ASV muitas tarifi Latvijas ekonomikai, visticamāk, lielu kaitējumu neradīs
Latvijas ekonomika nebūs ieguvēja no ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas panāktās vienošanās par muitas tarifiem, taču negatīvā ietekme varētu būt salīdzinoši maza, galvenokārt caur tirdzniecības partnervalstīm, atzina banku analītiķi.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis minēja, ka vienošanos var uzskatīt par labu ASV sāktās tirdzniecības politikas kontekstā, kas pati par sevi ir haosu un nenoteiktību veicinoša. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka joprojām visas nianses nav zināmas, īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) rīcību, kas vērtējumu var koriģēt, tostarp ietekmi uz Latviju.
"No vienas puses pastāvēja risks par vēl augstākiem tarifiem. Taču jautājums ir, cik ilgi pastāvēs šī vienošanās? No otras puses ES ir piekāpusies, neizvēloties eskalāciju kā iespēju uz labākiem nosacījumiem. Viens aspekts ir pašreizējā drošības situācija, tādēļ nākas rīkot reveransus ASV prezidentam," sacīja Gašpuitis.
Viņš arī pauda, ka Latvijas ekonomika noteikti nav ieguvēja, jo audzēt eksportu ASV tirgū kļūs sarežģītāk, un tarifus izjutīs arī eirozona. Taču notiks pielāgošanās, un negatīvā ietekme var izrādīties salīdzinoši maza. Tādēļ lielāks uzsvars un iespējas jāliek uz pakalpojumu eksportu.
Tajā pašā laikā Gašpuitis arī uzsvēra, ka paļauties uz pašreizējās vienošanās noturīgumu ir riskanti. "Visticamāk, ka ilgi nebūs jāgaida uz jauniem pavērsieniem," viņš sacīja.
Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka šī vienošanās ir liela Trampa politiska uzvara, kā arī atzīšanās no ES puses, būtībā atzīstot ASV politisko dominanci.
Viņš arī minēja, ka vienošanās ir asimetriska, jo Eiropas precēm ASV būs 15% tarifs, kamēr ASV preces Eiropā varēs ievest bez ierobežojumiem. Atsevišķas preču kategorijas no tiem tiks atbrīvotas, piemēram, lidmašīnas, medikamenti, alkoholiskie dzērieni. Savukārt tēraudam un alumīnijam būs 50% tarifs.
"EK arī ir apsolījusi noteikta apjoma enerģijas un ieroču pirkumus no ASV. Tas rada jautājumus, jo šos pirkumus veic un veiks valstis un uzņēmumi, nevis EK, vai būs iespējams panākt attiecīgu to rīcības koordināciju? Taču tā jau būs jauna diena, varbūt starplaikā kaut kas būs mainījies," sacīja Strautiņš.
Tāpat viņš minēja, ka nedomā, ka šo vienošanos var uzskatīt par ieguvumu ASV ekonomikai. ASV iedzīvotāji un uzņēmumi maksās vairāk par Eiropas precēm. Šis lēmums, iespējams, samazinās šīs valsts tirdzniecības deficītu, taču nedaudz, jo tā galvenais iemesls ir cits - milzīgais valsts budžeta deficīts, kas finansē tirdzniecības deficītu.
"Domāju, ka EK stratēģiju šajā gadījumā var raksturot šādi - šodien mūsu uzdevums ir izvairīties no vēl lielākas nestabilitātes ārējā tirdzniecībā, tēlaini sakot, palikt dzīviem. Izmantosim relatīvas stabilitātes periodu, lai kļūtu stiprāki gan ekonomiski, gan militāri un nākotnē jau paši noteiktu savu likteni. Vajag laiku pagātnē pieļauto kļūdu labošanai," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka līdz šim bijuši pārāk mazi ieguldījumi aizsardzībā, nepietiekamas rūpes par enerģētikas drošību un ir citi vājie punkti, kas padara Eiropu viegli ievainojamu.
Tāpat, pēc viņa minētā, nav šaubu, ka ES nostāju šajā gadījumā varēja ietekmēt arī tas, ka Eiropa ir atkarīga no ASV drošības jomā, pat, ja formāli šie jautājumi nav saistīti.
Strautiņš arī piebilda, ka Francijas bijušais vēstnieks ASV Žerārs Aro pirmdien savā "X" kontā raksta: "Lielākā daļa Eiropas valstu nevēlas mūsu kontinenta stratēģisko autonomiju. Viņi dzīvo kā eiroatlantiskās kopienas dalībnieki, tās ietvaros viņi bez grūtībām pieņem amerikāņu vadošo pozīciju. Tie ir vasaļi, kas ir apmierināti ar savu vasaļa statusu". Strautiņš norādīja, ka Aro lieliski pauž to politiķu pozīciju Francijā un citās valstīs, kas vēlas redzēt lielāku Eiropas patstāvību, kamēr Latvija un pārējās Baltijas valstis šobrīd šajā diskusijā ir pretējā pusē diezgan acīmredzamu iemeslu dēļ - tām visvairāk vajadzīgs ASV drošības atbalsts.
"Kā tas ietekmē Latviju? Pirmkārt caur tirdzniecības partnervalstīm. Šīs vienošanās ietekmi uz tām īsumā var raksturot šādi: "nelabvēlīga, bet ne tāda, kas pati par sevi var izraisīt krīzi"," teica Strautiņš.
Viņš minēja, ka ietekmi uz Eiropu kopumā var saprast, domājot makroekonomiskās kategorijās - 15% importa tarifs šobrīd ir ASV "norma" tirdzniecībā ar pārējo pasauli. Tātad tas neapgrūtina konkurenci ar ASV importu no citām valstīm. Savukārt bez importa amerikāņi iztikt nevar, viņu ekonomika jau šobrīd darbojas uz savu ražošanu spēju robežas, ir pilna nodarbinātība un viegli paaugstināta inflācija. Ekspansīvas fiskālās politikas turpināšanās nozīmē to, ka ASV turpinās importēt vairāk nekā eksportē.
Tramps un Leiena svētdienas, 27.jūlija, vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.
"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu. "Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.
Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka ES eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.
Tarifs 15% apmērā tiks noteikts arī automobiļu eksportam uz ASV. Pašlaik automobiļu eksportam no ES ir spēkā 25% tarifs. Tomēr paliks spēkā 50% tarifs tērauda un alumīnija eksportam uz ASV.
Šī vienošanās neattiecas uz farmācijas rūpniecības produkciju. Tramps ir iecerējis ārvalstu farmācijas uzņēmumiem dot laiku ražošanas pārcelšanai uz ASV, bet pēc tam noteikt farmācijas produktiem ļoti augstu ievedmuitu, kas varētu sasniegt 200%.
Leiena teica, ka virkne stratēģisko preču tiks abpusēji atbrīvotas no muitas tarifiem. To vidū ir lidmašīnas, atsevišķas ķimikālijas, ar pusvadītājiem saistītais aprīkojums, atsevišķas lauksaimniecības preces un kritiski svarīgie izejmateriāli.
ES apņēmusies investēt ASV papildu 600 miljardus ASV dolāru, kā arī turpmākajos trijos gados iegādāties no ASV energoresursus par 750 miljardiem dolāru.
Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstīm.
Līdz svētdienai, 27.jūlijam, piecas valstis bija panākušas tirdzniecības vienošanās ar Trampa administrāciju. Tās ir Lielbritānija, Vjetnama, Indonēzija, Filipīnas un Japāna.
