Jau astoņās izsolēs nav izdevies pārdot bēdīgi slaveno “Maskavas namu”

“Līdz šim ir notikušas astoņas izsoles. No sākotnējās cenas, kas bija gandrīz 3,5 miljoni [eiro], cena ir samazināta līdz 2,1 [miljonam], kas ir aptuveni 40%. Un pēdējās piecas izsoles šo cenu mainījuši neesam. Līdz šim brīdim pieteikumu vai intereses izsolē nav bijušas,” stāsta “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.  

Viņaprāt, cena īpašumam ir pieņemama, un stāvoklis vērtējams kā labs, bet pircējus atturot varbūtējie tiesvedību risku nākotnē: “Runājot ar potenciālajiem investoriem, kas šo ēku varētu iegādāties, lielākais iemesls, kas attur ir šis īpašais juridiskais statuss, kas līdz šim Latvijā un pat pasaulē īsti nav bijis. (..) Tieši šis te process, kā īpašums nonācis valsts īpašumā, un potenciāli kaut kādas varbūt starptautiskās tiesvedības - kā es teicu, nav tādas pieredzes, - ir tas, kas arī attur.”    

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēkā atradās dzelzceļnieku kultūras nams. Īpašumu maiņas ceļā, 2001. gadā namu pārrakstīja Maskavas valdībai kultūras un biznesa centra izveidei. Maskava rekonstrukcijā ieguldīja 7 miljonus ASV dolāru. Maskavas nama svinīgajai atklāšanai par godu 2004. gadā uz Rīgu bija atbraucis Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. 

Gadu gaitā nams kļuva par Krievijas tā sauktās maigās varas centru Latvijā. Tur notiekošais pastāvīgi piesaistīja Latvijas drošības iestāžu uzmanību. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pret diviem Maskavas namā bāzētajiem Krievijas galvaspilsētas uzņēmumiem vērsa Eiropas Savienības sankcijas, jo tos faktiski kontrolē Vladimirs Putins. 

Pēc īpašuma pārņemšanas Ministru kabinets un Saeima nolēma izsolē iegūtos līdzekļus pārskaitīt Ukrainai. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) 2024. gada sākumā Kijevā, uzrunājot Ukrainas Augstākās Radas deputātus, Maskavas namu piesauca kā piemēru, kā likt Krievijas īpašumiem strādāt Ukrainas labā. “Krievijas aktīvi tiek identificēti un konfiscēti. Un arī turpmāk mēs to darīsim mērķtiecīgi. Ar sabiedrotajiem strādāsim, lai tie tiktu izmantoti tieši Ukrainas rekonstrukcijai,” sacīja Mieriņa un pretī saņēma aplausus.

Tomēr pusotru gadu vēlāk Maskavas nams nav pārdots, un nauda ukraiņiem nav ziedota.  

Kāds nekustamo īpašumu speciālists, kurš nevēlējās Maskavas nama neveiksmīgās izsoles raidījumam “de facto” komentēt, īsi atzīmēja, ka objekta iegāde nav ekonomisks, bet politisks jautājums. Līdzīgi izsakās Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.  

“Noteikti šis nav cenas jautājums, jo, ja mēs runājam, dalot uz kvadrātmetriem, īpašumam jau sen bija jābūt pārdotam, ja tas nebūtu Maskavas nams. (..) Var jau beigās būt [izsolē] nepieklājīgi zema cena, un arī tas nekādā veidā nevairotu iespējamību šo ēku kādam pārdot. Dēļ manis jau pieminētajiem [iemesliem] - gan nosaukuma, gan kā šis īpašums ir nonācis valsts portfelī. Es pieļauju, ka šis noteikti nav cenas faktors šim īpašuma,” uzskata Šmits. 

Potenciālie riski investoriem nav ilgi jāmeklē. Martā Krievijas mediji ziņoja, ka Krievijas Ģenerālprokuratūrā ir krimināllieta par mēģinājumu pārdot Maskavas namu. Tajā izvērtējot nelikumīgās darbības un vainīgos iekļaušot meklēšanā. Krievija arī esot iesniegusi prasību Eiropas cilvēktiesību tiesā. 

Vienlaikus Krievijas ģenerālprokuratūra izvērš īpašumu konfiskāciju. Par palīdzības sniegšanu Ukrainai augustā Krievija konfiscēja uzņēmējam Normundam Bomim piederošas daļas, bet fondu ziedot.lv atzina par ekstrēmistisku. 

Savukārt pašlaik caur Maskavas arbitrāžas tiesu Krievijas Ģenerālprokuratūra cenšas konfiscēt “Rietumu bankas” aktīvus Krievijā. Prasībā ir atsauce arī uz “Maskavas nama” pārņemšanu un pausts, ka “Rietumu banka” pievienojusies pret Krieviju vērstajai politikai, jo nobloķējusi vairāk nekā 80 tūkstošu ASV dolāru, kas pieder Maskavas Starptautiskās sadarbības centram. Šajā lietā pie atbildētājiem pierakstīta arī Latvijas Banka, kura Latvijas valsts iestāžu vārdā vienojusies ar “Rietumu banku” izpildīt pretlikumīgās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, teikts Krievijas ģenerālprokuratūras prasībā. “Rietumu banka” atbildēja “de facto”, ka 1 miljona eiro prasība pret banku tās darbību neietekmēs. 

Taču, iespējams, ka ne tikai šis fons ir kavēklis Maskavas nama sekmīgai izsolīšanai.  

“Īpašumā, manuprāt, Maskavas mērija ieguldīja septiņus, astoņus, desmit miljonus. Šobrīd tīri teorētiski tu vari iegādāties, kas ir varbūt trešdaļa no tiem sākotnējiem ieguldījumiem, kas, ja mēs liktu ekselī, liktos – wow, viss ir skaisti. Bet šeit, manuprāt, lielākā problēma ir ēkas funkcionalitāte, kam viņu izmantot,” pauž Šmits. 

Ēka nav klasiska biroju māja, drīzāk kultūras nama un ofisu apvienojums. Un investoram, iespējams, būtu ēka vēl jāpārbūvē savām vajadzībām. 

“Valsts nekustamie īpašumi” gan objektu nenoraksta un izsoles turpinās. Cenu gan zemāk nelaidīs. “To, ko mēs skatījāmies, tas varētu būt saistīts gan ar izklaidi, tas varētu būt saistīts gan ar medicīnas pakalpojumiem. Tās telpas ir pielāgojamas. Skaidrs, ka šis īpašums nav pārveidojams par dzīvojamo, piemēram,” teic “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Vārna. 

Pārņemt “Maskavas namu” valsts īpašumā pirms diviem gadiem ierosināja Saeimas Nacionālās drošības komisija. Tās vadītājs Ainars Latkovskis (JV) atzīst, ka ar izsoli ir grūtības, bet lēmums likvidēt “Kremļa perēkli” ir bijis pareizs. Viņaprāt, nav nepieciešams tagad īpašumu nodot valsts vai pašvaldības funkcijām. Ēka jāuztur tik ilgi, kamēr izdosies to pārdot, un nauda jāatdod Ukrainai, pārliecināts Latkovskis. 

Jāatzīmē, ka Maskavas nama uzturēšana pērn izmaksājusi ap 30 tūkstošiem eiro, šogad izdevumi būs lielāki. Divas trešdaļas no šīs naudas ir nekustamā īpašuma nodoklis, ko “Valsts nekustamie īpašumi” lūdza Rīgas domei neuzrēķināt, bet saņēma atteikumu. Ja kāda izsole izrādīsies sekmīga, tad uzturēšanas izmaksas nosegs no nosolītās summas.