Advokāti: Latvijā draud zemes nacionalizācija, VARAM rīkojas padomju tradīciju garā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā koncepcija par zemes dzīļu īpašumtiesībām praktiski nozīmē nacionalizāciju pēc labākajām padomju režīma tradīcijām, uzskata Advokātu atbalsta biedrība.
Bizness un ekonomika

Advokāti: Latvijā draud zemes nacionalizācija, VARAM rīkojas padomju tradīciju garā

Jauns.lv

Advokātu atbalsta biedrība izplatījusi paziņojumu, kurā teikts: „Zemes dzīļu tiesiskā regulējuma maiņas iecere draud ar nacionalizāciju!” Advokāti uzskata, ka Vides un reģionālās ministrijas sagatavotā koncepcija atgādina padomju okupācijas varas rīcību 1940. gadā, kad likvidēja īpašumtiesības.

Advokātu atbalsta biedrība (AAB) iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Ministru Kabineta rīkojuma projektu „Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei”, jo tajā trūkst skaidra un konsekventa Latvijas valsts un īpašumtiesību attīstības virziena.

Koncepcijas projekta virzībai piedāvātais D variants paredz izdalīt derīgos izrakteņus un zemes dzīļu nogabalus ar derīgām īpašībām kā atsevišķu īpašuma priekšmetu. AAB ieskatā, tas ierobežos personas pamattiesības uz īpašumu. Koncepcija uzrakstīta utopiski ideālistiskā manierē, izvairoties no situācijas apskata no vairākiem skatu punktiem un detalizētas analīzes kā no sociālekonomiskā, arī tiesiskā aspekta.

Advokātu atbalsta biedrības valdes locekle, zvērinātā advokāte Daiga Siliņa Kasjauns.lv norāda: „Realizējot piedāvāto D variantu, būtībā tiktu veikta masveida zemes nacionalizācija, kas Latvijas iedzīvotājos neapšaubāmi atsauktu atmiņā 1940. gada notikumus, kad LPSR Tautas saeima pasludināja zemi par tautas īpašumu un turpmāko gadu desmitu notikumus, kad tika veikta sistemātiska un ilgstoša privātpersonu īpašuma tiesību atņemšana par labu valstij. Iespējamo grozījumu sekas Latvijas iedzīvotāju zemapziņas līmenī sasauktos ar atgriešanos pie sociālistiskās plānveida ekonomikas”.

Tas ir tiesību politisks jautājums, valsts amatpersonu izšķiršanās par ilgtermiņa kursu un ieguvumiem Latvijas sabiedrībai ne tikai pēc pieciem gadiem, piesaistot, iespējams, dažas ārvalstu korporācijas, bet arī pēc piecdesmit pieciem gadiem, uzskata AAB. „Ir jābūt drošiem, ka nebūsim tagad lielā slepenībā, steigā un bez nopietna izvērtējuma atdevuši savas zemes resursus lielajām ārvalstu korporācijām par nenoskaidrotu labumu? Biedrības ieskatā, būtu jāapsver, vai minētā koncepcija un izstrādātais likuma grozījumu nepieciešamības pamatojums nav balstīts šauras personu grupas interešu realizācijai.

Koncepcijā nav atrodami pat aptuveni aprēķini par iespējamo ieguvumu ietekmi uz valsts tautsaimniecību un ieņēmumiem valsts budžetā. Dokuments tapis steigā, ir nepilnīgs un nesniedz pat aptuvenus aprēķinus par iespējamo ieguvumu ietekmi uz valsts tautsaimniecību un ieņēmumiem valsts budžetā.

Kā uzsvērts koncepcijā, Latvijas zemes dzīles ir visai maz pētītas un nav apzinātas teritorijas ar augstu derīgo izrakteņu īpatsvaru. Tas nozīmē, ka ikviens zemes īpašnieks tiks pakļauts savu īpašumtiesību brīvas izmantošanas ierobežojumiem. Esošā, padomju varas gados veidota ģeoloģiskā informācija ir novecojusi, savukārt valsts institūcijas ar ģeoloģisko izpēti nenodarbojas. Šādos apstākļos nav skaidrs, kā varētu tapt Latvijas ģeoloģiskā karte, un kādā veidā tiktu noteiktas teritorijas sadalījums piedāvātajos zemes dzīļu nogabalos, kā tas iecerēts koncepcijā.

Biedrība ir vērsusies Valsts Kancelejā ar juridisku atzinumu, kurā analizētas koncepcijas juridiskās nepilnības, iespējamie riski un iespējamie veidi, kā nodrošināt zemes dzīļu resursu apguvi jau esošā regulējuma ietvaros, un aicina nevirzīt koncepciju apstiprināšanai valdībā,” teikts Advokātu atbalsta biedrības paziņojumā.


Kasjauns.lv/Foto: Renāte Briede/LETA

Tēmas