Vācijas autobūve sākusi buksēt: izslavētos vācu auto plosa krīze

Gadu desmitiem izslavētie vācu auto tagad buksē ekonomiskajā krīzē. Šī nozare ir ļoti nozīmīgs darba devējs, autobūve aizņem 20% Vācijas rūpniecības un kopā ar piegādēm sešus procentus no IKP, nodrošina ar darbu ap 780 000 cilvēku un atbalsta vēl miljoniem citu darba vietu.

Lieli izdevumi, maza atdeve

Eiropas lielākā autoražotāja Volkswagen komplekss Volfsburgā aizņem 6,5 kvadrātkilometrus. Šeit strādā ap 60 000 cilvēku, kamēr visā Volfsburgā ir 125 000 iedzīvotāju.

Rūpnīcas jauda ir 870 000 auto gadā, bet 2023. gadā saražoti 490 000. Pēc Starptautiskās autoražotāju organizācijas datiem, Vācijā kopumā saražoto automobiļu skaits no 5,65 miljoniem 2017. gadā samazinājies līdz 4,1 miljonam 2023. gadā.

Laikā no 2017. līdz 2023. gadam Volkswagen pārdošana kritusies no 10,7 miljoniem līdz 9,2 miljoniem, BMW no 2,46 līdz 2,25 miljoniem, Mercedes-Benz no 2,3 līdz 2,04 miljoniem. Šim vācu autobūves pirmajam trijniekam peļņa pirms nodokļiem pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājusies par trešdaļu.

Ieguldījumi elektroauto bijuši milzīgi, bet šis tirgus neaug tik strauji, kā cerēts, konkurenci rada Ķīna, un nesen jaunu triecienu sarūpējis ASV prezidents Donalds Tramps ar muitas tarifiem. 2023. gada beigās Vācijas valdība pēkšņi atcēla dāsnās subsīdijas elektroauto iegādei, un to pārdošana pērn nokritās par 27 procentiem. Tikmēr ražotāji elektrisko spēkratu izstrādē ieguldījuši miljardiem eiro.

Jau gadiem ilgs kritiens

Finanšu kompānijas Capital Economics vecākā ekonomiste Eiropas jautājumos Franciska Palmasa BBC skaidro, ka auto pārdošana krītas kopš 2017. gada un ir par 15 līdz 20% zemāka. Tas esot skaidrojams gan ar pandēmiju, gan enerģētikas krīzi, vēl viens iemesls, pretēji daudzu uzskatam – auto sākuši kalpot ilgāk. Turklāt automašīnu Eiropā jau ir gana daudz.

Pēc Krievijas uzsāktā kara Vācija atteicās no lētās krievu gāzes, bet  valdība nolēmusi slēgt kodolspēkstacijas. Energoresursu cenas ir trīs līdz piecas reizes augstākas nekā Ķīnā un ASV, kas ietekmē visu rūpniecību.

“No tēraudlietuvēm Thysenkrupp un Salzgitter, kas ražo lokšņu metālu, kas pēc tam pārtop durvīs un dzinēju pārsegos, līdz rūpnīcām, kur izlaiž sīkās detaļas transmisijai,” BBC teic Matiass Šmidts no analītiskās kompānijas Schmidt Automotive Research.

Ļoti dārgs darbaspēks

Ekonomisti norāda, ka rūpnieciskā ražošana Vācijā ir dārga. Līgumi starp arodbiedrībām un uzņēmumu vadību autobūvē nodrošina lielas algas, 2023. gadā vidējā pamatalga bija 5300 eiro, kamēr valstī 4300 eiro. Ilgus gadus tas ļāva algot labus darbiniekus un izvairīties no streikiem, taču nu šis ir dārgākais darbaspēks pasaulē. 2023. gadā tēriņi uz vienu autobūvē nodarbināto Vācijā bija 62 eiro stundā, kamēr Spānijā 29 eiro, Portugālē divdesmit.

Šmidts saka, ka ilgu laiku draudošās sekas ignorētas, taču Vācija bija ļoti orientēta uz eksportu: “Pietiek šiem tirgiem nošķaudīties, un Vācija saslimst, kas arī notika.”

Kad Volkswagen darbinieku padomes vadītāja Daniela Kavallo bija spiesta strādājošajiem paziņot vēsti, ka vadība nolēmusi samazināt algas, klusums bijis tāds, ka varētu dzirdēt mušu lidojam.

Arodbiedrību pārstāvji, dodoties uz tikšanos ar vadību, gribēja prasīt algu palielinājumu par 7%, bet dabūja ziņu, ka būs samazinājums par 10%, tiks lauztas garantijas par nodarbinātību un, iespējams, slēgs līdz trim rūpnīcām Vācijā.

Izdodas vienoties

Visā savā 87 gadu vēsturē Volkswagen nekad nav slēdzis ražotnes Vācijā. Pēc asas arodbiedrību un arī politiķu pretestības, kā arī brīdinājuma streikiem šis plāns gan atcelts. Strādnieki piekrita algu un bonusu samazinājumam, tomēr Volkswagen gatavojas līdz šīs desmitgades beigām likvidēt vairāk nekā 35 000 darba vietu, solot to darīt “sociāli atbildīgi” un bez piespiedu atlaišanas.

Pērn algas samazināt nolēma arī Mercedes-Benz, cerot ietaupīt dažus miljardus eiro gadā. Tikmēr Ford, kam Vācijā ir divas rūpnīcas, nesen paziņoja par 2800 darba vietu likvidāciju.

Metālapstrādes arodbiedrības IG Metall pārstāvis Štefens Šmidts uzskata, ka vācu autobūvi var glābt – ar valdības atbalstu jāiegulda inovācijās, lai neatpaliktu no pārējās pasaules.