"airBaltic" atsākusi lidojumus no Rīgas uz Telavivu

Viņš skaidroja, ka attiecībā uz lidojumu atsākšanu vai pārtraukšanu katra lidsabiedrība veic rūpīgu risku izvērtējumu.

"Monitorējot situāciju, vasaras otrajā pusē tika secināts, ka situācija Tuvo Austrumu reģionā stabilizējas un lielākā daļa lidsabiedrību šogad augustā atsāka regulāros reisus uz Telavivu," norādīja Zilberts, piebilstot, ka papildu piesardzības nolūkos "airBaltic" lidojumus atsāka mēnesi vēlāk - septembrī.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ievēro vairākus drošības pasākumus, piemēram, "airBaltic" apkalpe neveic nakšņošanu Telavivā un reisi tiek plānoti ar īsu apgriešanās laiku, lai ekipāža varētu atgriezties Rīgā tajā pašā dienā.

Vienlaikus "airBaltic" nepārtraukti izvērtē aktuālo situāciju Izraēlā, ievērojot Latvijas valsts iestāžu un starptautisko institūciju, tostarp apdrošinātāju, izdotās prasības un rekomendācijas, un seko līdzi notikumu attīstībai. Lidsabiedrība saglabā elastību, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi pārtrauktu reisus, ja rastos šāda vajadzība, uzsvēra Zilberts.

Zilberts norādīja, ka lidojumi uz Telavivu tika pārtraukti no šī gada 13.jūnija.

Ārlietu ministrijas (ĀM) publiskotā informācija liecina, ka drošības situācija reģionā ir sarežģīta un ir iespējami tālāki strauji pavērsieni, tādēļ ministrija aicina ceļotājus izvērtēt nepieciešamību doties uz Izraēlu. Īpaši drošības riski pastāvot Jeruzalemē, Gazas joslā un 40 kilometru rādiusā ap to, Libānas pierobežā, kā arī palestīniešu pašpārvaldes teritorijās.

Atrodoties Jeruzalemē, ĀM stingri aicina ievērot piesardzību, izvairīties no demonstrācijām un vietām, kurās pulcējas liels cilvēku skaits un iespējamas masu nekārtības. Tāpat ĀM aicina ceļotājus uzturēties vietās, no kurām ātri sasniedzamas bumbu patvertnes.

Vienlaikus ministrija aicina ceļotājus ievērot īpašu piesardzību, izmantojot sabiedrisko transportu vai izvairīties no tā izmantošanas. Vilcieni darbojoties ierobežoti un "karstajos punktos" nepieturot. ĀM īpaši brīdina ceļotājus neapmeklēt Izraēlas pierobežas reģionus ar Libānu un Sīriju.

Tāpat ĀM aicina uzmanīgi sekot vietējo varas iestāžu norādēm un aktuālajai informācijai plašsaziņas līdzekļos, kā arī ievērot Izraēlas Civilās aizsardzības frontes ierobežojumus.

Jau ziņots, ka "airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šogad pirmajā pusgadā "airBaltic" zaudējumi samazinājās vairākkārtīgi - līdz 1,729 miljoniem eiro, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 3% un bija 349,648 miljoni eiro.

Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šogad augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt šogad 19.augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.