Dombrovskis: jārespektē vienošanās par daudzgadu Eiropas budžeta plānu
Sarunās par Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžetu jārespektē vienošanās par daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, aģentūrai LETA sacīja ekspremjers, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).
Sarunas par 2015.gada ES budžetu pašreiz turpinās, noradīja Dombrovskis un skaidroja, ka galvenās pretrunas starp Eiropas Parlamentu (EP) un ES valdību vadītājiem pamatā ir saistītas ar to, ka atsevišķas ES valstis uzstāj uz savienības budžeta samazināšanu, faktiski cenšoties panākt vēl mazāku budžetu, nekā to paredz vienošanās par daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.
Savukārt EP un EK šādu pieeju neatbalsta, jo uzskata, ka panāktā starpinstitūciju vienošanās par daudzgadu budžetu ir jārespektē. "Ceru, ka, tieši balstoties uz to, arī izdosies panākt vienošanos," piebilda Dombrovskis.
Kā ziņots, ES valdības un EP nav spējuši panākt vienošanos par nākamā gada bloka budžeta izdevumiem. Pēc septiņas stundas ilgām sarunām puses nespēja līdz noteiktajam termiņam - pirmdienas pusnaktij - vienoties par miljardiem eiro sadalījumu starp bloka zemniekiem, pētniekiem, studentiem un nabadzīgākajiem reģioniem.
Līdz ar to ES nākamā gada budžets atgriežas pie Eiropas Komisijas, kam jāsastāda jauns budžeta plāns.
Ja līdz 2015.gada sākumam ES budžets netiks sastādīts, blokam jaunais gads būs jāsāk ar būtiskiem izdevumu ierobežojumiem, ļaujot mēnesī tērēt tikai vienu divpadsmito daļu no pašreizējā budžeta līdz tiks panākta jauna vienošanos.
ES budžetu veido dalībvalstu iemaksas. Lielākā daļa līdzekļu tiek sadalīti starp bloka 28 nācijām caur dažādām subsīdijām un atbalsta programmām.
Nevienprātība par bloka budžeta nav nekas neparasts, dalībvalstīm parasti cenšoties ierobežot izdevumus, bet EP deputātiem sliecoties uz dāsnākiem tēriņiem. Eiropā pieaugošā neapmierinātība ar Briseli arī palielinājusi spiedienu uz bloku.
Eiroparlaments iestājās par 146,4 miljardu eiro lielu 2015.gada budžetu, kas ir par 8% vairāk nekā šogad. Tikmēr ES dalībvalstis vēlējās ierobežot izdevumus līdz 140 miljardiem eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā šogad. Lai panāktu kompromisu, ES valdības pirmdien piedāvāja palielināt budžetu par trim miljardiem eiro, kas tiktu iedalīts tādām jomām kā pētniecība, inovācija un izglītība, kas tiek uzskatītas par ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu veicinošām jomām.
Galvenais šķērslis bija jautājums par nesamaksātiem rēķiniem, ko ES regulāri pārraksta uz nākamo gadu. Šī summa jau pārsniegusi 20 miljardus eiro, kā dēļ pret ES ir ierosināts vismaz viens tiesas process.
LETA
