Latvijas azartspēļu bizness 2024. gadā: pieaugums par 3,7% un pārmaiņas likumos

Savukārt šogad gan uzņēmumi, gan uzraugi visvairāk gaida Saeimas lēmumus par grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā. Birne prognozē, ka visasākās diskusijas būs par azartspēļu vietām pašvaldībās un par reklāmu aizliegumu. Turklāt gan inspekcijas, gan Finanšu ministrijas viedoklis ir, ka nosacījumiem, kur drīkst atrasties azartspēļu vietas, ir jābūt likumā, nevis tie jāpieņem katrai pašvaldībai atsevišķi.

Kā jūs vērtējat pagājušo gadu nozarē?

Pagājušajā gadā kopumā ir redzams pieaugums par 3,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet pamatā šo pieaugumu veido interaktīvās azartspēles. Savukārt apgrozījums, piemēram, azartspēļu automātos, ir samazinājies par 6%. Tā saucamajās zemes azartspēlēs (spēļu automātu zāles, kazino un citas fiziskās azartspēļu vietas) apgrozījums 2023.gadā bija 139 miljoni eiro, pērn - 130 miljoni eiro. Savukārt interaktīvo azartspēļu apgrozījums 2023.gadā bija 136,8 miljoni eiro, bet pērn gandrīz 154 miljoni eiro, kas ir 12% pieaugums.

Kopumā pieaugums azartspēlēs ir, bet nevar teikt, ka būtu redzams milzīgs izrāviens.

Tomēr kopumā smaguma punkts azartspēlēs arvien vairāk pārvirzās uz interneta vidi?

Pilnīgi noteikti. Vēsturiski Latvijas īpatnība bijusi, ka mums lielāko daļu azartspēlēs veidoja spēļu automāti - savulaik pat 75-80% no kopējā apgrozījuma. Tagad jau vairāk nekā pusi veido interaktīvo azartspēļu apgrozījums.

Tas pats ir redzams, ja skatāmies uz uzņēmumiem. Zemes azartspēles pašlaik rīko seši operatori, lai gan es saku, ka pieci ar pusi, jo "LVBet" pamatā nodarbojas ar interaktīvajām azartspēlēm un tam ir tikai viena spēļu zāle. Savukārt interaktīvās azartspēles rīko 17 operatori.

Tādēļ arī mūsu inspekcijas galvenā darbība pašlaik ir vērsta uz interaktīvo azartspēļu uzraudzību un kontroli. Tajā pašā laikā ir redzams, ka gan sabiedrība, gan politiķi ar lielākām bažām joprojām skatās uz zemes azartspēlēm, kaut gan samazinās gan spēļu vietu skaits, gan tajās izmantoto iekārtu skaits. Piemēram, ja salīdzinām ar laiku pirms Covid-19, tad azartspēļu automātu skaits ir gandrīz uz pusi mazāks. Spēļu zāles pirms Covid-19 bija 310, tagad ir 176. Spēļu zāļu licences tiek anulētas katru gadu, un iemesls ir pašu komersantu iesniegumi. To veicina gan tas, ka zemes azartspēļu vietām samazinās rentabilitāte, gan arī neskaidrība ar pašvaldību noteikumiem.

Par nodokļiem runājot, to ieņēmumi ir pietiekami labi un nodokļu iekasēšanas plāns ir izpildīts, izņemot nodevu par licencēm, bet tas ir objektīvi, jo samazinās spēļu vietu skaits. Nevar, protams, gribēt, lai ir mazāk spēļu vietu un mazāk spēļu iekārtu, bet iekasēt vairāk nodokļu par tām. Tā ir elementāra matemātika. Kopumā ieņēmumu pieaugumu mēs redzam tikai tādēļ, ka ir paceltas nodokļa likmes.

Jūs jau minējāt, ka pašlaik politiķi un sabiedrība daudz runā par spēļu zālēm, bet faktiski azartspēlēs smaguma centrs ir pārvirzījies uz interneta vidi. Vai mēs ar valsts un pašvaldību lēmumiem neriskējam iekrist grāvī, sparīgi apkarojot to, ko redzam un varam aptaustīt, bet palaižot garām to, kur patiesībā notiek lielākā aktivitāte?

