Kuri būs ieguvēji ASV uzsāktajā tarifu karā?

No tērauda līdz trampistu sojas pupiņām

Spriedze ES un ASV tirdzniecības attiecībās pieauga pagājušajā nedēļā, kad, atbildot uz Trampa administrācijas noteikto 25% ievedmuitu tēraudam un alumīnijam no visām pasaules valstīm, Brisele paziņoja par muitas tarifu piemērošanu ASV preču eksportam uz ES 26 miljardu eiro vērtībā.

1.aprīlī ES stāsies spēkā tarifi no ASV importētajām precēm četru miljardu eiro vērtībā, to vidū tēraudam un alumīnijam, viskijam, motocikliem, džinsiem un apelsīnu sulai. Savukārt aprīļa vidū plānota ES muitas tarifu otrā kārta, kas būs daudz plašāka un attieksies tostarp uz kosmētiku, apģērbu, koksni, sojas pupiņām un citām lauksaimniecības precēm.

Turklāt ES atbildes tarifi ir īpaši vērsti pret ASV štatiem, kuros prezidenta vēlēšanās novembrī balsotāju vairākums atbalstīja Trampu. Lielāka muita būs jāmaksā par sojas pupiņām no Luiziānas - ASV Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Maika Džonsona štata -, liellopu un mājputnu gaļu no Nebraskas un Arkanzasas, koksni no Džordžijas un Virdžīnijas. "Savā reakcijā mēs cenšamies būt gudri," sacījusi augsta ranga ES amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma. "Mums ir saraksts ar produktiem, kuriem ir augsta simboliska vērtība un kas mums nemaksā dārgi," piebildusi amatpersona.

Sesīlija Malmstrema, kas bija ES tirdzniecības komisāre Trampa pirmās prezidentūras laikā, savstarpēju tarifu noteikšanu uzskata par eskalējošu faktoru un uzsver, ka tie, kas runā par to, kura puse tarifu karā varētu gūt uzvaru, nepareizi izprot tirdzniecības karu būtību. "Tā ir spēle, kurā visi zaudē," raidorganizācijai "Deutsche Welle" sacīja Malmstrema, piebilstot, ka visvairāk zaudēs vienkāršie cilvēki, jo pieaugs inflācija, negatīvi ietekmējot darbavietas un ekonomikas izaugsmi.

Trampa skandināto par "dižo zelta laikmetu, ko tarifi atnesīs Amerikai", Malmstrema dēvē par ilūziju, kurai piekrīt ļoti maz ekonomistu visā pasaulē. "Iespējams, [tam piekrīt] daži ap prezidentu Trampu, bet es teiktu, ka 95% ekonomistu visā pasaulē piekrīt viedoklim, ka tarifi būtībā nav laba lieta," teica Malmstrema.

ES ir nepārprotami norādījusi, ka tā ir principiāli pret tarifiem. "Tarifi ir nodokļi. Tie ir slikti uzņēmumiem un vēl sliktāki - patērētājiem. Šie tarifi grauj piegādes ķēdes. Tie rada nenoteiktību ekonomikā. Uz spēles ir liktas darbavietas. Cenas pieaugs. Eiropā un ASV. ES ir jārīkojas, lai aizsargātu patērētājus un uzņēmumus," pagājušajā nedēļā žurnālistiem Briselē sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Trampa tarifu kampaņa ir izraisījusi lielas bažas par riskiem ASV tautsaimniecībai. Vairākas Volstrītas bankas un analītiķi ir samazinājuši pasaules lielākās ekonomikas izaugsmes prognozes, ņemot vērā makroekonomikas datu pasliktināšanos un negatīvo noskaņojumu par to, kā tarifi varētu ietekmēt inflāciju.

Vissvarīgākās tirdzniecības attiecības pasaulē

Nav šaubu, ka uz spēles ir likts ļoti daudz. EK vietnē teikts, ka ES un ASV tirdzniecības attiecības ir vissvarīgākās tirdzniecības attiecības pasaulē.

