"Kļūdu labotājs" kļūst par visā pasaulē pieprasītu profesiju, kad mākslīgais intelekts nespēj paveikt darbu līdz galam

Patiesībā, mākslīgais intelekts bieži vien prasa cilvēku iejaukšanos, lai labotu tā kļūdas un uzlabotu tā radīto saturu. Automatizācijas laikmetā cilvēki arvien biežāk tiek pieņemti darbā, lai labotu mākslīgā intelekta kļūdas.

Kā medijam NBC News norāda Spānijā dzīvojošā grafiskā dizainere Lisa Karstena, viņa lielu daļu sava darba dienas pavada, sadarbojoties ar jaunuzņēmumiem un individuāliem klientiem, kuri cenšas salabot savus neveiksmīgos mēģinājumus izveidot mākslīgā intelekta ģenerētus logotipus. Ilustrācijas, ko klienti atnes Karstenai, parasti ir piepildītas ar netīrām līnijām un nesakarīgu tekstu, un tās izskatās kā pikseļu juceklis, kad tās palielina līdz lielākam izmēram.

“Ir cilvēki, kas apzinās, ka mākslīgais intelekts nav perfekts, un tad ir cilvēki, kas nāk pie jums dusmīgi, jo viņiem neizdevās paveikt to pašu ar mākslīgo intelektu,” sacīja Karstena. “Un jums jābūt empātiskam. Jūs nevēlaties, lai viņi justos kā idioti.”

Šādi darbi ir daļa no jaunas darba kategorijas, kas radusies pēc ģeneratīvā mākslīgā intelekta uzplaukuma, kas draudēja aizstāt radošos darbus visos līmeņos: tagad ikviens var uzrakstīt bloga ziņas, radīt grafiku vai izveidot lietotni, taču mākslīgā intelekta radītais saturs reti vien pats par sevi ir apmierinošs gala produkts.

Vienas no pasaulē vadošajām tehnoloģiju un zinātnes universitātēm MIT ziņojums atklāja, ka mākslīgais intelekts ir aizstājis ārštata darbiniekus vairāk nekā pastāvīgos darbiniekus. Bet atklājies arī tas, ka 95% uzņēmumu ģeneratīvā mākslīgā intelekta pilotprojekti nesaņem nekādu ieguldījuma atdevi.

Karstenai mākslīgā intelekta radītie logotipi, ko klienti viņai sūta, dažkārt ir pietiekami labi izstrādāti, lai nepieciešami būtu tikai daži uzlabojumi no viņas puses. Bet citos gadījumos, lai izveidotu kvalitatīvu rezultātu, Karstenai ir jāizveido logotips no nulles, saglabājot mākslīgā intelekta ģenerēto dizainu, kas bieži aizņem ilgāku laiku nekā tad, ja viņa būtu izveidojusi dizainu pati.

Mākslīgā intelekta kļūdu labošana nav ideālais darbs daudziem brīvmāksliniekiem, jo tas parasti maksā mazāk nekā tradicionālie darbi viņu jomās. Taču daži saka, ka tas palīdz segt izdevumus.

“Vienīgais, ko var darīt, ir mācīties un pielāgoties,” sacīja brīvmāksliniece, rakstniece Kieša Ričardsona. “Un man ir kolēģi, kuri ir kategoriski pret darbu ar mākslīgo intelektu. Bet es saku: "Man vajag naudu. Es to ņemu.""

Ričardsona, kas dzīvo Džordžijā, sacīja, ka puse no viņas darba mūsdienās nāk no klientiem, kas viņu pieņem darbā, lai pārstrādātu vai pārrakstītu viņu mākslīgā intelekta radītos rakstus, kas “neizskatās pilnīgi cilvēciski”.

Lai arī daži no trūkumiem ir viegli labojami, kā norāda Ričardsona, mākslīgais intelekts bieži sniedz ģenerētas atbildes, kas neatbild uz jautājumiem, kā to darītu cilvēks, tāpēc raksta pārrakstīšana arī prasa veikt pētījumu par tēmu.

Bet daudzi klienti neapzinās, cik daudz darba ir jāiegulda, lai uzlabotu slikti uzrakstīto mākslīgā intelekta rakstu, viņa teica, piebilstot, ka uzņēmumi bieži piedāvā mazāku samaksu par šiem darbiem, pieņemot, ka tie ir mazāk prasīgi. 