Es gribētu teikt, ka mums kā uzraugiem par to, kas notiek interaktīvajās azartspēlēs, ir pat vairāk informācijas un mēs tai vieglāk tiekam klāt nekā informācijai zemes azartspēlēs. Azartspēļu un izložu likuma jaunajos grozījumos, kas pašlaik atrodas Saeimas Budžeta komisijā, mēs faktiski prasības zemes azartspēlēm gribam "pievilkt" interaktīvo azartspēļu prasību līmenim. Es gribu teikt, ka interaktīvās azartspēles pašlaik ir stingrāk uzraudzītas, mēs uz riska izvērtējumu balstītajās pārbaudēs vai sūdzību pārbaudēs varam analizēt visu, kas mūs interesē, varam salīdzināt datus ar Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajām atskaitēm utt. Savukārt zemes azartspēlēs joprojām nav vienota spēlētāju reģistra. Joprojām spēlētāji var spēlēt ar skaidru naudu, un šajā jomā daudz ir atkarīgs no azartspēļu rīkotāju darbinieku godaprāta un operativitātes, kā viņi izseko līdzi naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanai zālēs, jo azartspēlēs šīs prasības ir otras stingrākās aiz finanšu nozares.

Tas nenozīmē, ka inspekcija neseko azartspēļu zāļu finanšu plūsmai. Azartspēļu automātu finanšu rādītāji tiek iegūti attālināti no informācijas sistēmas, kurai visi azartspēļu automāti ir pieslēgti. Vienīgā atšķirība, ka iegūtie dati nav personalizēti, bet ir kopā par konkrētu azartspēļu vietu.

Tādēļ jaunajos likuma grozījumos ir noteikts, ka būs vienots spēlētāju reģistrs, spēlēt varēs tikai ar reģistrācijas kartītēm, lai līdzīgi kā interaktīvajās azartspēlēs mēs varētu redzēt, ko katrs cilvēks dara, ar kādām summām spēlē. Lai to varētu darīt pašlaik, faktiski katram spēlētājam aiz muguras kādam būtu jāstāv, kas fiziski nav iespējams.

Interaktīvo azartspēļu jomā vienmēr lielākā sāpe ir bijusi nelicencētās spēļu vietnes. Kāda situācija ir pašlaik?

Joprojām mēs darām visu to, ko sākām jau 2014.gadā. Mēs bloķējam šīs nelegālās vietnes. Vismaz reizi nedēļā, reizi desmit dienās mēs pieņemam lēmumus par bloķēšanu, kurus pēc tam sūtām elektronisko sakaru komersantiem un maksājumu iestādēm, lai tās apturētu maksājumus uz nelegālām vietnēm. Maksājumu iestādes vienu reizi gadā arī sūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par visiem tiem spēlētājiem, kuri ir mēģinājuši veikt maksājumus uz nelegālām vietnēm. Vienlaikus ir jāapzinās, ka mēs neesam Ziemeļkoreja, kur pilnībā var aizliegt piekļuvi kaut kam. Ir VPN, ir peldošās IP adreses un citi risinājumi, kā apiet aizliegumus, tādēļ pilnībā nobloķēt visu nav iespējams. Arī Eiropas vidējie rādītāji ir tādi, ka aptuveni 20% interaktīvo azartspēļu notiek nelicencētās vietnēs.

Kā ir pie mums?

Mums tie pašlaik ir 22-23%. Kādreiz šis rādītājs bija daudz lielāks - virs 30%, bet pamazām to izdodas mazināt.

Viena lieta ir tie, kas vietnes veido noziedzīgos nolūkos, bet kādēļ Latvijā nelicencējas arī tādi citu zemju interaktīvo azartspēļu rīkotāji, kuru bizness visādi citādi ir pilnīgi legāls?

No tādām lielajām Eiropas kompānijām liela daļa pie mums ir licencētas. No tām, kuras nav… No vienas puses, Latvijas tirgus no viņu viedokļa ir ļoti mazs, no otras puses, ir jāņem vērā, ka mums normatīvajos aktos ir prasības, kuras viņiem arīdzan nav interesanti pildīt, piemēram, attiecībā uz minimālo pamatkapitālu, nodokļiem, kuru likmes dažādās valstīs atšķiras.

Savukārt no spēlētāju viedokļa iemesls, kādēļ tiek meklētas iespējas spēlēt Latvijā nelicencētās spēļu vietnēs, ir laimestiem piemērotais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Mūsu tuvākajā reģionā tāda nav. Piemēram, kādreiz ir nācies dzirdēt, ka kāds Latvijas pilsonis ir vinnējis lielas summas kādā starptautiskā pokera turnīrā. Man ir aizdomas, ka Valsts ieņēmumu dienestam šis pilsonis par to nav ziņojis.

No 2025.gada tiek palielināta nodeva par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju. Vai tas var veicināt to, ka samazinās uzņēmumu skaits, kas organizē azartspēles?