ES un ASV preču un pakalpojumu tirdzniecības apjoms 2023.gadā bija 1,6 triljoni eiro, liecina EK publiskotie dati. Togad ES uz ASV eksportēja preces 503 miljardu eiro vērtībā, bet importēja 347 miljardu eiro vērtībā. Tomēr savstarpējā pakalpojumu tirdzniecībā ES bija 109 miljardu eiro deficīts.

Malmstrema ir īpaši norūpējusies par tarifu ietekmi uz ES automobiļu rūpniecību, kurai jau sagādā problēmas konkurence no Ķīnas un ķibeles ar pāreju uz elektroauto ražošanu. "Tas ir prezidenta Trampa mērķis - ne tikai Vācijas automobiļu rūpniecība, bet automobiļu rūpniecība kopumā," sacīja bijusī komisāre.

Kad Malmstrema bija ES tirdzniecības komisāre, viņai bija sarunas ar ASV tirdzniecības pārstāvi pirmajā Trampa administrācijā Robertu Laithaizeru. Šīs sarunas bruģēja ceļu divpusējam tarifu samazināšanas nolīgumam, kas tika noslēgts 2020.gada augustā.

Tomēr Malmstrema ir nobažījusies par to, kādas varētu būt perspektīvas sarunām tagad, ņemot vērā Trampa nostājas neparedzamību. "Šoreiz tas ir daudz grūtāk, jo nav īsti zināms, kāds ir mērķis," viņa sacīja, pieļaujot, ka situācija var saasināties. "ES šo situāciju nesaasinās. Bet, no otras puses, tarifi, ko viņi mums piemēro, ir nelikumīgi. Tie ir pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Tiem nav nekāda pamatojuma. Tāpēc ir jāveic atbildes pasākumi," viņa teica.

Kaitējums abām pusēm

Aicinot ES būt pēc iespējas gatavākai ilgstošam un potenciāli kaitējošam strīdam, Malmstrema iestājas par ES pretpiespiešanas instrumenta izmantošanu. Šis instruments tika izstrādāts 2023.gada beigās pēc tam, kad Ķīna lika būtiskus šķēršļus tirdzniecībai ar ES dalībvalsti Lietuvu, jo Viļņā tika atvērta Taivānas pārstāvniecība. Šis instruments gan ne reizi nav ticis lietots, taču Malmstrema uzskata, ka to galu galā var nākties pirmo reizi izmantot, ja ES konstatēs, ka Trampa pieeja ir pielīdzināma ekonomiskās piespiešanas līdzeklim.

"Tie varētu būt tarifi, cita veida ierobežojumi vai eksporta ierobežojumi, varētu tikt ietekmētas investīcijas, tie varētu būt ierobežojumi publiskajos iepirkumos. Tas ir diezgan plašs līdzekļu klāsts," viņa norādīja. Pagaidām Malmstrema cer, ka "vienošanos vēl var panākt".

Arī Briseles konsultāciju uzņēmuma "DeHavilland EU" ekonomikas eksperts Vasilis Psarrs telekanālam "Euronews" uzsver, ka tarifi nekad nebūs izdevīgi un ka ievedmuita ASV ražojumiem paaugstinās inflāciju, ko izjutīs ES iedzīvotāji, kuri gan var pārorientēt savu patēriņu uz vietējām precēm, redzot, ka importētās preces sadārdzinās. Psarrs uzskata, ka ES var aizstāt ja ne visus, tad lielāko daļu amerikāņu ražojumu, piemēram, elektriskos transportlīdzekļus.

Tomēr viņš norāda, ka "tas, ko mēs nevaram aizstāt, ir ASV dominējošais stāvoklis finanšu sistēmā un jo īpaši kapitāla tirgos". Analītiķis vērš uzmanību, ka ES joprojām ir atkarīga no ASV finanšu sistēmas un iespējamā recesija ASV ietekmēs Eiropas ekonomiku, jo ES nebūs imūna pret tās sekām. Psarrs arī neizslēdz ASV recesijas scenāriju ar pasaules mēroga sekām.

