Valdība virza ostu reformu, neskatoties uz koalīcijas iekšējo pretestību

Kā vēsta LTV raidījums “de facto”, pēdējais cēliens lielo ostu pārvaldības uzlabošanā sākās 2019.gadā pēc toreizējā Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) ielikšanas ASV sankciju sarakstā. Ventspils un Rīgas ostās pašvaldību pārstāvjus atstūma no lēmumu pieņemšanas. Tagad Satiksmes ministrija piedāvā zināmu kompromisu – Rīgas un Ventspils ostu padomēs iecelt pa diviem valsts un diviem pašvaldību pārstāvjiem, savukārt Liepājā reformu ieviest pēc 10 gadiem. 

Taču valdībā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība cenšas panākt pašvaldību kontroli pār ostām, un to neapmierina piedāvājums strīdīgos jautājumos izšķirošo balsi piešķirt Satiksmes ministrijas pārstāvim. “Mēs ļoti skaidri minam, ka [pašvaldības] pēc būtības jāiesaista, nevis formāli, un šobrīd mēs redzam, ka mūsu viedokļi tomēr šajā jautājumā atšķiras,” secina ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). 

Līdzīga kritika skan no Saeimas opozīcijas politiķiem. “Uzsāktā reforma sešos gados tā arī nav notikusi, un tagad, kad tiek piedāvāts šāds modelis, bet ar piebildi, ka veto tiesības būs progresīvajiem, es esmu kategoriski pret,” saka Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV).  

Tieši Saeimas deputāti noteiks ostu reformas iznākumu, un Satiksmes ministrijas variantam pietiekamu atbalstu parlamentā nejūt. Piemēram, opozīcijā esošā Nacionālā apvienība piedāvājumā saskata atgriešanos pie vecā ostu pārvaldes modeļa ar vecajiem riskiem. 

“Tādas lielas pārvaldības modeļa maiņas jau nav notikušas un netiek piedāvātas. Tas tā kā pasakā par Sprīdīti. Ir apiets loks, satikta niķīga princese, pārvarētas dažādas grūtības, bet rezultāts ir tāds pats -  Sprīdītis atgriežas mājās. Mēs uzskatām, ka tie riski saglabājas,” pauž bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA). 

Specifiska interese skan no opozīcijā esošā Apvienotā saraksta, kura sastāvā ir Liepājas partija. Atšķirībā no Rīgas un Ventspils, Liepājas ostu speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) pārvalda gan valsts, gan pašvaldības, gan komersantu pārstāvji. Un Apvienotais saraksts grib, lai tā arī paliek. 

“Jau parādījās kaut kādi grozījumi Liepājas SEZ likumā, kas nebūtu labi,” neslēpj Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Viņaprāt, investori negrib pārmaiņas likumos, nosacījumos un kritērijos. 

Lai gan reforma Liepājas ostu skartu tikai 2035.gadā, kad beigsies speciālās zonas likums, satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) jau tagad centīsies panākt, lai arī Liepājas osta būtu mazāk politizēta. 

“Mans uzskats ir, ka tam ir jābūt nodalītam. Vai nu veido politisko darbību vai nu strādā uzņēmējdarbībā vai ostu pārvaldē. Šeit ir jāizvēlas. Ir ārkārtīgi sarežģīti strādāt, ja ostas tiek veidotas kā politbizness, kur viena vai otra partija ņem pārsvaru pār kādu ostu,” uzskata Švinka.  

Vairāki politiķi izceļ Liepāju, kā labo piemēru. Min, ka, pateicoties valsts, pašvaldības un uzņēmēju kopdarbam, Liepājā nav bijis tik straujš kravu kritums kā Ventspilī un Rīgā, kur ostu pēdējos gados vadījuši valsts pārstāvji. Viņi gan noklusē starptautisko sankciju un kara ietekmi, kas abas lielās ostas skāra smagāk. 

Vairāki satiksmes ministra piedāvājuma kritiķi arī neatbalsta ideju ostu vadību turpmāk atlasīt konkursa ceļā, un uzskata, ka ostas jāvada tieši politiķiem. 

“Veidot konkursu, un vienkārši cilvēku no malas likt iekšā, tas nozīmēs, ka viņš būs atrauts no pašvaldības, atrauts no ministrijas, un šeit gan man ir iebildums. Mēs kā frakcija neatbalstām šādu priekšlikumu,” saka Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).  

Arī Šlesers ir pret konkursiem ostu vadības atlasē: “Kategoriski iebilstu. Iedomājieties, es esmu Rīgas mērs, un ir ielikti kaut kādi cilvēki, kāds sētnieks, kāds labs cilvēks. Ko viņš var lemt? Viņš pieņems lēmumu. Tas būs saistošs pilsētai? Bez pilsētas nekas nenotiks.”

Satiksmes ministrs Švinka uzskata, ka ar savu ostu reformas piedāvājumu ir gana daudz panācis pretī pašvaldībām, un ilgāk atlikt reformu nevarot.