu izstrādi. Tas arī nozīmē, ka ir grūti attīstīt likviditāti, kas mums ir nepieciešama Eiropas tirgos, lai patiešām varētu piesaistīt investorus un nodrošināt finansējumu uzņēmumiem. Visbeidzot, tas viss kavē Eiropu izveidot kapitāla tirgus, kas mums ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka mēs varam konkurēt pasaulē un varam nodrošināt kapitālu un finansējumu ES galvenajām prioritātēm. Ja es domāju par duālo pāreju, aizsardzību un drošību, kā arī sociālajiem jautājumiem, kas mums jārisina, mums ir vajadzīgi labi funkcionējoši kapitāla tirgi. Tas nozīmē labus kapitāla tirgus vietējā līmenī, bet tikpat svarīgi ir šos tirgus savienot Eiropas līmenī, lai mums būtu vienots Eiropas kapitāla tirgus, kas spēj nodrošināt mums vajadzīgo mērogu, inovācijas un finansējumu.

Vai jums pašai ir skaidrojums, kāpēc ES, kur ir brīva darbaspēka kustība utt., tik ilgi ir problēmas ar vienota kapitāla tirgus izveidi?

Pirmkārt, mums jāatzīst, ka zināms progress jau ir panākts un turpinās. Piemēram, ESMA mēs pašlaik īstenojam divus pasākumus. Pirmais no tiem ir konsolidētas tirdzniecības informācijas lentes par obligācijām un akcijām (consolidated tapes of trading information for bonds and equities), kas apvienos informāciju par to, kur Eiropā notiek tirdzniecība. Otrais ir tā sauktais Eiropas vienotais piekļuves punkts (European Single Access Point), kas sniegs informāciju par Eiropas uzņēmumiem, lai kur tie atrastos, izmantojot vienotu datu piekļuves punktu. Tātad jau ir uzsāktas vairākas iniciatīvas.

Ņemot to vērā, es domāju, ka ir ārkārtīgi pieaugusi nepieciešamība un steidzamība veikt reālas pārmaiņas. Mums patiešām ir jādomā par to, kas vēl ir jādara, lai nodrošinātu, ka mēs varam panākt nozīmīgas pārmaiņas un virzīties uz priekšu. Ja mēs nerīkosimies tagad, mēs atpaliksim starptautiskā un pasaules mērogā. Mēs nespēsim kalpot savai ekonomikai, un Eiropas ekonomika galu galā cietīs no tā, ka mums nav labi funkcionējoša vienota kapitāla tirgus.

Ja es varu vēlreiz citēt šo Mario Dragi ziņojumu, vai Eiropa var labi funkcionēt un piesaistīt naudu uzņēmumiem, ja mēs turpināsim atpalikt no ASV un citām valstīm kapitāla tirgus jomā un galvenokārt paļausimies uz banku finansējumu?

Viņš nepārprotami uzskata - un es tam piekrītu -, ka ar paļaušanos tikai uz banku finansējumu nepietiek. Arī mēs Eiropā pašlaik saskaramies ar reālu problēmu, jo mums ir ierobežotas fiskālās iespējas, lai nodrošinātu vairāk valsts līdzekļu projektiem un ieguldījumiem, kas mums ir vajadzīgi. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus patiešām ir būtisks, lai spētu apmierināt Eiropas ekonomikas vajadzības. Tāpēc, manuprāt, viņam šajā analīzē ir taisnība. Tagad jautājums ir par to, kas mums tad jādara, lai spētu to nodrošināt. Un vienota risinājuma nav.

Tad nebūs vienas sudraba lodes?

Nebūs vienas sudraba lodes, nebūs vienas burvju nūjiņas, kas to paveiktu. Mums ir vajadzīgi apvienoti centieni, kas notiek valstu līmenī - jo daudz kas no tā ir saistīts ar nodokļiem, pensiju sistēmām un citām valstu prerogatīvām -, un spēcīga virzība ar kopīgu mērķi Eiropas līmenī. Lai to panāktu, ir jāstrādā abos virzienos kopā.

