"Expo 2025 Osaka" izstādē prezentēts Latvijas kosmosa un viedo tehnoloģiju potenciāls

Konferenci atklāja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže. Uzrunā viņa uzsvēra: “Pasaulē novērtē Latvijas sasniegumus inovāciju, IKT, kvantu tehnoloģiju un citās jauno tehnoloģiju jomās. Ģeopolitiskā situācija veicinājusi pašmāju drošības industrijas attīstību, tostarp dronu tehnoloģiju jomā. Latvijas priekšrocība ir arī plašas tehnoloģiju testēšanas iespējas – arvien vairāk ražotāju no mūsu sabiedroto valstīm brauc uz Latviju testēt jaunākās paaudzes dronus. Tāpat esam daudz sasnieguši kvantu tehnoloģijās – esam "mazā kvantu lielvalsts", kuras profesoru izstrādātajos algoritmos bāzēti līdz pat 20 % pasaules kvantu algoritmu.” Ministre arī norādīja, ka apliecinājums mūsu uzņēmumu paveiktajam un sasniegtajam atspoguļojas arī investoru novērtējumā – Latvijā investīciju klimats ir būtiski uzlabojies, un puse no esošajiem investoriem plāno investēt Latvijā arī turpmāk. 

Kopš 2020. gada, kad Latvija piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās kā asociētā valsts, mūsu valsts ir nostiprinājusi savas pozīcijas starptautiskajos kosmosa projektos. Šobrīd valstī darbojas ap piecdesmit uzņēmumu un institūciju, attīstot unikālus risinājumus pasaules līmenī, kas atzīti gan EKA, gan NASA līmenī.

Piemēram, uzņēmums “Eventech” izstrādā laika mērīšanas tehnoloģijas ar pikosekunžu precizitāti, kas jau tiek izmantotas gan Eiropas Kosmosa aģentūras, gan NASA misijās. “Fiber Optical Solution” ir starptautiski pazīstams ar augstas precizitātes šķiedru optiskajiem žiroskopiem, kas būtiski uzlabo kosmosa navigācijas iespējas. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts izstrādājis īpašus materiālus Ariane-6 raķešu kriogēnās izolācijas vajadzībām, bet “RD ALFA Microelectronics” ar vairāk nekā piecdesmit gadu pieredzi nodrošina augstas uzticamības mikroshēmu ražošanu gan kosmosa, gan aizsardzības industrijai. Savukārt “Baltic Satellite Service” un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” kļuvuši par vadošajiem spēlētājiem Latvijā Zemes novērošanas datu analīzē, īpaši mežu veselības uzraudzībā un klimata risku monitorēšanā.

Konferencē piedalījās arī Latvijas uzņēmums “BaseCam Electronics”, kas izstrādā inovatīvas un augstas kvalitātes stabilizācijas sistēmas, kuras tiek pielietotas ne tikai foto un video kamerām, bet arī bezpilota gaisa kuģos, satelītos, lāzerkomunikācijās un citās augstas precizitātes ierīcēs. Dmitrijs Čulkovs, viens no “BaseCam Electronics” vadītājiem, uzsver, ka lielākais pieprasījums pēc uzņēmuma risinājumiem kosmosa nozarē šobrīd ir saistīts ar bezpilota gaisa kuģu kameru stabilizāciju. Tomēr līdz ar mākslīgā intelekta straujo attīstību nākotnē pieaugs autonomu monitoringa sistēmu loma – tās tiks izmantotas robežu uzraudzībai, meža ugunsgrēku kontrolei un viedo pilsētu attīstībai. 

“Latvijas uzņēmumi piedāvā elastīgus, inovatīvus un izmaksu ziņā efektīvus tehnoloģiskos risinājumus, savukārt Japānas uzņēmumiem ir plašs tirgus, ilgtermiņa stratēģijas un augstas kvalitātes ražošanas tradīcijas. Esam pārliecināti, ka apvienojot Latvijas inovāciju un Japānas ražošanas tradīcijas, varam radīt kopīgus risinājumus drošības, infrastruktūras un viedo pilsētu attīstībai,” pārliecināts uzņēmējs.
Būtisku lomu nozarē ieņem arī kosmosa izpēte un izglītība, piemēram, Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kura antenas (lielākās Ziemeļeiropā) tiek izmantotas padziļinātai kosmosa pētniecībai, kā arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kas iesaistās satelītu lāzeru mērīšanas un kosmosa satiksmes vadības izpētē. Tāpat 2023. gadā atklātais Kosmosa izziņas centrs sadarbībā ar norvēģu kosmosa uzņēmumu un infrastruktūras centru “Andøya Space” kļuvis par Eiropas Savienības labās prakses piemēru STEM izglītībā. Nozarē aktīvi pārstāvētas ir arī Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Elektronikas un datorzinātņu institūts, kas veicina jauno speciālistu sagatavošanu aeronautikas un kosmosa inženierijā.

Kā norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Solvita Gulbe, mūsu valsts demonstrē, kā neliela, bet inovatīva ekonomika var sniegt būtisku ieguldījumu starptautiskajās kosmosa misijās un ilgtspējīgas nākotnes veidošanā. "Latvijas piedāvājums šajā nozarē apvieno zinātni, uzņēmējdarbību un izglītību, radot jaunas iespējas investīcijām un starptautiskiem projektiem. Dalība konferencē ir lieliskaplatforma sadarbības stiprināšanai ar Japānu un citām valstīm, īpaši ilgtspējīgu tehnoloģiju un vides aizsardzības jomā," uzsver Gulbe.