Šmite-Roķe: "Naudas izcelmes norādīšana nav vērsta uz to, lai valsts iekasētu lielākus nodokļus!"
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe TV24 raidījumā “Naudas cena” norāda, ka naudas izcelmes norādīšana nav vērsta uz to, lai valsts iekasētu lielākus nodokļus.
VID ģenerāldirektore, komentējot situāciju ar ēnu ekonomikas ierobežošanu, norāda, ka 2023.gadā bija izveidotas darba grupas, kas izstrādāja priekšlikumus, kā mazināt ēnu ekonomiku. Lielākie iniciatori bijuši paši uzņēmēji, savukārt VID ierosinājis, ka jānorāda naudas izcelsme.
“Kas ir ēnu ekonomika? Principā par to ir jāsatraucas visai Latvijas sabiedrībai, un Latvijas sabiedrība satraucas – ēnas ir lielas, mums ir mazāki budžeta ieņēmumi, kaut kas ir jādara. Uzņēmēji satraucas, jo viņiem ēnu ekonomikas dēļ nav godīgas konkurences. Valsts satraucas tāpēc, ka sabiedrība satraucas,” teic Baiba Šmite – Roķe.
Viņa skaidro, ka naudas izcelmes norādīšana nav vērsta uz to, lai valsts iekasētu lielākus nodokļus. “Nē! Tas lielākais mērķis, par ko mums jāmaina domāšana, ir, lai uzņēmējiem būtu godīga konkurences vide, caurspīdīgums. Caur to mēs varam veicināt arī naudas plūsmu budžetā,” tā VID vadītāja, piebilstot, ka, ierobežojot ēnu ekonomiku, Latvijas valsts nenoliedzami kļūs tikai bagātāka.
Jau ziņots, ka no 2025. gada 1. janvāra VID pastiprināti pārrauga skaidrās naudas darījumus, saņemot informāciju par bankomātu iemaksām virs 750 eiro un izņemšanu virs 1500 eiro mēnesī. "Mūsu mērķis ir efektīvi koncentrēties uz ēnu ekonomikas riska grupām, lai ātri identificētu aizdomīgus darījumus. Godprātīgie nodokļu maksātāji, kuri savus līdzekļus izmanto legāli, šīs izmaiņas praktiski neizjūt ikdienā," iepriekš skaidroja Šmite-Roķe.
Viņa arī piebilda, ka VID nesaista konkrētas summas ar nodokļu apiešanu: "Mums ir algoritmi, kas ļauj atšķirt, kad cilvēks vienkārši iemaksā savu legālo algu, un kad darījumi varētu liecināt par potenciālu izvairīšanos no nodokļu nomaksas." Šāda pieeja ļauj efektīvāk identificēt ēnu ekonomikas riskus, vienlaikus respektējot iedzīvotāju privātumu. VID uzsver, ka tiek izmantotas modernas datu analītikas metodes, lai mērķtiecīgi izvērtētu tikai augsta riska situācijas, izvairoties no nepamatotas iejaukšanās cilvēku ikdienas finanšu darījumos.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2025
