Iedzīvotāji nezina, cik liela summa no algas tiek ieguldīta pensiju līmenī
Lai arī pensiju 2. līmenis Latvijā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, sabiedrības informētība par to joprojām ir nepilnīga.
72% nav informēti, cik liela naudas summa no viņu algas tiek ieguldīta pensiju 2.līmenī. Tikai 19% zina, ka tajā ik mēnesi tiek novirzīti 5% no viņu bruto algas. Vienlaikus vairāk nekā puse jeb 62% aptaujāto iedzīvotāju pilnībā vai daļēji paļaujas uz pensiju 2. līmeni kā uz ienākumu avotu pensijas vecumā, liecina "Swedbank" veiktā aptauja.
Tā atklāj, ka vismazāk informētie par to, cik daudz nauda tiek novirzīta pensijas 2.līmenī, ir cilvēki no 30 līdz 40 gadiem – vecumā, kad uzkrājumu apjoms jau sāk veidoties būtisks. Turpretim visvairāk informētie ir respondenti vecumā no 40 līdz 50 gadiem, kas biežāk spēj nosaukt pareizu iemaksu apmēru un izrāda lielāku iesaisti savas pensiju stratēģijas izvērtēšanā.
Lielākā daļa jeb 84% aptaujāto zina, kas ir viņu pensiju pārvaldītājs, un 26% šo informāciju pārbaudījuši nesen, galvenokārt internetbankā. Diezgan satraucoši ir dati par jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem – viņi visbiežāk nezina, kas ir viņu pensiju pārvaldītājs, lai gan tieši šajā dzīves posmā izvēlei par piemērotāko pensiju plānu ir vislielākā nozīme. Jaunie cilvēki var atļauties ieguldīt aktīvākos plānos ar augstāku riska līmeni, tādējādi potenciāli palielinot uzkrājumu vērtību ilgtermiņā.
Kā norāda Anželika Dobrovoļska, "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja: “Aptaujas dati skaidri parāda, ka, lai gan daudzi cilvēki uzskata pensiju 2. līmeni par svarīgu ienākumu avotu nākotnē, informētība par tā darbību ir nepietiekama, īpaši jaunāko paaudžu vidū. Tieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem ir visizdevīgākais brīdis veidot aktīvāku ieguldījumu stratēģiju, kas ilgtermiņā var dot lielāku ienesīgumu. Diemžēl daudzi šo iespēju neizmanto, jo vienkārši nav informēti. Pensiju 2. līmeņa pārvaldītāja un vecumam piemērota plāna izvēle ir viens no katra cilvēka nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem, un tas nav lēmums, ko vajadzētu pieņemt steigā, ar iepirkuma maisiem rokās. Nākotnē pensiju 1. un 2. līmenis kopā potenciāli nodrošinās ne vairāk kā 40% no cilvēka pirmspensijas vecuma ienākumiem. Tāpēc ir svarīgi apzināties, kā savu pensijas apmēru ir iespējams palielināt, savlaicīgi pieņemot pārdomātus finanšu lēmumus – gan izvēloties atbilstošu pensiju pārvaldītāju un plānu, gan rūpējoties par saviem ienākumiem, no kuriem veidojas uzkrājums, gan veidojot papildus uzkrājumus pensiju 3.līmenī.”
Attiecīgi gados jauniem cilvēkiem ir ieteicams izvēlēties ieguldījumu plānus, kur lielāka daļa līdzekļu tiek investēta akcijās, kas satur augstāku svārstību risku, bet vienlaikus arī augstāka ienesīguma iespējas. Savukārt gados vecāki cilvēki, kam jau tuvojas pensionēšanās vecums, var izvēlēties tādu pensijas plānu, kas lielāku naudas daļu iegulda parāda vērtspapīros. Šādam plānam ir zemāks sagaidāmais ienesīgums, tomēr svarīgāk, ka īsi pirms pensionēšanās vecuma tas ir ar iespējami zemāko svārstību risku.
Aptaujas dati rāda, ka 65% iedzīvotāju kādreiz ir mainījuši savu pensiju 2. līmeņa plānu – 25% to darījuši nesen, savukārt 40% – pirms ilgāka laika. Galvenie iemesli plāna maiņai bijusi vēlme pielāgot ieguldījumu stratēģiju savam vecumam vai dzīves posmam (34%), saņemts piedāvājums no bankas vai pārvaldītāja (33%) vai pašiniciatīva atrast izdevīgāko ieguldījumu stratēģiju savam vecumam vai dzīves posmam (30%).
Vaicāti, vai zina, kā mainīt pensiju 2.līmeņa plānu vai pārvaldītāju, 55% uzskata, ka zina, kā to izdarīt un spētu veikt izmaiņas patstāvīgi, 28% būtu nepieciešama palīdzība, bet 17% atzīst, ka nezina, kur un kā šo soli spert.
“Šobrīd tirgū joprojām gandrīz puse no pensiju krājējiem atrodas savam vecumam neatbilstošā uzkrājumu plānā. Taču šo jautājumu nedrīkst atlikt, jo aiz katra pensiju 2. līmenī ieguldītā eiro stāv konkrēts cilvēks un viņa nākotne – tās ir reālas naudas summas, kas tiek ieguldītas finanšu tirgos un ar laiku var veidot būtisku daļu no mūsu pensijas. Ja kādam rodas šaubas par piemērotāko risinājumu vai trūkst informācijas, iedzīvotāji vienmēr var saņemt bezmaksas konsultāciju savā bankā vai pie pensiju pārvaldītāja,” uzsver A. Dobrovoļska.
