Viedā ķivere - tehnoloģija, kas maina industriālo domāšanu
Mūsdienu industriālā vide piedzīvo straujas pārmaiņas. Tehnoloģiju attīstība un inovāciju ienākšana tradicionāli konservatīvās nozarēs piedāvā līdz šim neredzētas iespējas uzlabot darba drošību, efektivitāti un datu pārvaldību. Viens no spilgtākajiem piemēriem šajā virzienā ir jaunās paaudzes digitālā ķivere naftas ieguves jomā, kas apvieno viedo sensoru tehnoloģijas, datu apstrādi un digitālā dvīņa (Digital Twin) funkcionalitāti.
Šādas ķiveres izstrādes projekts, ko īsteno Latvijas uzņēmums SIA “3D Engineering” sadarbībā ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), pārstāv būtisku inovāciju soli, kas apliecina tehnoloģiju spēju mainīt ne tikai procesu, bet arī domāšanu.
Viedā ķivere
Projekta pamatā ir ideja, ka katra darbinieka ķivere kļūst par datu ieguves un pārraides rīku. Tātad - cilvēks darbā uzvelk viedo ķiveri un iet veikt savus pienākumus naftas ieguves platformā. Dienas gaitā ķivere veic simtiem skenēšanas un reģistrē informāciju – no attēliem un atrašanās vietas līdz vides parametriem. Kad darbinieks pabeidz savas ikdienas darba gaitas, novieto ķiveri uz uzlādes stacijas, kad tas izdarīts, visi dati tiek nosūtīti uz serveriem, kur tos var analizēt jau nākamajā dienā. Datu izmantošana, ko ievāc ķivere, ļauj precīzi novērtēt darba apjomu un izpildes laiku, piekļuvi konkrētām zonām, bīstamību līmeni dažādos objektos, uzturēšanās laikus un produktivitāti, darbību salīdzinājumu starp maiņām vai objektiem, izmaiņas objektos, salīdzinot ar iepriekšējām dienām vai nedēļām. Tas ļauj pieņemt operatīvus lēmumus, bez fiziskas klātbūtnes. Kā papildus ieguvums – tiek veidota augstvērtīga datu bāze, kas nākotnē var tikt izmantota mākslīgā intelekta modeļu izstrādei, automatizācijai vai robotu apmācībai.
Šobrīd projekta izstrādātāji sagatavo pirmās prototipa versijas. Komanda atzīst, ka vēlas nonākt līdz industriālai versijai – mazai, ērtai, ar iebūvētu arhitektūru, kur visas komponentes ir integrētas. Plānots, ka gala produktā ķivere būs aprīkota ar vairākiem sensoriem, kas ļautu ne vien iegūt panorāmas fotogrāfijas un noteikt atrašanās vietu, bet arī, piemēram, monitorēt darbinieku veselības stāvokli, un pat fiksēt gadījumus, kad kāds ir pārkarsis vai nokritis.
Sadarbība ar British Petroleum un komercializācijas potenciāls
Līdz ar tehnoloģijas prototipa izstrādi, nākamais nozīmīgais solis ir risinājuma komercializācija starptautiskā līmenī. Kā uzsver projekta īstenotāji, ir izveidota cieša sadarbība ar vienu no pasaules vadošajiem enerģētikas uzņēmumiem – British Petroleum (BP) –, ar kuru ir noslēgts oficiāls sadarbības līgums. Šī partnerība nodrošina ne vien piekļuvi finansējumam un testēšanas iespējām reālā industrijas vidē, bet arī tiešu pieslēgumu globālajai tirgus infrastruktūrai.
Izstrādes komanda plāno demonstrēt praktiski funkcionējošu sistēmu tieši BP infrastruktūrā. Kad tehnoloģija būs pietiekami nobriedusi, paredzēts uzsākt tās pakāpenisku ieviešanu arī citās platformās un reģionos. Šādā veidā viedā ķivere tiek veidota kā eksportspējīgs un mērogojams risinājums – sākot ar jūras naftas platformām un ar potenciālu paplašināties arī būvniecības, loģistikas, infrastruktūras un citās nozarēs, kur ir nepieciešama precīza uzraudzība, drošība un datu analīze reāllaikā.
