No janvāra bankām būs jābūt pieejamām arī ārpus Rīgas
Mazpilsētās pēdējos gados slēgtas gandrīz visas komercbanku filiāles. Iedzīvotāji par banku aiziešanu no reģioniem ir saniknoti, jo uzskata, ka finanšu pakalpojumi nu kļuvuši nepieejamāki. Taču labas pārmaiņas reģionos dzīvojošos gaida nākamgad – ja ne brīvprātīgi, tad ar likuma noteikto bankām atkal būs jānodrošina klātienes pakalpojumi, vēsta 360TV Ziņas.
Par to, ka reiz banku filiāles bija teju ik katrā pilsētā, vairs liecina tikai atmiņas un šur tur arī kāds padilis uzraksts. Pēdējo desmit gadu laikā filiāļu skaits Latvijā sarucis par 80 procentiem. Tagad reģionu ļaudīm, lai nokļūtu tuvākajā filiālē, nākas darbā ņemt brīvdienu, jo jāmēro pat 50 un vairāk kilometru.
Jānis Krops, “Swedbank” mediju attiecību vadītājs stāsta: “Bankas jau negrib tērēt naudu, uzturēt filiāles, to klātesamību. Tās ir principā pilnīgas muļķības, viena iemesla dēļ. Filiāle ir izcila vieta, kur bankai reklamēt un diskutēt par saviem produktiem. Talsos aizvēra filiāli ciet. Redz, slikti. Kad cilvēkam prasa, kad pēdējo reizi bija filiālē, tad atbild, ka man jau nevajag, es biju pirms septiņiem vai desmit gadiem. Te jau arī ir tā atbilde, vai ne?”
Latvijas Banka šim pielikusi punktu. No nākamā gada 1.janvāra bankām jānodrošina klientu apkalpošanas punkti.
Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece atklāj: “Tas ir ļoti būtiski, ka mēs attīstām un ļaujam cilvēkiem satikt banku ekspertus, sarunāties par lielākiem un būtiskākiem finanšu lēmumiem.”
Klātienes pakalpojumi jānodrošina četrām lielākajām komercbankām. Tie jāīsteno valstspilsētās un lielāko novadu centros, ja konkrētajai bankai ir vismaz 20 procenti klientu no iedzīvotāju skaita, un tuvāko 40 kilometru attālumā nav pastāvīgas klientu apkalpošanas vietas.
Swedbank kā pirmie šādu klientu apkalpošanas punktu jau atvēruši Madonā. Taču lielāko daļu pakalpojumu, apmēram deviņus no desmit, varot nodrošināt attālināti, tāpat arī pieejamas gan audio, gan video konsultācijas. Tikmēr Latvijas Banka uzsver, ka filiāļu esamība ir nozīmīga valsts ekonomikas attīstībai.
“Iedzīvotāji un uzņēmēji ikdienā redz, ka šī banka šeit ir un, ka viņiem ir pieeja šiem pakalpojumiem, arī iedzīvotājs kļūst aktīvāks, uzņēmējs kļūst ambiciozāks, jo ja banka ir šeit, es varu aiziet, saņemt risinājumu,” papildina Santa Purgaile.
Apkalpošanas punktu izveidē nozare cer uz pašvaldību iesaisti. “Ir bijušas pašvaldības, kas ir vairāk bijušas, teiksim tā, nedaudz apvainojušās, sakot, uzskatot, ka jums ir pienākums šeit būt un visu nodrošināt. Tajā pašā laikā mēs vienmēr aicinām uz dialogu, sakot - nu pagaidiet, viena lieta, jā, bankām ir katrai savi klienti, bet pašvaldībai ir savi iedzīvotāji,” turpina Jānis Krops.
Klientu apkalpošana visā Latvijā sāksies janvārī, un detalizēta informācija būs pieejama Latvijas Bankas mājaslapā. Šādi klientu pieņemšanas punkti darbosies līdz 2028.gadam, kad izvērtēs to nepieciešamību.