Es domāju, ka nē. Nodeva palielinās par 8000 eiro no 37 000 līdz 45 000 eiro. Azartspēļu komersantam 8000 eiro gadā nav pārmērīgi liela summa. Turklāt nodeva nebija mainīta kopš 2014.gada, kad Latvija pārgāja uz eiro, un arī tad summa mainījās tikai noapaļošanas dēļ no latiem uz eiro. Savukārt uzraudzības darbs ir kļuvis daudz sarežģītāks, kaut vai ņemot vērā prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, īpašuma izcelsmes un patiesā labuma guvēja noteikšanas jomā, kas jāveic, pārreģistrējot licences. Tādēļ ir tikai adekvāti, ka licences maksa tiek palielināta.

No 2025.gada līdz 15% palielinās nodoklis izlozēm un momentloterijām. Savukārt azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm no 12% uz 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem paredzēts palielināt tikai 2027.gadā. Tāpat no 2027.gada naudas izteiksmē par katru iekārtu tiek paaugstināta azartspēļu nodokļa likme azartspēļu automātiem, kā arī ruletei un kāršu un kauliņu spēlei. Kādēļ ir šī divu gadu atšķirība starp nodokļa likmes celšanu izlozēm un azartspēlēm?

Arī izlozēm ļoti sen nav palielināts nodoklis, un izlozes aug aktīvā progresijā, ienākumi ir stabili pieaugoši. Azartspēļu automātiem un galdiem nodokļa likmi maina katru otro gadu, bet šoreiz ir noteikts divu gadu pārejas periods, jo mēs tiešām ceram, ka Saeima šā gada laikā pieņems Azartspēļu likuma grozījumus, un tajos ir diezgan daudz dažādu papildu prasību un nosacījumu, kas būs jāievieš. Tas nozīmē, ka azartspēļu operatoriem būs arī gana daudz dažādu ieguldījumu nākotnē. Piemēram, jau pieminētā reģistrācijas sistēmas izveidošana, spēlētāju kartīšu izveidošana, prasības, kā spēļu vietas drīkstēs izskatīties. Tāpat ir paredzēts, ka spēļu zālēs drīkstēs būt ne mazāk kā 25 automāti. Šobrīd minimālais skaits ir 20. Tas nozīmē, ka, iespējams, būs zāles, kurās tīri fiziski tos nevarēs novietot un kuras būs jāslēdz ciet vai jāpārveido. Arī paši automāti ir pietiekami dārgs pamatlīdzeklis. Ņemot vērā visas šīs papildu prasības, tika nolemts nodokļus šobrīd necelt, lai var veikt investīcijas visu šo prasību izpildei.

Vai nodokļa palielināšana kaut kā var ietekmēt izložu un loteriju rīkošanu?

Es domāju, ka nē. Tagad tiešām ir redzams, ka "Latvijas Loto" (kuram Latvijā ir monopoltiesības naudas loteriju rīkošanā - red.) apgrozījums katru gadu aug. Drīzāk tas ir atkarīgs nevis no nodokļa, bet tā, cik interesantas izlozes cilvēkiem tiek piedāvātas.

Ar ko jūs skaidrojat pieaugumu loteriju apgrozījumā? Cilvēki ir sākuši interesēties par loterijām?

Nu kāda daļa jā. Piemēram, mēs redzam, ka liels apgrozījuma pieaugums ir decembrī, kas nozīmē, ka loterijas biļetes arī dāvina Ziemassvētkos. Tāpat ir jāpieņem, ka aug to cilvēku daļa, kas loterijas spēlē internetā. Diemžēl ir jāsaka, ka daudzas no momentloterijām, kuras var iegādāties internetā, pēc savas būtības jau ir tuvu azartspēlēm.

No vienas puses, kad tiek runāts par to, ka arī loterijas nav tas labākais, "Latvijas Loto" un Finanšu ministrija kā tā kapitāldaļu turētājs izvelk pētījumus par to, ar ko loterijas atšķiras no azartspēlēm. No otras puses, psihologi norāda, ka tieši momentloterijas, gluži tāpat kā azartspēles, var veicināt atkarības veidošanos. Vai jūs kā uzraugs tomēr nesaskatāt, ka vismaz momentloteriju gadījumā būtu jāievieš kāda atšķirīga regulācija? Nu kaut vai kā tagad pieņemtajos alkohola tirdzniecības nosacījumos, ka internetā pasūtītu alkoholu atvedīs ne ātrāk kā pēc sešām stundām. Varbūt arī nākamo momentloterijas biļeti internetā varētu pirkt tikai pēc noteikta laika?

