Pašvaldības vadītājs: izmaksu kāpums nākamgad "noēdīs" visu budžeta pieaugumu

Trešdien, 24.septembrī, notiks kārtējais sarunu raunds starp Finanšu ministriju (FM) un pašvaldībām par pašvaldību budžetiem.

Krauklis kā maldinošu novērtēja informāciju, ka pašvaldību budžetos nākamgad gaidāms vidējais pieaugums par 6%. Pēc viņa vārdiem, ja skatoties, kādi pašvaldībām būs izdevumi nākamajā gadā - jauni un tādi, kas izriet no grozījumiem normatīvajos aktos, tad lielākajai daļai pašvaldību šis pieaugums nesegs izdevumus.

Pēc Kraukļa vārdiem, pašvaldību budžetus nākamgad negatīvi ietekmēs inflācija un sociālo izmaksu kāpums. Piemēram, garantētā minimālā ienākuma kāpumam vajadzēšot par 13% lielākus līdzekļus, trūcīgās personas statusa pabalstiem vajadzēšot par 13% vairāk, arī maznodrošinātās personas pabalstiem vajadzēšot par 13% vairāk. Tēriņus ietekmēšot arī sniegtie pakalpojumi sociālās aprūpes centros, bērnu namos, krīzes centros, patversmēs, dienas centros, kas ir obligāti katrai pašvaldībai, un tur vidējais izmaksu palielinājums būšot 10%- 16%, lēsa Krauklis.

Pašvaldību izdevumi kāpšot arī saistībā ar minimālās algas un neapliekamā minimuma palielinājumu. Palielinoties neapliekamajam minimumam, no vienas puses cilvēki iegūst, viņiem ir vairāk naudas makā, bet par šo daļu samazinās pašvaldību budžeti, klāstīja Krauklis.

"Runājot par minimālās algas paaugstināšanu, ir skaidrs, ka pašvaldībā nevar pacelt minimālo algu tikai tiem darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu, kas parasti ir tehnisko darbu darītāji, jo darbinieks ar augstāko izglītību saņems teju tādu pašu algu vai tā atšķirsies tikai nedaudz," pauda Krauklis. Viņš uzskata, ka tas nav pareizi. Reģionālais politiķis apgalvoja, ka pašvaldībās daudzi speciālisti saņem uz pusi mazāk nekā tādi paši speciālisti valsts iestādēs. Krauklis novērojis, ka darbinieki no pašvaldībām aizplūst uz valsts iestādēm.

Iepriekšējā vienošanās protokolā bija paredzēts, ka pašvaldības saņem subsīdiju vai atbalstu, kas kompensē šo izmaksu kāpumu, bet tas samazināts par 58 miljoniem eiro. "Ja mēs dzirdam, ka kopā valsts plāno ietaupīt 160 miljonus eiro, tad vienu ceturto daļu no visiem valsts ietaupījumiem jeb 58 miljonus eiro dod pašvaldības," rēķina Krauklis. Viņš uzskata, ka tas nav samērīgi.

Kraukļa vērtējumā, samazinājumi valsts un pašvaldību pusēs neesot proporcionāli. Pašvaldības piekrītot, ka nedaudz samazinājums tām varētu būt, taču tas nedrīkst būt lielāks nekā valsts pusē, jo izmaksu kāpums nākamgad pašvaldībās vairākās pozīcijās "noēdīšot" visu budžeta pieaugumu.

Pašvaldības sarunās esot aicinājušas valdību samazināt kādas tām uzliktās funkcijas vai samazināt birokrātiju, bet tas neesot piepildījies, klāstīja pašvaldības vadītājs.

Krauklis skaidro, ka iepriekšējos gados pašvaldībām obligāti ir bijis jānodrošina datu aizsardzības speciālists, energoauditors, iekšējā audita speciālists, ceļu auditors, pašvaldības policija, jaunatnes speciālists. Tie esot jauni amati, kas ir obligāti, bet kam valsts pretī neesot devusi finansējumu. Birokrātijas samazinājuma vietā katru dienu pašvaldības saņemot jaunus uzdevumus, sūkstījās Krauklis.

Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē vairāku pašvaldību vadītāji pārmeta FM solījumu nepildīšanu un prasīja atklātu vienošanos par to, kuras funkcijas var nepildīt vai kādu pakalpojumu kvalitāti mazināt.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) komisiju informēja par situāciju ar nākamā gada pašvaldību budžetu veidošanu. Kā uzsvēra Kaminskis, pērn tika panākta vienošanās, ka pašvaldības saņems kompensāciju nodokļu reformas seku mazināšanai, un pašvaldības ar to rēķinās. Šī vienošanās tika panākta trīs gadu budžeta plānam.

Taču šogad pēkšņi izskanot informācija, ka pašvaldības nākamgad plānoto 58 miljonu kompensāciju nesaņems un šis samazinājums tiks iekļauts valsts budžeta tēriņu mazināšanā un veidos trešo daļu plānotās ekonomijas.

Kaminskis pauda nožēlu, ka uz valsti vairs nevar paļauties, ja ir panāktas kādas vienošanās.

Saeimas opozīcijas deputāts Uģis Mitrevics (NA) norādīja, ka pašvaldību budžets kopējā valsts budžetā veidot vienu piekto daļu, bet pašvaldību daļa budžeta samazinājumā veidošot trešdaļu. Šī proporcija šķiet nepareiza, norādīja Mitrevics.

Ļoti emocionālu uzrunu teica Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"). Viņš uzsvēra, ka ir pēdējais brīdis atklāti pateikt, ko pašvaldības var darīt mazāk vai ar mazāku kvalitāti un prasībām.

Valmieras novadā kopš 2022.gada nodokļu ieņēmumu pieaugums esot septiņi miljoni eiro, taču tas nosedzot tikai atsevišķas pieaugošās tēriņu pozīcijas, piemēram izglītībā. Turklāt Valmieras novadā vairs nevar slēgt nevienu skolu, jo novadā skolēnu skaits pieaug.

Savukārt FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta vadītāja Inta Komisare norādīja, ka attiecībā uz pašvaldībām situācija neizskatoties tik drūma. Gan nākamgad, gan turpmākajos gados tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu pieaugums pašvaldībām. Šogad esot iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārpilde. Ieņēmumi uzkrājas un gada beigās pašvaldības šos līdzekļus varēs saņemt uzkrāto saistību izpildei.

Komisare atzina, ka pašvaldībām ir vajadzības, bet FM neredzot kritiskas situācijas.