"Enefit" vadītājs skaidro, kam būtu jānotiek ar elektrības cenām tuvākā un tālākā nākotnē

Kā no jūsu kā sistēmas lietotāju viedokļa notika atslēgšanās no BRELL loka, kurš Baltijas valstis savienoja ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām?

Kopumā atslēgšanās no BRELL ir jāvērtē ļoti pozitīvi. Ir pilnīgi pareizi, ka mēs atslēdzamies no Krievijas un Baltkrievijas tīkla, un tas, protams, stiprina mūsu enerģētisko neatkarību. Pēdējos gados ir būtiski arī modernizēts enerģijas pārvades tīkls, jo konceptuāli lēmums par atslēgšanos no BRELL tika pieņemts jau 2007. gadā. Šobrīd Baltijas enerģijas pārvades tīkls ir viens no modernākajiem Eiropā, un tie ir vārti uz atjaunojamo resursu attīstību ilgtermiņā, kas ļaus samazināt arī elektrības cenu.

Kas attiecas uz pašu atslēgšanās procesu, tad tas notika profesionāli. Mēs arī esam piedalījušies dažādās darba grupās ar iesaistītajām pusēm, un mūsu skatījumā gan komunikācija, gan izvairīšanās no liekas panikas celšanas noteikti palīdzēja. Mēs arī novērojām starp saviem klientiem, ka iepriekšējās dienās bija interese par to, ar ko jārēķinās atslēgšanās brīdī. Bija arī tādi klienti, kas bija ļoti satraukušies. Pārzinot situāciju, centāmies nomierināt klientus un uz pašu atslēgšanās brīdi rezervējām lielāku jaudu klientu apkalpošanai. Bet mums pašiem iekšējā pārliecība bija, ka viss notiks gludi, jo mēs zinām, cik daudz gadu gaitā ir strādāts pie šī projekta.

Kas ir ilgtermiņa izmaiņas, kuras tirgū radīs atslēgšanās no BRELL?

Ilgtermiņā mums ļoti svarīgi ir būt energoneatkarīgiem, īpaši no agresīva, neprognozējama kaimiņa. Tas stiprina gan mūsu enerģētikas drošību, gan nacionālo drošību kā tādu, jo samazinās ietekme no mums nelabvēlīgiem kaimiņiem.

Savukārt, otrs svarīgs aspekts ir ietekme uz cenu, un tur ir daudzi faktori. Piemēram, tas, ka ir notikusi tīklu modernizācija, ir jauni starpsavienojumi ar Igauniju, ir modernizēti esošie starpsavienojumi, ļaus mums pašiem attīstīt papildu enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs. Jau tagad ir redzams, ka atjaunojamo energoresursu ražošanas apjomi būtiski pieaug. Piemēram, Latvijā pagājušajā gadā trīskāršojās saražotais saules enerģijas apjoms. Tas sev nes līdzi arī izaicinājumus, jo pēdējos gados elektroenerģijas cenas dienas ietvaros kļūst arvien svārstīgākas. Piemēram, pagājušajā gadā vidējās svārstības biržas cenām dienas laikā bija 58%. Vēl pirms pāris gadiem šis svārstīgums bija ap 20%. Līdz ar to cenas noteikti kļūs vēl svārstīgākas.

Ir arī jāmin tas, ka pēc desinhronizācijas Baltijas valstīm pašām elektrības pārvades tīklos ir jānotur nepieciešamā frekvence, tādēļ ir nepieciešamas papildu rezerves jaudas. Elektroenerģijas cenu veido piedāvājums un pieprasījums. Ja mēs kaut ko noņemam nost piedāvājuma pusē, tad cenai ir tendence nedaudz pieaugt.

No otras puses atslēgšanās no BRELL rada arī iespējas, jo līdz ar desinhronizāciju izveidojas vairāki jauni tirgi - rezerves jaudu tirgus, balansēšanas tirgus, kurā var piedalīties gan ražotāji, gan lielie patērētāji, vienkāršoti skaidrojot, noteiktos laikos pēc pieprasījuma sākot ražot vai samazinot savu patēriņu un ar to pelnot. Tie ir jauni tirgi, kuros ir redzama arī aktīva dalība. Arī mēs paši grupas ietvaros esam uzstādījuši bateriju sistēmu, tā darbojas abos virzienos.

Jūs jau minējāt, ka tagad elektrības cenas ir daudz svārstīgākas, bet kāda ir paredzama kopējā tendence - tās pieaugs?

Ilgtermiņā cenām, visticamāk, būs tendence samazināties. Protams, viennozīmīgas prognozes izteikt ir grūti, jo ir daudz faktoru, kas cenas var ietekmēt. Piemēram, ja atgriežamies pie desinhronizācijas, tad notika neveiksmīga vairāku apstākļu sakritība: pāris dienas pēc atslēgšanās no BRELL tīkla par pieciem grādiem nokritās gaisa temperatūra, līdz ar to daudz lielāks enerģijas apjoms tika patērēts siltumapgādē, dabasgāzes cenas tobrīd bija augstākās pēdējos divos gados, kā rezultātā automātiski pieauga arī elektrības cenas, kas dažiem lika izdarīt nepamatotus secinājumus.

Ilgtermiņā lielākā ietekme uz elektroenerģijas cenu būs atjaunojamo resursu arvien plašākai ienākšanai tirgū. Lai sāktu saules un vēja enerģijas ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas tehnoloģijās, bet pēc tam uzturēšanas izmaksas ir salīdzinoši zemas un pats resurss ir bez maksas. Savukārt papildu izaicinājums ir tas, ka šie resursi ir nestabili un enerģijas ražošana ir atkarīga no laikapstākļiem. Daļēji tie savstarpēji sevi kompensē - kad ir mazāk vēja, parasti vairāk spīd saule, kad nav saules, parasti ir vējains -, bet kopumā tie ir nestabili.

Tādēļ, ja mēs skatāmies uz enerģijas ražošanu valsts līmenī, ir jāsaglabā pietiekami lielas bāzes jaudas, kas ir gan hidroelektrostacijas, gan koģenerācijas stacijas. Papildus ražošanai no saules un vēja ir nepieciešamas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, un šeit runa nav tikai par akumulatoriem, ko mēs bieži pieminam, bet ir arī citi veidi, piemēram, ūdeņraža tehnoloģijas.

Pēc desinhronizācijas rezerves jaudu uzturēšanas izmaksas gulsies uz elektroenerģijas tirgotājiem, kuri tās tālāk varēs iekļaut rēķinos gala lietotājiem. Kā jūs to vērtējat, un kā tas var ietekmēt elektroenerģijas cenu?

Ideālā pasaulē izmaksas būtu pareizi iekļaut pārvades tarifā. Tad visiem ir skaidrs, par ko un cik mēs maksājam. Vienlaikus es uzsvēršu, ka tas ir valstiski svarīgs projekts un tur rodas izmaksas, kuras caurredzami attiecināt uz gala lietotāju ir taisnīgi.

Tagad izmaksas uz gala lietotāju tiks attiecinātas caur tirgotājiem un, visticamāk, tirgotājiem būs dažādas pieejas. Daļa tirgotāju, visticamāk, šīs izmaksas iekļaus savā cenā, kas, mūsuprāt, nebūs tik caurredzami. Daļa tirgotāju šīs izmaksas atbilstoši "Augstsprieguma tīkla" publiskotajiem datiem iekļaus rēķinā kā atsevišķu rindiņu.

Zināmā mērā var saprast arī "Augstsprieguma tīkla" pieeju, jo pašlaik ir paredzēts, ka 50% izmaksu būs jāsedz no patēriņa, 50% no nebalansa portfeļa [atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā intervālā - red.]. 

"Augstsprieguma tīkls" jau ir publicējis balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas laika periodam no 2025. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Tie ir 3 eiro par megavatstundu (MWh) patēriņam un 42,07 eiro par MWh nebalansa portfelī. Kopumā ietekme uz vienu klientu varētu būt ap 6 eiro par MWh. Mājsaimniecībām saprotamākās vienībās tas varētu būt 0,006 eiro par kilovatstundu.

Jāpiebilst, ka gada vai pusotra laikā šai komponentei vajadzētu samazināties. Pirmkārt, palielināsies pieredze, kā balansēt tīklu, otrkārt, tiks uzstādīti jauni akumulatori un risinājumi, kas palīdzēs to darīt. Līdztekus "Augstsprieguma tīklam" redzam, ka balansēšanā ļoti aktīvi iesaistās ražotāji un projektu attīstītāji, kuri pievieno akumulatorus saviem projektiem un ražotnēm. Tas dabiski palīdzēs balansēt tīklu, nododot elektroenerģiju tīklā, kad pastāv elektroenerģijas deficīts un cenas ir augstas, un uzkrājot to baterijās, kad elektroenerģijas ir pietiekami un cenas biržā ir zemas, līdz ar to izlīdzinot pieprasījumu un piedāvājumu.

Februāra sākumā ziņojāt, ka sāk darbu "Enefit" grupas pirmā lieljaudas akumulatoru stacija Igaunijā. Vai plānojat veidot kādas jaudu uzkrāšanas stacijas arī Latvijā?

Igaunijā esam uzstādījuši 26,5 megavatu (MW) jaudas akumulatoru sistēmu pie "Enefit" Auveres industriālā kompleksa. Plānojam šādas iekārtas uzstādīt arī Latvijā gan paši sev, gan piedāvājam saviem klientiem. Auverē bateriju sistēmu pārvalda viedās pārvaldības platforma, ar kuras palīdzību bez īpašas cilvēku iesaistes var noteikt, kurā brīdī elektroenerģiju baterijās uzlādēt, kurā atdot atpakaļ tīklā.

Kad Latvijā varētu būt "Enefit" lieljaudas akumulatoru stacija?

"Enefit" strādā kā grupa un tieši tā vērtē, kur visefektīvāk atrasties stacijām. Šogad esam iecerējuši akumulatoru sistēmu uzstādīt arī Latvijā un šobrīd esam procesā, lai apstiprinātu investīciju plānus.

Vienlaikus pašlaik Baltijas valstīs nav pietiekami daudz bateriju sistēmu, lai nodrošinātu tīkla balansēšanu, bet jūs jau minējāt, ka aktivitāte ir ļoti liela. Cik ilgā laikā šis tirgus varētu piepildīties?

Tirgus tiešām ir ļoti aktīvs, un pašlaik var redzēt, ka jau aptuveni trešā daļa no jaunajiem atjaunojamās enerģijas parkiem ir hibrīdparki, kuros jau sākotnēji ir paredzētas baterijas. Šai situācijai nedaudz pat var vilkt paralēles ar saules enerģijas bumu pirms pāris gadiem.

Tajā pašā laikā Latvijā pieaug aizvien jaunas atjaunojamo resursu jaudas, tātad nepieciešamība pēc balansēšanas vēl pieaugs. Tādēļ arī grūti ir prognozēt, kad tirgus būs sasniedzis savu piesātinājumu.

Tādiem atjaunojamās enerģijas ražošanas parkiem, kuros nav bateriju sistēmas, piemēram, ir tikai saules paneļi, vispār ir nākotne?

Es domāju, ka lielākoties pašlaik visi apsver bateriju sistēmu uzstādīšanu.

Piemēram, ja skatāmies uz elektroenerģijas cenām vasarā, kad spoži spīd saule, tad cenas bieži vien ir ne tikai pie nulles, bet ir pat negatīvas. Ja šādā brīdī elektroenerģiju mēs nododam tīklā, tad ir skaidrs, ka tas ļoti paildzina projekta atmaksāšanās periodu. Visizdevīgāk šādā brīdī ir elektroenerģiju uzkrāt baterijā un nodot tīklā pēc tam. Matemātika te ir diezgan vienkārša.

Kas pašlaik notiek ar privātpersonu interesi par saules paneļu uzstādīšanu?

Ja mēs runājam par privātpersonu segmentu, tad pieprasījums pēc saules paneļu risinājumiem būtiski kritās pēc tam, kad mainījās neto uzskaites sistēma uz neto norēķinu sistēmu, proti, uzskaite vairs netika veikta kilovatstundās, bet eiro. Pagājušā gada aprīlis bija pēdējais mēnesis, kad vēl varēja ielēkt šajā vilcienā, un tika uzstādīti aptuveni 2000 mikroģeneratoru, bet nākamajos mēnešos jau 100-200 mēnesī. Kritums ir liels. Tagad mēs redzam, ka lielākā daļa liek saules paneļus kopā ar akumulatoriem. Tajā pašā laikā nav tā, ka runa būtu tikai par racionālo ieguvumu. Ir arī dažādi citi aspekti, kādēļ cilvēki vēlas uzstādīt saules paneļus. Kādam tā ir pārliecība par ilgtspēju, kādam jautājums par savu lokālo energoneatkarību.

Savukārt, uzņēmumiem vienmēr ir bijis neto norēķinu princips, tādēļ tur tas neko būtiski nemainīja.

Kādas ir nākotnes prognozes - vai pieprasījums pēc saules paneļiem privātpersonām un uzņēmumiem, kas tos izmanto pašpatēriņam, nemainīsies, augs? Pamazām, bet tomēr aug kaut vai elektromobiļu skaits, parādās arvien jaunas iekārtas, kurās šo pašu ražoto elektrību var likt lietā.

Ir jāpēta patēriņa paradumi katram individuāli. Ja jautājums ir tikai par cenu, tad jāņem vērā, ka brīžos, kad spoži spīd saule, tā ir zema arī tirgū un ikviens to var izmantot, plānojot patēriņu. Vienlaikus saules paneļus šobrīd ļoti reti kāds izskata bez akumulatora risinājumiem, it īpaši industriāliem patēriņiem. Tādēļ, ja skatās kompleksi, ne tikai uz saules paneļiem pašpatēriņam, bet arī uz akumulatoriem, kurus var izmantot ne tikai enerģijas uzkrāšanai, bet arī balansēšanas tirgū, tad ieguldījumu atmaksāšanās periodi ir ļoti īsi - līdz pieciem gadiem. Faktiski reti kuras investīcijas mūsdienās vēl var atpelnīt tik īsā laikā.

Tomēr vai tas attiecas arī uz privātpersonām?

Privātpersonas šobrīd vēl individuāli nevarēs darboties balansēšanas tirgū, bet saules paneļi kopā ar akumulatoru var optimizēt elektrības patēriņu un izmantot saražoto brīžos, kad saule nespīd. 

Kā kopumā mainās elektrības patēriņš?

Daļu patēriņa mēs nemaz neredzam. Mēs kā "Enefit" vien esam uzstādījuši vairāk nekā 1000 saules paneļu sistēmas, un tas uzreiz nozīmē, ka eksistē saražotās elektroenerģijas pašpatēriņš, kuru neredzam ne mēs, ne tas ir redzams kopējā valsts statistikā. Tādēļ no vienas puses Latvijā elektrības patēriņš gadu no gada it kā saglabājas nemainīgs, bet patiesībā tam ir tendence nedaudz pieaugt, bet šo daļu mēs neredzam.

Savu ietekmi sāk atstāt elektromobiļi. Taču tie reāli pašlaik veido tikai 1% no visa autoparka, tādēļ kopējā patēriņā šī ietekme ir salīdzinoši nebūtiska. Jā, nākotnē tā, visticamāk, būs daudz lielāka.