Prasības, kas šobrīd tiek izvirzītas interaktīvajām azartspēlēm, tiek attiecinātas arī uz tiešsaistes loterijām, tādēļ lielā daļā tās pārklājas. Piemēram, pašatteikušos personu reģistrs attiecas gan uz zemes azartspēlēm, gan interaktīvajām azartspēlēm, gan tiešsaistes izlozēm. Tāpat nemaz nevar reģistrēties nevienā izložu vietnē, ja pirms tam nenosaka savus tēriņu limitus vienai pirkuma reizei, dienai utt. Turklāt, ja šo slieksmi grib palielināt, tad tas spēkā stāsies tikai pēc septiņām dienām. Savukārt sevi ierobežot un slieksni samazināt var nekavējoties.

Bet, protams, ir vēl lietas, par kurām var diskutēt.

Pašlaik Saeimā ir nonākuši grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas lielas diskusijas izraisīja jau Ministru kabinetā. Par kuriem punktiem vēl ir paredzami lielākie strīdi?

Pilnīgi noteikti tas ir jautājums par azartspēļu atrašanās vietām pašvaldībās.

Šobrīd likuma grozījumos nekas par to vispār nav minēts.

Jā, bet diskusijas par to, ka ir jābūt regulējumam, radās jau valdībā, un Ministru kabineta lēmumā ir iekļauts punkts, ka šis jautājums ir jāsakārto. Tādēļ ir izveidota darba grupa, kas par to diskutē. Tomēr man ir jāsaka, ka iesaistīto pušu ir daudz - Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Lielo pilsētu asociācija, Rīgas dome, azartspēļu rīkotāji - un katram ir savs viedoklis. Tādēļ es nezinu, vai darba grupa nonāks pie visiem pieņemama kompromisa, iespējams, politiķiem būs vienkārši jāsaņemas drosme un jānolemj, ka "būs tā". Šis noteikti būs jautājums, par ko deputāti diskutēs.

Tomēr arī tagadējā situācija nav normāla, ka katra pašvaldība pieņem savus lēmumus, tie tiek apstrīdēti tiesā, un rezultātā par to, kur drīkst vai nedrīkst atrasties spēļu zāles, lemj tiesas, lai gan tas galīgi nebūtu to uzdevums.

Protams, tā ir absolūti nevajadzīga tiesu noslogošana. Gan Finanšu ministrijas, gan mūsu viedoklis ir, ka nosacījumiem, kur drīkst atrasties azartspēļu vietas, ir jābūt noteiktiem likumā.

Turklāt pašlaik man šķiet, ka vienkāršāk ir pateikt, kur drīkst, jo arī tas, kur nedrīkst, nonāk līdz absurdam. Ja paklausās diskusijas, tad sāk jau minēt sociālās aprūpes iestādes, slimnīcas un bērnudārzus, lai gan tur neviens azartspēļu rīkotājs nekad spēļu zāli pat nav gribējis ierīkot, šādu iesniegumu inspekcijā nav bijis nekad. Nevajag jau arī uzņēmējus vērtēt par zemu. Tad tiek minēts, ka azartspēļu vietas varēs būt tikai noteiktā attālumā no spēļu laukumiem. Un tad ir jautājums, vai arī šūpoles kokā ir jāuzskata par spēļu laukumu vai nē? Kā mērīt attālumu līdz sabiedriskā transporta pieturām - no ēkas stūra, no ieejas durvīm? Rezultātā ir jautājums, vai tas viss tagad tiešām ir jāraksta likumā? Tādēļ man pēc visām diskusijām, kas ir dzirdētas, tiešām šķiet, ka vienkāršāk ir definēt, kur drīkst - vai tas ir viesnīcās, vai tas ir komerccentros, nodrošinot atsevišķu ieeju utt. Par to vēl var runāt, bet tad ir centralizēti nosacījumi likumā, un visiem ir skaidrs, kur drīkst. Bet jārēķinās, ka pašvaldības joprojām grib palikt pie savām tiesībām pieņemt lēmumus.

Mums pašlaik ir divpakāpju licencēšana. Pirmkārt, azartspēļu rīkotāja izpēti veic un licencē IAUI. Ja lēmums ir pozitīvs, komersants samaksā 427 000 eiro licences maksu par to, ka viņš vispār Latvijā drīkst šajā biznesā strādāt. Ja rīkotāja bizness paredz spēļu zāļu vai kazino izveidi, tas tālāk dodas pie pašvaldībām, un teorētiski visas pašvaldības var atteikt. Un ko tālāk darīt komersantam, kurš par licenci ir samaksājis 427 000 eiro? Ja šāda teorētiska varbūtība pastāv, tad Azartspēļu un izložu likumam tā pašreizējā veidolā nav jēgas. Es sagaidu, ka politiķi to sapratīs. Ja pašvaldībām tiek atstātas iespējas lemt par azartspēļu vietu atrašanos, tad tā tomēr nedrīkst būt iespēja pateikt "nekur". Ja šis bizness ir legāls un Latvijā atļauts, tad ir jābūt arī definētam, kur tas drīkst strādāt. Jā, ir skaidrs, ka šis bizness ir jāierobežo, bet arī tas ir jādara saprātīgi.