Ja runājam par šo nacionālo līmeni, jūs Rīgā tikāties arī ar Latvijas Bankas pārstāvjiem. Ko jūs ieteiktu tādām valstīm kā Latvija, kur kapitāla tirgus ir ļoti vāji attīstīts?

Es te neesmu, lai sniegtu ieteikumus atsevišķām valstīm. Bet, ja skatos plašāk Eiropas mērogā, un, kā es saprotu, arī Latvijā viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt, lai parasti iedzīvotāji produktīvi ieguldītu savu naudu un iesaistītos kapitāla tirgū. Tam ir nepieciešama finanšu izglītība, vieglāka piekļuve informācijai par kapitāla tirgiem un ieguldījumu iespējām, kā arī efektīvi nodokļi ieguldījumiem. Mums ir jāiesaista iedzīvotāji sarunā: kā varam panākt, lai jūsu nauda strādā jūsu labā? Kā jūs varat gūt labākus rezultātus, nekā vienkārši turot savu naudu bankas kontā, kur procentu likmes ir zemas? Mums ir jāatbalsta cilvēki, lai viņi varētu pieņemt apzinātus finanšu lēmumus, jāsniedz konsultācijas un jāveicina ilgtermiņa domāšana, nevis īstermiņa spekulācijas.

Kāda ir kopējā aina ES šajā ziņā? Vai jūs redzat, ka ir tirgi "čempioni" un tirgi, kuri atpaliek?

Ja aplūkojam ES, kā piemēru bieži min Zviedriju. Tā pirms 10, 15 gadiem ieviesa nozīmīgas reformas, tostarp krājkontus un ieguldījumu kontus, kas, cik saprotu, pastāv arī šeit, Latvijā. Tie ļauj privātpersonām labāk orientēties kapitāla tirgos un plānot savu finanšu nākotni.

Mēs ne vienmēr vēlamies atdarināt ASV tirgus, taču ir ko mācīties no tā, ka ASV iedzīvotājiem ir jārūpējas par savu privāto pensiju. Tas nozīmē, ka viņi jau laikus domā par ilgtermiņa ieguldījumiem. Finanšu pratība un tādi instrumenti kā krājkonti un ieguldījumu konti ir ļoti nozīmīgi. Zviedrija arī izveidoja spēcīgu finanšu ekosistēmu, kurā galvenie investori, piemēram, pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības, nodrošina ilgtermiņa ieguldījumus, piesaistot privātpersonas investīcijām ar uzkrājumu un ieguldījumu kontu starpniecību, kā arī dodot iespēju mazākiem uzņēmumiem piekļūt kapitāla tirgiem. Tas rada labvēlīgu attīstības spirāli, kurā ir vairāk ieguldījumu iespēju, vairāk finansējuma inovatīviem jaunuzņēmumiem un galu galā pozitīvs stimuls kapitāla tirgiem un ekonomikai. Daudzās Eiropas valstīs šādas pozitīvas attīstības spirāles šobrīd nav.

Latvijas valdība jau gadiem ilgi ir iestrēgusi pie iniciatīvas, ka kapitāla tirgu varētu atdzīvināt ar vairāku lielu valsts uzņēmumu akciju daļēju kotēšanu biržā. Vai, jūsuprāt, šādi soļi var attīstīt tirgu? Vai arī tirgus attīstībai tomēr būtu jābalstās galvenokārt uz privātām iniciatīvām?

Manuprāt, viss, ko mēs kā ESMA varam darīt un kas mums būtu jādara, ir izveidot pareizo vidi. Likumdevējiem, regulatoriem un uzraudzības iestādēm ir jāizveido pareizais regulējums, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un inovācijas, kas ļautu tirgus iniciatīvām attīstīties un darboties. Un, izmantojot šo regulējumu, mums būtu arī jāveicina ciešāka sadarbība. Sadrumstalotība joprojām pastāv, jo daudzas valstu tiesiskās, regulatīvās un uzraudzības sistēmas joprojām rada šķēršļus kapitāla brīvai apritei visā ES. Tā rezultātā mums trūkst mēroga un daudzveidības, kas mums ir nepieciešama Eiropas tirgus un ekonomikas izaugsmei.

