VEA: vēja parkus varēs uzbūvēt tikai 1-2% no izpētei nodotās mežu zemes
Lai arī AS “Latvijas valsts meži” vēja parku attīstītājiem izpētei nodevuši apmēram 109 000 hektāru meža zemes, uzbūvēt vēja turbīnas varētu ne vairāk kā 1-2% no šīs teritorijas, liecina citu valstu pieredze un Vēja enerģijas asociācijas (VEA) aprēķini.
Izpētei nodotie 109 000 hektāri valsts mežu zemes veido aptuveni 6,75% no visām valsts mežu zemēm. Piecus gadus šajās AS “Latvijas valsts meži” teritorijās tiks veikta izpēte, tai skaitā, ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), bet pēc tam, ja teritorija atbildīs iecerei, tiks sākta projektēšana, ziņo VEA.
“Citu valstu pieredze un pētījumi liecina, ka 200-300 hektāru lielā meža platībā, kas nodota izpētei, vidēji var tikt izvietota tikai viena turbīna. Vienas turbīnas un tai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei nepieciešams atbrīvot teritoriju no kokiem divu hektāru platībā, bet pārējā platībā turpina augt mežs,” skaidro VEA izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe.
Vēja parkiem atvēlētie meži tiks kompensēti
Katrā IVN ziņojumā ir atspoguļots, cik liela platība sākotnēji tiek pētīta, cik blīvi tiek plānots izvietot turbīnas, un kāds būs turbīnu izvietojuma blīvums pēc izpētes pabeigšanas. IVN ziņojumos norādītā informācija liecina, ka attālums starp plānotajām turbīnām ir 500-1000 metri. Šāds izvietojums ir optimāls, lai turbīna spētu izmantot visu vēja potenciālu - blīvāks izvietojums nav lietderīgs.
Attiecīgi pie nosacījuma, ka visi plānotie projekti tiks īstenoti, būvniecība paredzama ne vairāk kā 1-2% no izpētei atvēlētās mežu zemes, kas ir apmēram 1000 hektāru. Ņemot vērā Latvijas elektroenerģijas patēriņu un cenas, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai projektu būtu vērts attīstīt, realitātē tie varētu būt tikai aptuveni 300 hektāri meža zemju, kas tiks atbrīvoti vēja parku būvniecībai.
Uz vēja parku attīstītājiem attiecas arī Ministru kabineta noteikumi Nr.889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību”. Tas nozīmē, ka attīstītājiem būs jākompensē vēja parku vajadzībām veiktā atmežošana - vai nu jāmaksā 15 000 eiro par izcirstā meža hektāru vai jāiestāda jauns mežs izcirstā meža apjomā.
Augstākas turbīnas ir efektīvākas un to būs mazāk
Neviens no attīstītājiem patlaban neveic izpēti par 300 metru augstu turbīnu izvietošanu, jo tādas patlaban nav pieejamas. Augstākais no turbīnu modeļiem, kas šobrīd Latvijā tiek plānots un reģionā atzīts par piemērotāko, ir Nordex N175, kura kopējais augstums ir 266,5 metri (torņa augstums ir 179 metri, lāpstiņas garums – 87,5 metri). Šāda tipa turbīnas tiek plānotas arī AS “Latvenergo” vēja parkā “Latflora Energy” Kaigu purvā, Jelgavas novadā, kā arī ar šādām turbīnām notiek modelēšana mežu zemēs.
Būtiski, ka augstākas turbīnas ir ievērojami efektīvākas un jaudīgākas salīdzinājumā ar tām, kas jau pašlaik ir uzstādītas Grobiņā un Tārgalē. Tas nozīmē - lai saražotu noteiktu elektroenerģijas daudzumu, ir nepieciešams ievērojami mazāks skaits turbīnu. Tas ir vērā ņemams faktors, domājot arī par ietekmi uz vidi un ainavu. Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz putniem un sikspārņiem, jaunākie modeļi ir aprīkoti ar detekcijas un novēršanas tehnooģijām. Pie tam mūsdienu vēja ģeneratori ir klusāki, kā arī lielākā daļa to sastāvdaļu ir pārstrādājamas.
Līdz 2030. gadam varētu uzcelt 120-180 turbīnas
Enerģētikas projekti – īpaši atjaunojamās enerģijas jomā – ir kapitālintensīvi, bet potenciāli ienesīgi, ja tie tiek īstenoti. Tāpēc attīstītāji bieži veic vairākus projektus paralēli, zinot, ka tikai daļa no tiem realizēsies (augsta varbūtība, ka tikai divi no pieciem projektiem īstenosies). Proti, attīstītājs apzināti uzņemas risku, ka daļa projektu “atkritīs”.
“Tas, ka Latvijā ir uzsākti vairāk nekā simts IVN procesi, nenozīmē, ka tie tiks apstiprināti un projekti īstenoti. IVN prasības Latvijā ir stingras, un tās aptver un ietekmē visdažādākās ar vidi saistītās jomas – cilvēku veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, zemes dzīles, gaisu, ūdeni un klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu, iespējamā pakļautība avāriju vai katastrofu riskiem, kā arī visu augstāk minēto jomu mijiedarbību,” uzsver K.Duka-Gulbe.
Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz, ka līdz 2030. gadam vēja parki varētu saražot apmēram 1,5 GW elektroenerģijas. Pieņemot, ka vienas mūsdienīgas vēja turbīnas jauda ir 6,8 MW, sagaidāms, ka šo apjomu varētu nodrošināt 220 vēja turbīnas. Projektu realizācija būs atkarīga arī no tīkla jaudas pieejamības, IVN rezultātiem, iedzīvotāju atbalsta, kā arī no tā, vai attīstītājiem būs ekonomiskais pamatojums un nepieciešamais finansējums. Ņemot vērā reālo tirgus situāciju un patēriņa prognozes, VEA paredz, ka līdz 2030. gadam Latvijā tiks uzbūvētas apmēram 120-180 jaunas vēja turbīnas ar kopējo uzstādīto jaudu 800-1200 MW. Tās spētu saražot 2,4 – 3,6 TWh elektroenerģijas gadā.
Vēja enerģijai ir būtiska loma Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, klimata aizsardzības veicināšanā, kā arī ekonomiskās attīstības virzīšanā. Īpaši svarīgi izvairīties no pārspīlētiem apgalvojumiem par vēja parku ietekmi uz apkārtējo vidi un korekti atspoguļot ar to saistītos faktus ir tādēļ, ka saskaņā ar NATO Informācijas vides novērtējumu (NATO’s Information Environment Assessment) konstatēts, ka kopš Eiropas, kā arī Latvijas, atkarības no Krievijas energoresursiem mazināšanās, šī valsts apzināti virzījusi negatīvu komunikāciju jautājumos par pāreju uz zaļo, tai skaitā, vēja enerģiju.
