Šodien Ministru kabinets izskatīs 2026. gada budžeta plānu

Pamatojoties uz FM jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju un aktualizētajām fiskālajām prognozēm, sagatavotais budžeta plāna projekts atspoguļo jaunāko novērtējumu par 2025. gadu un ietver visus valdības pieņemtos lēmumus 2026. gada budžeta izstrādes procesā. Attiecīgi tas satur to pašu informāciju par 2026. gadu, kas ir pamatā likumprojektam "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", tikai noteiktā formātā.

Saskaņā ar prognozēm 2025. gadā vispārējās valdības kopējie ieņēmumi tiek novērtēti 44,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet kopējie izdevumi - 47,5% no IKP, budžeta deficīts - 2,9% no IKP, bet parāds - 48,9% no IKP.

Savukārt 2026. gadam vispārējās valdības kopējie ieņēmumi tiek prognozēti 43,7% no IKP apmērā, kopējie izdevumi - 47% apmērā, budžeta nominālais deficīts - 3,3% apmērā, bet parāds - 50,6% no IKP.

Budžeta plāna projekts 2026. gadam ir sagatavots, balstoties uz 2025. gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2026. gadam paredz IKP pieaugumu par 2,1%.

Ņemot vērā aktivizēto valsts izņēmuma klauzulu, kas attiecināma uz aizsardzības izdevumiem, šogad budžeta plāna projekts papildināts ar informāciju par prognozētajiem vispārējās valdības budžeta izdevumiem aizsardzībai un aizsardzības investīcijām atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai (COFOG) un Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai.

FM informē, ka 2026. gadā valsts izņēmuma klauzulu tiek plānots izmantot 0,24% apmārā no IKP.

Projektā 2026. gadam paredzēts finansējums prioritārajiem pasākumiem drošībai (ar aizsardzību un iekšējo drošību saistītiem pasākumiem), demogrāfijas pasākumiem un izglītībai, normatīvo aktu izpildes nodrošināšanai un citiem prioritārajiem pasākumiem 693,5 miljonu eiro apmērā jeb 1,6% no IKP.

Ņemot vērā fiskālo telpu, kas 2026. gadā ir pozitīva jeb 39,7 miljoni eiro, bet tomēr ierobežota, papildus jau iepriekš piešķirtajam bāzes finansējumam prioritāro pasākumu īstenošanai tiks izmantoti vairāki kompensējošie pasākumi. Valsts budžetā 2026. gadam vairs netiek paredzēti finanšu līdzekļi ārpus fiskālās telpas, izņemot izdevumus, kas tiek plānoti saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulas nosacījumiem.

Vairāk nekā puse jeb 65% no finansējuma - 448,3 miljoni eiro jeb 1% no IKP - prioritārajiem pasākumiem iezīmēti drošībai, kas bija iespējams, pateicoties valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanai ES līmenī.

Demogrāfijai budžeta sagatavošanas laikā ir piešķirts papildu finansējums materiālā atbalsta (pabalstu) pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem (42 miljoni eiro), materiālā atbalsta pilnveidošanai ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (24,2 miljoni eiro), vecāku pabalsta saglabāšanai 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem (7,7 miljoni eiro), kā arī mātes un bērna veselības uzlabošanai (10 miljoni eiro).

Rasts papildu finansējums 2026. gadam 45 miljonu eiro apmērā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai.

Tāpat 2026. gadā paredzēts īstenot pasākumus paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai, veicot politikas izmaiņas, vēlēšanu komisiju atlīdzības nodrošināšanai, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, vienreizējām investīcijām neatliekamu drošības pasākumu īstenošanai Ārlietu ministrijas pārstāvniecībai Briselē, Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra informācijas tehnoloģiju sistēmu pielāgošanai saistībā ar izmaiņām nodokļu likumos un citos normatīvos aktos, iezīmējot tiem 17,9 miljonus eiro, un virknei citu pasākumu, kuriem novirzīts finansējums 87,5 miljonu eiro apmērā, kopā veidojot 105,4 miljonus eiro.

Kopš pagājušā gada budžeta plāna projektā saskaņā ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem tiek sniegta informācija par neto nacionāli finansēto izdevumu pieaugumu, lai novērtētu tā atbilstību maksimāli pieļaujamajam izdevumu pieaugumam. Maksimāli pieļaujamais izdevumu pieauguma līmenis jeb fiskālā trajektorija ir iekļauta Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025.-2028. gadam, ko ES Padome apstiprināja šā gada janvārī.

Budžeta plāna projektus eirozonas valstis vienotā termiņā - līdz 15. oktobrim - iesniedz EK, kas izvērtē to atbilstību ES tiesību fiskālās disciplīnas normām. EK novērtējums nacionālajiem parlamentiem ir jāņem vērā, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.