Ja skatāmies uz dažādām klientu grupām, tad biznesa klienti ir jāvērtē individuāli. Parasti elektroenerģijas patēriņa pieaugums ir saistīts ar biznesa izaugsmi, savukārt samazinājums liecina, ka vai nu tiek veikti energoefektivitātes pasākumi, vai ar biznesu vairs nesokas tik labi. Savukārt privātpersonām patēriņš ir bijis diezgan stabils, ar tendenci uz vienu mājsaimniecību tam pieaugt. To var saistīt ar to, ka pēc 2022. gada diezgan aktīvi notika apkures sistēmu maiņa un pāreja uz siltumsūkņiem, kuri ir salīdzinoši elektrointensīvi. Tomēr arī šeit ir jārēķinās, ka pieaugums ir salīdzinoši neliels, jo, piemēram, tos pašus siltumsūkņus uzstāda tikai individuālajās mājās un individuālajās mājās dzīvo tikai daļa iedzīvotāju.

Savukārt, ja runājam par pašu elektrifikāciju, tad es uzskatu, ka Latvijas valstij ir stratēģiski svarīgi to veicināt, lai mazinātu atkarību no fosilajiem resursiem, no izejvielām, kas tiek importētas no trešajām valstīm. Lai arī mūsu termoelektrocentrāles var nodrošināt praktiski visu valsti ar elektroenerģiju, tā tomēr ir milzu atkarība, kā arī dabasgāzes cenas ir svārstīgas. Šajā kontekstā var runāt arī par autoparku elektrifikāciju, jo arī degvielu mēs importējam, bet elektroauto patērē šeit lokāli reģionā saražotu elektroenerģiju. Tādēļ mums kā valstij ir izdevīgi veicināt lokālo resursu patēriņu. Tajā pašā laikā es neuzskatu, ka būtu jāspiež mūsu sabiedrība, piemēram, pāriet tikai uz elektroauto. Katram ir jāpieņem individuāli lēmumi, un mēs esam demokrātiska sabiedrība. Tomēr politikas veidotājiem ir jādomā par kopējo valsts labklājību ilgtermiņā, un šajā gadījumā ir svarīgi meklēt veidus, kā elektrificēt mūsu tautsaimniecību.

Vai ir iespējams aplēst, cik daudz no saules saražotā enerģijas apjoma tiek pašpatēriņam?

Tikai ļoti aptuveni. Uzreiz no saražotā pašpatēriņam aiziet apmēram 30-40%.

Problēma, ar kuru saskaramies nu jau diemžēl regulāri, ir pārrautie kabeļi un infrastruktūras bojāšana. Kādu tas līdz šim ir atstājis ietekmi uz cenām, uz tirgu? No vienas puses "Estlink" pārraušana neietekmēja patērētājus, no pārrāvumiem elektroapgādē izdevās izvairīties.

"Estlink 2" neradīja elektroapgādes pārrāvumus un neietekmēja tīkla stabilitāti. Tas ietekmēja komercsektoru, enerģijas cenas, biržas cenas kāpumu un arī nākotnes cenas fiksētiem līgumiem. Jāsaka, ka šāda tipa ietekme ir pat būtiskāka nekā atslēgšanās no BRELL, jo ir dažādi apstākļi. Protams, ir atkarīgs arī no situācijas, vai mēs tajā brīdī eksportējam lieko elektroenerģiju uz Somiju vai importējam no Somijas. Ja mēs importējam, tad tajos brīžos elektroenerģijas cena sadārdzinās un nevaram iegūt lētu enerģiju. Latvijā un daļēji arī Igaunijā mums ir pietiekami lielas bāzes jaudas, lai uz šādām krīzes situācijām attiecīgi reaģētu un ātri aktivizētu papildu ražošanu, kas gan, protams, ir dārgāka. Piemēram, arī Krievijas iebrukums Ukrainā tūlītēji un daudzkārt paaugstināja izejvielu, tostarp dabasgāzes, cenas, un elektroenerģijas cenas piedzīvoja nepieredzētu kāpumu.