"Mēs joprojām neesam droši par to, kas notiks ar ASV un līdz ar to arī ar starptautisko izaugsmi. Jo tagad arvien vairāk analītiķu apspriež ASV recesijas izredzes. Pat Donalds Tramps savā nesen teiktajā runā par stāvokli valstī minēja, ka situācija varētu pasliktināties, pirms tā uzlabosies. Un, ja mēs to paturam prātā, tas var izpausties kā recesijas ietekme visā pasaulē," viņš teica.

ES tas nav tikai ekonomikas jautājums

ASV un ES ir nonākušas tirdzniecības karā, kura sekas ir neparedzamas, tomēr tarifi un atbildes pasākumi nesagraus ne ASV, ne ES ekonomiku, spriež ASV domnīcas "Atlantijas padome" (Atlantic Council) pētniece Frānsisa Bērvela. Viņa atgādina, ka tarifus Tramps izmantojis jau savas pirmās prezidentūras laikā. "Taču šī ir tikai pirmā zalve no Vašingtonas, vēršoties pret to, ko tā uzskata par ES protekcionisma politiku," raksta Bērvela.

Viņa brīdina, ka tarifi, kuru pamatā ir politikas jautājumi, paplašinās konflikta apmērus, jo īpaši, ja ES reaģēs, izmantojot savu pretpiespiešanas instrumentu, kas pieļauj plašākus atbildes pasākumus, tostarp tarifus pakalpojumiem un intelektuālā īpašuma ierobežojumus. Ja ASV un ES ies pa šo ceļu, kaitējums to ekonomikām būs daudz lielāks nekā tērauda tarifu radītais kaitējums, secina pētniece.

"Taču ES šie tarifi nav tikai ekonomikas jautājums. Runa ir par institucionālu atzīšanu un uzticamību. Tramps ir skaidri paudis savu nicinošo attieksmi pret ES, un es esmu dzirdējusi, ka Eiropas Parlamenta deputāti, kas ieradušies vizītē, pēc tikšanās ar republikāņu likumdevējiem teikuši, ka tagad viņi saprot, ka republikāņi uztver Eiropu kā pretinieku, nevis sabiedroto. Trampa un fon der Leienas tikšanās vēl nav paredzēta. Tādējādi, iespējams, ka ES pretpasākumu mērķis ir arī piespiest Trampa administrāciju risināt jautājumus tieši ar ES. Tādā gadījumā ES būs vēl grūtāk atkāpties," raksta Bērvela.

"Vai būs iespējams panākt pamieru, ir atkarīgs no tā, cik lielas ekonomiskās sāpes ES un ASV spēs izturēt. Eiropas ekonomika kopumā bijusi gausa, un debates par konkurētspēju vēl nav rezultējušās reālās reformās un ražīguma pieaugumā. Savienotajās Valstīs inflācija joprojām ir svarīgs vēlētāju satraukuma avots, un, visticamāk, [inflāciju] vēl vairāk palielinās tarifi, savukārt akciju tirgus kritums apdraud vienu no galvenajiem Trampa panākumu rādītājiem. Abām pusēm drīzumā būs jāatrod izeja," spriež pētniece.

"Kad šis brīdis pienāks, abām pusēm būs jāsaglabā reputācija, panākot vienošanos. ES jau ir gatava "vienošanās", kuru, kā ziņots, ierosinājis ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs un kurā ir ietverti automobiļu tarifu samazinājumi un apņemšanās pirkt vairāk sašķidrinātās dabasgāzes un bruņojuma no ASV. Ar to var nepietikt, lai kliedētu Trampa bažas, - var būt nepieciešams risināt jautājumu par digitālo pakalpojumu nodokļiem un rast veidu, kā vienkāršot dažus ES digitālo tiesību aktu īstenošanas aspektus. Daudziem ES iedzīvotājiem to būtu grūti "norīt". Taču, ja tas būtu saistīts ar ES un tās kā ekonomiskā partnera lomas atzīšanu, varētu rasties pamats vienošanās panākšanai," rezumē Bērvela.

Avoti: "Deutsche Welle", "Euronews", "Atlantic Council".