Papildus regulējuma noteikšanai mums būtu jāapspriežas par stimuliem ieguldījumiem konkrētos projektos vai iniciatīvās vai arī par plašākām privātā un publiskā sektora partnerībām. Eiropas Investīciju bankas un citu publiskā un privātā sektora iniciatīvu darbs varētu būt nozīmīgs, risinot tādas svarīgas problēmas kā aizsardzība, drošība un zaļā pāreja - jomas, kurās tikai privātā vai tikai publiskā sektora centieni var izrādīties nepietiekami.

Vai iecerētā kapitāla tirgu savienība nekļūst par draudu tādiem maziem tirgiem kā Latvija, jo tā ievērojami atvieglos aktīvu plūsmu uz lielākiem un bagātākiem tirgiem, vēl vairāk noplicinot vietējo kapitāla tirgu?

Būtībā es uzskatu, ka ieguvēji būs visi. Šobrīd mēs redzam, ka daudz mūsu investīciju un interesantu investīciju iespēju aizplūst uz ASV. Mēs redzam, ka daudz sākotnējo publisko piedāvājumu nonāk ASV tirgos, un, manuprāt, mēs arī redzam, ka daudzi galvenie pakalpojumu sniedzēji ir lieli ASV uzņēmumi. Ja mēs Eiropā radīsim vidi, kas dod iespēju Eiropas dalībniekiem un veicina dinamiskāku kapitāla tirgu, tas būs izdevīgi arī mazajiem tirgiem. Brīva piekļuve plašākai labi strādājošai sistēmai ļauj arī jūsu vietējiem uzņēmumiem ne tikai nodrošināt sākotnējo finansējumu, bet arī augt mērogā. Ikviena ierobežošana savas valsts robežās ierobežo izaugsmi. Tas ir īpaši svarīgi inovatīvām nozarēm, piemēram, digitālajai ekonomikai, kur mērogs ir būtisks - un bieži vien tā trūkst.

Šobrīd tiek īstenota iniciatīva par Uzkrājumu un ieguldījumu savienību. Kā tas ietekmēs kapitāla tirgus, kapitāla tirgu uzraudzību?

Eiropas Komisija jau ir izvirzījusi vairākus priekšlikumus saskaņā ar Uzkrājumu un ieguldījumu savienības stratēģiju, koncentrējoties uz vērtspapīrošanu, finanšu pratību un uzkrājumu un ieguldījumu kontiem. Decembrī mēs gaidām Eiropas Komisijas priekšlikumus par tirgus integrāciju un finanšu uzraudzību.

Mēs zinām, ka Eiropas Komisija izskatīs jomas, kurās būtu lietderīgi veikt kopīgu uzraudzību Eiropas mēroga dalībniekiem. Vēl ir pāragri spriest, bet ideja ir tāda, ka dažās ļoti selektīvās jomās varētu būt lietderīgi konsolidēt uzraudzības pienākumus, kas pašlaik ir sadalīti 27 dalībvalstīs, vienā vietā, lai uzlabotu efektivitāti, apvienotu zināšanas un uzlabotu pārrobežu riska uzraudzību. Jo galu galā dažas no šīm lielajām pārrobežu tirgus infrastruktūrām kalpo ne tikai vienai valstij, kurā atrodas attiecīgā struktūra, bet arī visai ES. Jo īpaši tādiem mazākiem tirgiem kā Latvija ir būtiska sadarbspēja ar pārrobežu infrastruktūras dalībniekiem un piekļuve tiem.

Ko kapitāla tirgos var mainīt kriptoaktīvu attīstība? Vai tas rada bažas jums kā uzraudzības iestādēm?

Inovācijas digitālajā jomā piedāvā iespējas modernizēt un tiešāk iesaistīt investorus, potenciāli demokratizējot piekļuvi citādi diezgan neskaidrai un sarežģītai ekonomikas daļai.

Taču vienlaikus digitālās inovācijas rada arī jaunus riskus: darbības noturība, kiberuzbrukumi, robotu konsultācijas bez cilvēka līdzdalības un sociālo mediju ietekme uz ieguldītāju izvēli. Ir vairāki riski, kas mums nepārprotami jāaplūko ne tikai no ieguldītāju aizsardzības, bet arī no stabilitātes viedokļa.