Kāds jūsu uzņēmumam bija pagājušais gads? Kādi bija finanšu rezultāti?

Pagājušais gads kopumā "Enefit" ir bijis ļoti veiksmīgs. Esam strādājuši ar neto peļņu trīs miljonu eiro apmērā, savukārt EBITDA bija 5,7 miljoni eiro. Pagājušajā gadā visos biznesa segmentos ir veicies labāk nekā iepriekšējā gadā, spējām sabalansēt izmaksas ar ieņēmumiem, aktīvāk strādājām pie finanšu pārvaldības, kā arī ietekmi radīja mūsu māteskompānijas lēmums palielināt mūsu pamatkapitālu par 45 miljoniem eiro gada sākumā, kas principā nosedza iepriekšējo gadu zaudējumus un uzlaboja mūsu finanšu rezultātus. Pagājušajā gadā izveidojām padomi, kurā darbojas pārstāvji gan no māteskompānijas, gan māsaskompānijas Polijā, un tas ir uzlabojis ekspertīzi un korporatīvo pārvaldību. "Enefit" pēdējos gados ir ļoti strauji audzis, esam otrie gan biznesa, gan privātpersonu segmentos. 

Pagājušajā gadā uzsākām izbūvēt elektrouzlādes staciju tīklu Latvijā. Jau vairāk nekā 60 vietās Latvijā ir mūsu elektroauto uzlādes stacijas, šogad to turpināsim darīt un uzlādes vietu skaitu dubultosim. Ja pirms tam elektrouzlādes vietu pieejamība bija problēma, kas kādu atturēja iegādāties elektroauto, tad šobrīd uzlādes vietu pārklājums jau ir pietiekams. Pēc mums pieejamās informācijas, tuvākajos gados uzlādes vietu tīkls ja ne trīskāršosies, tad vismaz dubultosies. Pagājušajā gadā elektroauto skaits Latvijā pieauga par 45%. Uzlādes vietu ziņā, visticamāk, tuvākajā laikā Latvijā iestāsies piesātinājums. Šajā segmentā jūtama cieša konkurence, operatoriem konkurējot par labākajām vietām.

Un kādu jūs prognozējat šo gadu? Vai varat jau iezīmēt kādus konkrētākus plānus?

Šogad noteikti būs virkne izaicinājumu, piemēram, salīdzinoši nestabilas elektroenerģijas cenas, rezerves jaudu maksas komponente, atjaunīgo resursu jaudu pieaugums, kas ietekmēs cenas. Kā jau tas ir katru gadu, enerģētikā tirgu ir ļoti grūti prognozēt. Bet es ticu, ka arī šis gads mums būs veiksmīgs, mums ir ļoti kompetenta un ambicioza komanda, kurai viss izdosies.

Kā mainās klientu paradumi? Vai klienti biežāk izvēlas fiksēto cenu vai biržas cenu?

Aptuveni 20% mūsu klientu izvēlas elektroenerģijas biržas tarifa plānu. Apmēram mēnesi pirms atslēgšanās no BRELL sistēmas novērojām nedrošību par cenām, jo daļa klientu pārslēdzās uz fiksētās cenas līgumiem - gan īstermiņa, gan ilgāka termiņa. Tas, kādus līgumus klienti izvēlas, ir ļoti atkarīgs no individuālām vajadzībām. Ja klientam ir iespēja patēriņu pielāgot, tad tieši mainīgās cenas var radīt priekšrocības un iespēju ietaupīt, jo ir periodi ar nulles vai pat negatīvām cenām - svārstības vienas dienas ievaros ir lielas. Ja nav vēlmes tam sekot līdzi, galvenā prioritāte ir drošība un stabila cena visu periodu, tad klienti izvēlas fiksētas cenas līgumus. "Enefit" prakse ir, ka mēs fiksētā perioda laikā nepārskatām cenas. Arī energokrīzes laikā, kad biržas cenas pārsniedza 500 eiro par megavatstundu, mūsu klienti maksāja 50 eiro. Ironiski, bet lielai daļai mūsu klientu krīzes laikā valsts atbalsts gāja secen, jo mēs cenas nepaaugstinājām. Šo principu turpinām ievērot arī šobrīd, un to klienti novērtē.

Attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursu projektiem, kādi ir "Enefit" investīciju plāni šajā jomā?

Latvijā mēs strādājam kā divas kompānijas - "Enefit" strādā ar gala klientiem un "Enefit Green" ar investīciju projektiem. Mēs paši plānojam investēt uzkrājošajās tehnoloģijās, savukārt mūsu māsaskompānija "Enefit Green" nodarbojas ar investīcijām ražošanā. Aizvadītajā, 2024., gadā saules un vēja parku būvniecībā Baltijā "Enefit Green" investējusi 388 miljonus eiro. Ja runājam par zaļās enerģijas ražošanas attīstību Latvijā - nesen atklāti divi saules parki Ādažu novadā ar 17 megavatu jaudu, kas gada ietvaros var ar elektrību nodrošināt 8,5-9 tūkstošus mājsaimniecību. "Enefit Green" aktīvi meklē vietas, kur izbūvēt jaunus projektus. Šobrīd vairs nav runa par vēja vai saules parkiem, bet tikai par hibrīdparkiem kopā ar akumulatoriem vai cita veida uzkrājošajām tehnoloģijām. Šajā jomā notiek aktīvs darbs.

2023.gadā izskanēja, ka "Enefit" grupa ir parakstījusi vienošanos ar Latvijā lielāko privāto mežu īpašnieku "Sodra" ar mērķi būvēt vēja parkus Latvijas austrumos un rietumos. Vai šis projekts vēl turpinās, ņemot vērā "Sodra" lēmumu par mežu pārdošanu?

Uzņēmuma "Enefit Green" parakstītā vienošanās ar "Sodra" ir spēkā, nekas nav apturēts un darbs turpinās, vairāki vēja parki ir jau tālākās attīstības stadijās ar ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī ir vēl citi projekti. Process ir tāds, ka jaunais zemes īpašnieks arī pārņem saistības, kas izriet no iepriekš noslēgtiem līgumiem, līdz ar to šobrīd nav pamata domāt, ka kaut kas ir apturēts, un viss turpinās. "Enefit Green" turpina darbu pie attīstības un uz šiem projektiem raugās cerīgi.

Cik kopumā vēja parki "Enefit" ir paredzēti?

Projekti ir dažādās stadijās. Diviem vēja parkiem vasaras vidū tiks pabeigti ietekmes uz vidi novērtējumi, bet pārējie ir ļoti dažādās stadijās - ir izpētes stadijas, ir finanšu aprēķinu stadijas utt. Talsu un Ventspils novados ir plānots apmēram 240 MW liels "Enefit Green" vēja parks, savukārt Dienvidkurzemes, Ventspils un Kuldīgas novados - apmēram 200 MW.

Vai un kā mainās "Enefit" klientu skaits? Ir redzams, ka elektrības tirgotāji aktīvi reklamē savus piedāvājumus, vai jūt tirgū šāda veida kustības?

Pēdējos piecus gadus, kopš esam iegājuši mājsaimniecību tirgū, esam novērojuši ikmēneša izaugsmi. Pagājušā gada laikā mūsu klientu skaits ir saglabājies aptuveni tāds pats kā gadu iepriekš, jo pagājušajā gadā, ņemot vērā tirgus aktivitātes samazināšanos, mūsu fokuss nebija uz aktīvu un agresīvu klientu piesaisti. Mēs, kā jau minēju, fokusējāmies uz procesu attīstību, klientu apmierinātību, uz klientu apkalpošanas kultūras uzlabošanu. Pētījumi liecina, ka mūsu klienti nozarē ir visapmierinātākie, ar ko ļoti lepojamies.

