Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī piedzīvos nelielu pieaugumu, prognozē ekonomisti

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norādīja, ka šogad otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni varētu būt pieaudzis par 0,7%, kamēr salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kāpums par 0,5%.

Viņa sacīja, ka pieaugums varētu būt bijis būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT), izmitināšanā un ēdināšanā. Savukārt joprojām vāji rezultāti otrajā ceturksnī bijuši mazumtirdzniecībā un transporta nozarē.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka šogad otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikā salīdzinājumā ar pirmo ceturksni varētu būt pieaugums par 0,5%, bet gada laikā - par 1,2%.

Viņš norādīja, ka būtiskākais faktors, kas noteiks otrā ceturkšņa datus, būs privātā patēriņa veikums. Atbilstoši mazumtirdzniecības datiem iedzīvotāji noteiktos segmentos ir bijuši pasīvi. Tikmēr mājokļu tirgus un auto tirdzniecība strauji aug. Šobrīd neatbildēts jautājums ir, kas ir notiks citos pakalpojumu segmentos.

"Aukstā vasara varētu būt atstājusi savu ietekmi un patēriņā kāpums varētu būt bijis lēns. Tikmēr investīcijās būs stabils kāpums, kas izpaužas būvniecības pieaugumā," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka arī eksportā un apstrādes rūpniecībā būtu jāparādās pieaugumam.

Otrs būtisks jautājums ir par publisko sektoru, kas nozīmīgi ietekmēja ceturkšņa datus, teica Gašpuitis.

"Sagaidu, ka otrā ceturkšņa veikums būs labāks un iezīmēs pakāpenisku atgūšanos," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka, iepazīstoties ar nozaru datiem, 2025.gada otrajā ceturksnī veidojas lieliska aina. Mazumtirdzniecībā reālais pieaugums salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ir par gandrīz procentu, apstrādes rūpniecības izlaide varētu būt augusi par 2%, tāpat arī transporta apmēri, bet komercpakalpojumi pat par 3%. Par procentu līdz diviem kāpums bijis arī celtniecībā, nekustamajos īpašumos.

Vienlaikus Strautiņš atzīmēja, ka reālā apgrozījuma vai ražošanas izmaiņas nemēdz precīzi sakrist ar pievienotās vērtības izmaiņām, kas ir IKP dinamika, bet saistība ir.

"Līdz ar to, "godīgi" saliekot kopā nozaru skaitļus, var iegūt kaut ko it kā pilnīgi fantastisku, IKP pieaugumu ceturkšņa laikā pat par 3%, pēc tam, kad divus gadus pārmaiņas bijušas no -0,3% līdz +0,7%. Tādā gadījumā arī gada dinamika paceltos ievērojami virs 2%. Taču saukt to par prognozi - tur vajag drosmi," pauda Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka ainu sarežģī tas, ka datos nesenā pagātnē ir redzami desmitos procentu mērāmi kāpumi un kritumi valsts pārvaldē un izglītībā. "Nav iespējams paredzēt, kādi brīnumi šo nozaru datos parādīsies šoreiz. Ja datos redzam notikumus, kas reālajā dzīvē ir neiespējami, tad jebkādas prognozes izteikt ir grūti," teica Strautiņš.

Centrālā statistikas pārvalde 2025.gada otrā ceturkšņa Latvijas IKP datus paziņos piektdien, 29.augustā.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas IKP pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu.