"Zemnieku saeima": lauksaimniecības nozarei būs nepieciešami līdz pieciem gadiem, lai atgūtos no šīs krīzes
Lauksaimniecības nozares atgūšanās no šā gada sliktās situācijas varētu prasīt trīs līdz piecus gadus, ceturtdien raidījumā "Spried ar Delfi" prognozēja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa akcentēja, ka nozare līdz nākamajam gadam noteikti nespēs atgūties un pēc šāda gada, lai tā atgūtos, nepieciešami vismaz trīs gadi.
Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka pēc šāda gada būs izjaukta augu maiņa un kultūraugu proporcija, kuru sakārtošanai būs nepieciešami trīs līdz pieci gadi, lai nozare atgūtos arī finansiāli.
Tāpat viņa minēja, ka šobrīd kviešu graudu cena pārtikas kvalitātes graudiem ir ap 200 eiro tonnā, bet šogad slikto laikapstākļu rezultātā uz laukiem galvenokārt ir lopbarības kvalitātes graudi, kuriem cena ir par 30-40% zemāka.
Tomēr zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pauda cerību, ka šogad Latvijā pietiks pārtikas kvalitātes kviešu, piebilstot, ka lopbarības šogad noteikti pietiks, bet par pārtikas kvalitātes kviešu apmēru vēl nevar pilnībā aplēst.
Tāpat viņš minēja, ka ir zemnieki, kuri jau kuļ pārtikas kvalitātes kviešus ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē. Taču situācija būtiski atšķiras dažādās saimniecībās.
Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platību 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisko lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.
Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus šobrīd vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.
Savukārt līdz 2025.gada 10.jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro. Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.
Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.
ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.
