Iespējams, nāksies celt nodokļus - eksperti par valsts budžetu
Saskaņā ar jaunākajām prognozēm, Valsts budžeta deficīts tuvākajos gados pieaugs un būs lielāks nekā iepriekš plānots. Pieaugošie tēriņi aizsardzībai ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē valsts finanšu bilanci, un tas nozīmē, ka nākamajā gadā būs ierobežotas iespējas finansēt citus prioritāros pasākumus, raksta Lsm.lv.
Finanšu ministrs Arvis Ašeradens (JV) norāda, ka valdībai būs jāstrādā ar budžeta deficītu, lai sabalansētu valsts izdevumus. Tēriņi aizsardzībai un drošībai ir pieauguši, un tas rada spiedienu uz citām jomām, piemēram, demogrāfijas un izglītības finansēšanu. Valdība plāno turpināt taupību, lai nodrošinātu līdzsvaru budžetā.
Premjere Evika Siliņa uzsver, ka deficīts pašlaik ir 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tas joprojām nav pārsniegts. Turpmāk būs jāmeklē veidi, kā optimizēt valsts izdevumus, lai izpildītu drošības un aizsardzības prioritātes, kas pašlaik ir galvenais fokuss.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs brīdina, ka, lai nodrošinātu fiskālo atbildību, nedrīkst pārkāpt noteiktos budžeta deficīta rāmjus. Viņš prognozē, ka diskusijas par budžetu būs intensīvas, bet svarīgi, lai visas politiskās puses pieņemtu atbildīgu lēmumu pieeju.
Eksperti norāda, ka divas galvenās iespējas, kā samazināt budžeta deficītu, ir izdevumu samazināšana vai nodokļu celšana. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidro, ka šajā gadījumā valdībai būs jāizvēlas viens no diviem ceļiem. Tikmēr Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka nodokļu palielināšana varētu būt nepieciešama pēc pāris gadiem, ja izdevumu samazinājums nenodrošinās līdzsvaru.
Latvijas Bankas eksperti arī norāda, ka ilgi izvairīties no nodokļu celšanas nebūs iespējams, ja valsts neīstenos fundamentālas pārmaiņas izdevumu struktūrā, piemēram, privatizējot noteiktas valsts funkcijas vai optimizējot resursus.