“Es esmu nedaudz norūpējusies, jo cilvēki izmanto mākslīgo intelektu, lai samazinātu izmaksas, un viena no šīm izmaksām ir mana samaksa,” sacīja Ričardsona. “Bet tajā pašā laikā viņi atklāj, ka nevar to darīt bez cilvēkiem. Viņi nesaņem to saturu, ko vēlas no mākslīgā intelekta, tāpēc cerams, ka mēs paliksim ilgāk.”

Lai arī bieži dzirdam draudiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, dati liecina, ka pieprasījums pēc dažādiem radošiem darbiem ir pieaudzis, un arvien biežāk tiek meklēti cilvēki, kas prot strādāt ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, nepaļaujoties uz tām pilnībā.

Kā liecina tiešsaistes platformas “Fiverr” dati, par 250% ir pieaudzis pieprasījums pēc nišas uzdevumiem tīmekļa dizainā un grāmatu ilustrācijās, sākot no “akvareļu bērnu grāmatu ilustrācijām” līdz “Shopify tīmekļa vietņu dizainam”. Līdzīgi “Freelancer” ziņo par pieprasījuma pieaugumu rakstīšanā, zīmolvedībā, dizainā un video ražošanā.

“Es domāju, ka ātrākais veids, kā tikt pamestam, ir nosūtīt mīlas vēstuli savai draudzenei vai draugam un izmantot ChatGPT, lai to uzrakstītu,” sacīja Mets Berijs, “Freelancer” izpilddirektors. “Un tas pats attiecas uz zīmoliem. Tirgus zina, kad kaut kas ir pilnībā radīts ar mākslīgo intelektu,”

Zīmoli, kas tiek pieķerti mākslīgā intelekta izmantošanā, turpina saskarties ar patērētāju nosodījumu. Pagājušajā mēnesī “Guess” izraisīja sašutumu tiešsaistē, kad reklamēšanā izmantoja mākslīgā intelekta ģenerētu modeli, kas parādījās “Vogue” žurnālā.

Daži mākslinieki norāda, ka viņu klienti vienkārši vēlas cilvēka pieskārienu, lai atšķirtos no pieaugošā mākslīgā intelekta radīto satura daudzuma tiešsaistē. Ilustrators un komiksu mākslinieks Tods Van Linda norāda, ka mākslīgā intelekta mākslu ir viegli atpazīt: “Es varu paskatīties uz darbu un ne tikai pateikt, ka tas ir mākslīgais intelekts, bet varu pateikt, kādus aprakstus viņi izmantoja, lai to radītu.”

Bieži viņa klientiem ir tikai aptuvena ideja par to, ko viņi vēlas. Tad Van Linda darbs ir saprast viņu vēlmes un radīt kaut ko, kas izsaka tieši to sajūtu, ko katrs klients vēlas no sava mākslas darba.
Arī Tods nereti tiek pieņemts darbā ar uzdevumu “salabot” mākslīgo intelektu radīto mākslu, taču viņš izvairās no šādiem darbiem, jo ir sapratis, ka šie klienti parasti nav gatavi maksāt viņam tik daudz, cik viņš uzskata, ka viņa darbs ir vērtīgs.

Zema samaksa no klientiem, kuri jau ir samazinājuši izmaksas, izmantojot mākslīgo intelektu, ir ietekmējusi brīvmākslinieku darbus visās nozarēs, tostarp tehniskajos darbos, piemēram, kodēšanā. Indijā bāzēts tīmekļa un lietotņu izstrādātājs Haršs Kumars sacīja, ka daudzi viņa klienti jau ir ieguldījuši lielu daļu sava budžeta “vibe kodēšanas” rīkos, kas nesniedza vēlamos rezultātus.

“Mākslīgais intelekts var palielināt produktivitāti, bet tas nevar pilnībā aizstāt cilvēkus,” sacīja Kumars. “Es joprojām esmu pārliecināts, ka cilvēki būs nepieciešami ilgtermiņa projektos. Galu galā cilvēki ir tie, kas izstrādājuši mākslīgo intelektu.”