Nākotnē, ja redzēsim iespējas straujāk palielināt klientu skaitu un būs atbilstoši tirgus apstākļi, tad to arī darīsim. Mēs jau šobrīd Baltijas valstīs pārvaldām vislielāko elektroenerģijas portfeli un klientu apjomu, tādēļ mūsu pašmērķis nav augt bezgalīgi. Šobrīd mums ir vairāk nekā 100 000 klientu privātpersonu segmentā, savukārt biznesa segmentā svarīgāks par klientu skaitu ir realizētais elektroenerģijas apjoms.

Kāda tirgus daļa jums šobrīd ir Latvijā?

Kopējā tirgus daļa ir ap 25%. Privātpersonu un biznesa segmentā mēs pārliecinoši esam otrs lielākais spēlētājs.

Un kā jums veicas ar dabasgāzes tirdzniecību?

Dabasgāzes tirdzniecību biznesa segmentam mēs sākām 2018. gadā. Mums ir savs klientu loks. Savukārt attiecībā uz ieiešanu privātpersonu segmentā mēs šo lēmumu esam atlikuši vairākkārt un apzināti. Tiklīdz mēs redzēsim, ka šajā segmentā ir iespēja arī izaugsmei, tad noteikti esam gatavi startēt arī šajā segmentā.

Vai redzat potenciālu izaugsmei, jo dabasgāzes patēriņš tomēr samazinās?

Tā ir, vienlaikus joprojām apmēram 400 000 mājsaimniecību Latvijā izmanto dabasgāzi. Latvijā ir lielākais gāzes patēriņš starp Baltijas valstīm un arī vēsturiski lielākais tīkls. Ja tirgus apstākļi būs mums labvēlīgi, tad mūsu sistēmas ir tam gandrīz gatavas. Apkalpošana būtiski neatšķiras no elektrības, ir citi partneri, bet principi ir līdzīgi. Ja redzēsim iespēju, tad varētu iet iekšā arī šajā tirgū.

Vai šajā tirgū ir vieta jaunam spēlētājam, tirgus nav jau piesātināts?

Mēs redzam pievienoto vērtību no klientu perspektīvas, mums ir liela klientu bāze, un liela daļa no klientiem ir arī dabasgāzes produktu lietotāji pie citiem tirgotājiem. Pievienotā vērtība ir tam, ka ir viens rēķins, viens tirgotājs, kuram klienti uzticas un ir novērtējuši jau elektrības tirdzniecībā. Tas ir viens no galvenajiem aspektiem, bet otrs jautājums ir biznesa potenciāls. No klientu puses mēs redzam pievienoto vērtību un, ļoti iespējams, kādā brīdī sāksim arī šo pakalpojumu piedāvāt.

Kādu jūs redzat izaugsmi elektrības tirdzniecībā? No viens puses prognozējat, ka pieaugumam vajadzētu būt, taču ekonomiskās izaugsmes prognozes nav iepriecinošas, arī cilvēku skaits Latvijā turpina samazināties?

Iedzīvotāju elektrības patēriņš kopumā ir zemāks nekā biznesa segmentam. Ja kopumā runājam, tad ir jautājums par elektrifikāciju - cik ātri mēs kā valsts elektrificējamies. Arī no biznesa puses tad rodas pieprasījums. Mūsu pašmērķis noteikti nav tirgus daļas un klientu skaitu audzēt bezgalīgi, bet gan efektīvi pārvaldīt savu portfeli. Mēs esam lielākie Baltijā, darbojamies arī Polijā, līdz ar to ir tirgi, kuros vēl ir strauji jāaug. Uzskatām, ka Latvijā mums noteikti vēl ir kur augt, ambīcijas mums ir, bet tas nav pašmērķis.