TSI Inovāciju un uzņēmējdarbības centra iDEAHUB vadītājs Vladimirs Petrovs atzīst, ka produkta ieviešana tirgū nav tikai tehnisks process – tā ir iespēja veidot uzticību industrijā, kur kvalitāte un drošība ir vissvarīgākie faktori: “Runa nav par vienkāršu inovāciju – mēs strādājam ar risinājumiem, kas tiek ieviesti kritiski svarīgās platformās. Šis projekts mums ļauj būt vietā, kur satiekas dažādas kompetences. Tieši šī mijiedarbība rada iespēju radīt kaut ko nozīmīgu, tādu, kas nākotnē var kļūt par nozares standartu. Es ticu, ka līdzīgas tehnoloģijas nākotnē kļūs par neatņemamu darba aprīkojuma sastāvdaļu. Tās būs tikpat pašsaprotamas kā darba cimdi vai aizsargbrilles – tikai daudz, daudz viedākas.”
Komandas mērķis ir ne tikai pabeigt izstrādi, bet arī sertificēt pašu ķiveres modeli atbilstoši industrijas drošības un kvalitātes standartiem, lai nodrošinātu tās oficiālu ieviešanu starptautiskajā tirgū. Tiek veidota arī ilgtermiņa stratēģija, kas ietver programmatūras licencēšanu, aparatūras ražošanu un pakalpojumu integrāciju, padarot šo risinājumu par pilnvērtīgu komerciālu produktu.
Digitālās ķiveres un to integrācija digitālajā dvīnī nav tikai jauns drošības rīks – tā ir platforma nākotnes industriālajām iespējām. Tehnoloģijas, kas agrāk bija dārgas, lēnas un sarežģītas, kļūst par ikdienu. Šāda veida inovācijas, kas apvieno tehnoloģiju, zinātni un uzņēmējdarbību, ne tikai maina darba vidi, bet arī veido jaunu attiecību modeli starp augstskolām un industriju.
Abpusēji vērtīga sadarbība
Šis projekts kalpo kā lielisks piemērs tam, kā akadēmiskā vide un industrija var veidot savstarpēji izdevīgu partnerību. TSI projektā piedalās ne tikai kā pētniecības iestāde, bet arī kā inovāciju radītājs, kas savieno teoriju ar praksi. “Mūsu priekšrocība ir tāda, ka mēs varam piedāvāt ekspertīzi vairākās jomās – programmēšanā, inženierijā, elektronikā, mākslīgajā intelektā un datu analītikā. Tas ļauj mums veidot starpdisciplināru risinājumu, kas nav atkarīgs tikai no vienas kompetences. Šajā projektā īpaša vērtība ir arī tajā, ka mēs strādājam kopā ar studentiem – ar jaunajiem speciālistiem, kas vēlas risināt reālas problēmas. Šāda sadarbība ļauj viņiem izpausties, bet mums – piesaistīt talantus, kuri vēlāk kļūs par industrijas ekspertiem.” uzsver V. Petrovs. TSI līdzdalība projektā paaugstina augstskolas zinātnisko kapacitāti, ļauj veidot starptautiskas publikācijas, piesaistīt pētniecības finansējumu un nostiprināt reputāciju kā partnerim modernu tehnoloģiju jomā. Tā ir ilgtermiņa investīcija gan zinātnes attīstībā, gan Latvijas inovāciju ekosistēmā kopumā. Zinātnisko publikāciju nozīme šādā sadarbībā ir būtiska ne tikai akadēmiskajai videi, bet arī pašiem uzņēmumiem. Kā norāda Reinis Točelovskis, SIA “3D Engineering” valdes priekšsēdētājs un viedās ķiveres idejas autors: “Ja mums pakalpojumu piegādātājs ir tikai komerciāls partneris, tad es neesmu pārliecināts, ka viņš uzrakstīs zinātniskos rakstus vai publikācijas, kas mums noteikti ir vajadzīgas. Jo vairāk mums ir publikāciju, jo augstāku vērtību mēs varam piešķirt arī pašam uzņēmumam.”
Šāda sinerģija starp augstskolu un uzņēmumu rada vidi, kur tiek veidotas nākotnes tehnoloģijas, vienlaikus attīstot cilvēkresursus, kuri spēs šīs tehnoloģijas uzturēt un virzīt tālāk.
