Atklāta lielākā elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēma Latvijā
Šī gada 8. februārī, kad Latvija atslēdzās no Krievijas BRELL tīkla, iesākās valsts ceļš uz energoneatkarību no Krievijas energoapgādes. Šobrīd Latvija ir spērusi vēl vienu soli pretī šim mērķim, jo ir noslēdzies viens no nozīmīgākajiem šī procesa posmiem, skaidro "360TV Ziņas".
Kā norāda medijs, 23. oktobrī Rēzeknē un Tumē darbu sāka “Augstsprieguma tīkla” jaunās elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas BESS, kas ir viena no jaudīgākajām šāda veida sistēmām visā Eiropas Savienībā. Baterijas palīdzēs nodrošināt stabilu elektroenerģijas tīkla darbību, uzturēt frekvenci un balansēt jaudu.
AS "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis skaidro, ka “pie svārstīga patēriņa baterijas spēs kompensēt šīs svārstības". "Proti, ja pēkšņi ģenerācija ir samazinājusies tīklā, baterija var iedot papildus jaudu tīklā un nodrošināt iztrūkstošo. Un otrādi – ja pēkšņi ģenerācija kaut kādu iemeslu dēļ ir palielinājusies virs plānotā, tad baterija var absorbēt papildu enerģiju, kas nonākusi tīklā, tādejādi uzturot drošu un stabilu tīkla darbību,” norāda Irklis. Viņš norāda, ka bateriju darbība pozitīvi ietekmēs arī cilvēku finanses – tās palīdzēs samazināt elektroenerģijas kopējās izmaksas gan patērētājiem, gan tirgus dalībniekiem.
Rolands Irklis paskaidro: “Mūsu aplēses liecina, ka šo bateriju uzstādīšanas rezultātā, un tuvākajos gados tās aktīvi izmantojot, Latvijas sabiedrībai tas varētu ietaupīt ap 20 miljoniem eiro gadā. Tas ir būtiskākais ieguvums no ekonomiskā viedokļa.”
Lai nodrošinātu efektīvu bateriju darbību un pilnvērtīgi izmantotu tās kapacitāti, kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem izstrādāta unikāla to vadības sistēma. Kopējās investīcijas BESS projektā sasniedz 77 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka 8. februāra rītā Latvija, Lietuva un Igaunija veiksmīgi atslēdzās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka, lai pievienotos Eiropas vienotajam elektrotīklam. Tāpat ziņots, ka sinhronizācijas projektu Baltijas valstis sāka realizēt 2009. gadā, sākotnēji paredzot sinhronizāciju 2026.gada sākumā, tomēr, ņemot vērā, ka kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā pieauga riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienošanos veikt jau 2025. gada februārī. Tehnisko pārslēgšanās uzdevumu veica Baltijas elektrosistēmas operatori — Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls”, Lietuvas “Litgrid” un Igaunijas “Elering”.
Vairāk skaties video!