ESMA strādā pie saskaņota atļauju piešķiršanas procesa ieviešanas saskaņā ar Kriptovalūtu tirgu regulu (MiCA), kas ir globāli pirmais regulējums kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd šie pakalpojumu sniedzēji iziet Eiropas licences iegūšanas procesu, lai varētu turpināt sniegt pakalpojumus ES klientiem. Mēs cieši sadarbojamies ar valstu iestādēm, lai panāktu konsekventus uzraudzības standartus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nodrošinot, ka atļaujas piešķiršana nav tikai formalitāte, bet gan rūpīgs process, kas saskaņots ar ES mērķiem.

Bieži vien ES tiek pārmests pārmērīgs regulējums. Vai te nepastāv tāds pats apdraudējums?

Mums jāatrod pareizais līdzsvars starp inovāciju atbalstīšanu un risku pārvaldību. Dažas no šīm tehnoloģijām patiešām ir potenciāli daudzsološas. Piemēram, digitālās virsgrāmatas tehnoloģija var padarīt ilgus un dārgus procesus daudz efektīvākus, bet tajā pašā laikā pastāv arī riski. Un, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs izveidotu pareizo tiesisko regulējumu inovāciju ieviešanai.

Ir būtiski aizsargmehānismi, lai aizsargātu patērētājus un ieguldītājus no krāpšanas un negodīgas prakses.

Te gan es vēlos uzsvērt, ka tas, ka ES tagad ir tiesiskais regulējums, nenozīmē, ka ikviens kriptoaktīvs ir drošs ieguldījums. Cilvēkiem ir jāsaprot riski un jāizdara apzināta izvēle. Mums ir jāpārliecinās, ka cilvēki neuzskata tiesiskā regulējuma esamību par garantiju, ka pats produkts ir drošs.

Par krāpšanu. Latvijā liela problēma ir krāpnieki, kas arī apkrāpj cilvēkus, viltojot arī ieguldījumu darījumus. Kāda ir situācija Eiropā kopumā? Vai tas nerada bažas, ka cilvēki būs aizdomīgāki pret ieguldījumiem kopumā?

Krāpšana ir problēma visā Eiropā. Kopā ar valstu iestādēm mēs izdodam brīdinājumus patērētājiem dažādās valodās, lai palīdzētu cilvēkiem saprast atšķirību starp regulētu produktu un neregulētu produktu. Mēs mudinām privātpersonas pirms iesaistīšanās un naudas nosūtīšanas pārbaudīt, vai uzņēmumi ir licencēti, piemēram, Latvijas Bankā. Mēs strādājam, lai palīdzētu cilvēkiem pieņemt apzinātus lēmumus un slēgt līgumus un pakalpojumus tikai tad, ja viņi ir pārliecināti, ka uzņēmums ir pienācīgi regulēts. Ja konstatējam krāpnieciskus uzņēmumus, mums nekavējoties jāizdod brīdinājumi. Valsts iestādes veic pasākumus, lai slēgtu krāpnieciskas tīmekļa vietnes un pārkāpējus nodotu tiesībaizsardzības iestādēm.

Mūsdienu strauji mainīgajā digitālajā pasaulē tas ir ievērojams izaicinājums, taču mēs visi kopīgi esam apņēmušies censties darīt visu iespējamo, lai ne tikai nodrošinātu pareizu un stingru uzraudzības sistēmu, bet arī skaidri parādītu, ka uzņēmumiem Eiropā ir jāievēro noteikumi.

Uzticības un izpratnes veidošana ir ļoti svarīga - bez tās privātpersonas vilcināsies ieguldīt. Diemžēl daži dod priekšroku spekulatīvai uzvedībai, ko virza kāda sociālajos medijos sacelta ažiotāža, nevis ilgtermiņa ieguldījumiem regulētos finanšu produktos. Un šajā ziņā, manuprāt, izglītošana ir galvenais: jūs varat brīvi izvēlēties, ko darīt ar savu naudu, bet, ja vēlaties reālu peļņu un ilgtermiņa ieguvumus, rīkojieties piesardzīgi.