Jaunie talanti kā nākotnes inovāciju virzītāji
Tieši šī drosmīgā pieeja padara studentu iesaisti par būtisku vērtību gan akadēmiskajai videi, gan industrijai. No vienas puses, TSI iegūst iespēju saviem studentiem piedāvāt reālas, starptautiski nozīmīgas pētniecības iespējas, kur teorētiskās zināšanas tiek pielietotas praksē. Vienlaikus studenti iegūst neatsveramu pieredzi, kas viņiem palīdz izprast reālās industrijas prasības un būt konkurētspējīgākiem darba tirgū. Ivans Gercevs ir TSI maģistra programmas “Datorinženierijas un elektronika” izlaiduma gada students, kas palīdz pārvērst gudrās ķiveres konceptu reālā produktā: “Projektā iesaistījos kā students ar pieredzi 3D modelēšanā un elektronikas sistēmu izstrādē, un mana galvenā atbildība bija sensortehnoloģiju un kameras integrācija viedķiverē, kā arī datu apstrādes algoritmu izstrāde. Laika gaitā apguvu arī darbu ar reāllaika datu straumēm un sensoru datu optimizāciju praktiskiem risinājumiem. Visvairāk aizrāva darbs ar sensoriem un kamerām, kā arī iespēja testēt sistēmu reālos apstākļos. Es ticu, ka viedķivere nākotnē spēs būtiski uzlabot darba drošību un efektivitāti, sniedzot reāllaika brīdinājumus un apkārtējās vides skenēšanu sarežģītās vidēs. Šī pieredze ir vēl vairāk nostiprinājusi manu apņēmību veidot karjeru tehnoloģiju jomā, īpaši robotikas, viedo sistēmu un cilvēka–mašīnas saskarņu attīstībā.”
No uzņēmuma puses skatoties, sadarbība ar TSI ļauj atrast talantīgus jaunos speciālistus, kā arī tehnoloģiski efektīvi attīstīt inovatīvu produktu. “Projekts beidzas, bet mums šis produkts ir jāturpina attīstīt. Ja students jau ir piedalījies šajā procesā, viņš zina, par ko ir runa. Viņš ne tikai pārzina tehnoloģiju, bet arī saprot projekta loģiku, komandas dinamiku un klientu vajadzības. Tas nozīmē, ka mēs iegūstam darbinieku, kurš no pirmās dienas var būt efektīvs – tas ir milzīgs ieguvums, salīdzinot ar tradicionālu atlasi un apmācību no nulles.” skaidro uzņēmuma pārstāvis R. Točelovskis.
Tādējādi uzņēmums ne tikai veido tehnoloģisku risinājumu, bet arī iegulda nākotnes komandā – piesaistot cilvēkus, kuri jau ir iedziļinājušies projektā un var to virzīt tālāk ar dziļu izpratni un radošu skatījumu.
Nozīmīgs resurss visai industrijai
Industrijai šāda ķivere ir ne tikai rīks drošības vai efektivitātes uzlabošanai, bet arī stratēģisks ieguldījums datu vadītā uzņēmējdarbībā. "Ja mēs skatāmies uz industriālo vidi, šobrīd daudzos gadījumos joprojām lēmumi tiek pieņemti balstoties uz pieņēmumiem vai manuāli ievāktu informāciju. Ar šādu risinājumu mēs ieviešam iespēju izmantot reālus, nepastarpinātus datus," uzsver Reinis Točelovskis. Viņaprāt, šīs viedās ķiveres potenciāls neaprobežojas tikai ar naftas platformām: “Tā atver pilnīgi jaunas iespējas arī būvniecībā, kur iespējams automatizēti uzraudzīt darba kvalitāti un progresu, darba drošības jomā, kur var fiksēt pārkaršanu, kritienus un uzturēšanos bīstamās zonās, izglītībā un jauno speciālistu apmācībā, kur ķivere kļūst par reālu mācību instrumentu, un pat nākotnes robotikas attīstībā, kur uzkrātie dati palīdzēs veidot inteliģentas, cilvēku darbu aizvietojošas sistēmas.” Turklāt šī tehnoloģija ir piemērojama arī loģistikas un noliktavu pārvaldības procesos, kur svarīgi sekot līdzi cilvēku kustībai, piekļuves zonām un drošības protokolu ievērošanai. Viedā ķivere kļūst par centrālo mezglu starp fizisko darbību un digitālo analītiku, ļaujot uzņēmumiem reaģēt ne tikai pēc fakta, bet preventīvi - balstoties datos un reāllaika signālos. Šāds risinājums paver ceļu uz pilnīgi jaunu ražošanas un infrastruktūras pārvaldības kultūru, kur drošība, efektivitāte un caurspīdīgums nav pretrunā, bet gan cieši saistīti caur vienotu digitālu ekosistēmu.
Projekts tiek realizēts ar Ekonomikas ministrijas, CFLA un Enerģētikas un Transporta Kompetences centra atbalstu.