Kā IAUI vērtē jaunos Rīgas domes izstrādātos saistošos noteikumus, kas paredz aizliegt azartspēļu vietas praktiski visā pilsētā, paredzot tam iespējas vien atsevišķās, lielākoties rūpnieciskās, teritorijās?

Inspekcija nevar komentēt politiskus lēmumus, inspekcija īsteno apstiprināto politiku. Varu tikai atgādināt par jau esošajiem tiesvedības procesiem par ierobežojumu samērīgumu, par to, ka citām pašvaldībām pieņemot līdzīgus lēmumus, var rasties absurda situācija ar legāla biznesa organizēšanas iespējām Latvijā un ņemt vērā, ka interaktīvo azartspēļu īpatsvars jau tagad pārsniedz pusi no kopējā apgrozījuma.

Vai Rīgas dome, izstrādājot jaunos noteikumus, konsultējās ar jums kā nozares uzraugu?

Nē.

Kā kopumā vērtējat līdzšinējos pašvaldību lēmumus par azartspēļu vietām?

Mūsu kompetencē nav vērtēt pašvaldību lēmumu tiesiskumu, un ne velti ar to nodarbojas tiesas.

Vienlaikus ir skaidrs, ka azartspēļu bizness vienmēr ir izmantots arī tam, lai politiķi veidotu savu tēlu vēlētāju acīs, tādēļ ļoti bieži šie lēmumi nav tiesiski, bet gan politiski motivēti. Mēs inspekcijā ironizējam, ka teju katrs no mums bērnībā ir ar kārtīm spēlējis "Melno Pēteri", tādēļ teju katram šķiet, ka viņš zina, kas ir azartspēles un kā tās pareizāk regulēt. Taču, ja kādā vietā slēdz spēļu zāli, tas nebūt nenozīmē, ka vietējie iedzīvotāji beidz spēlēt azartspēles. Ikviena biznesa "aizdzīšana" pagrīdē un nelegālā vidē saistās ar ļoti lieliem riskiem.

Jūs jau pieminējāt, ka Azartspēļu un izložu likuma grozījumos ir paredzēts arī pienākums azartspēļu organizatoriem ieviest spēlētāju uzvedības monitoringa sistēmu. Kā novērst to, lai šīs sistēmas nebūtu tikai formālas?

Pirmie pionieri ar šādām sistēmām jau ir interaktīvajās azartspēlēs, un divi rīkotāji šādas sistēmas ir ieviesuši brīvprātīgi. Tās ir Eiropā izstrādātas programmas ar mākslīgā intelekta rīkiem, kuri seko, cik bieži spēlē, ar kādām likmēm spēlē, vai spēlētājam parādās neparasta uzvedība, par atskaites punktu ņemot viņa rīcību trīs mēnešu periodā utt. Kopā ir vairāk nekā 20 kritēriji, kuriem programma seko, un, parādoties noteiktiem riskiem, brīdina. Turklāt katram tas tiek piemērots individuāli, jo ļoti bagātam cilvēkam risks nebūs ikdienā spēlēt ar 1000 eiro, bet trūcīgākam liela summa būs arī 10 eiro. Arī sekojošās rīcības, kas brīdinājumu gadījumā jāīsteno komersantiem atkarībā no tā, cik augsta ir riska novērtējuma pakāpe, atšķiras, sākot no sazināšanās ar lūgumu pievērst uzmanību tam, ka ir palielinājušies tēriņi, beidzot ar spēles konta apturēšanu uz laiku un aicinājumu pieteikties pašatteikušos personu reģistrā. Tādēļ ir vajadzīgas spēlētāju kartes, lai visu to pašu varētu īstenot ne tikai interaktīvajās, bet arī zemes azartspēlēs.

Vienlaikus mēs nevaram visiem komersantiem likt izmantot vienu un to pašu programmu, to viņi var atrast paši, bet programmai būs jāatbilst IAUI vadlīnijām, kurās ir iekļauti visi kritēriji spēlētāju uzvedības vērtējumam. Tāpat mums būs pieeja un mēs redzēsim brīdinājumus un jautāsim, ko rīkotāji šajā gadījumā ir darījuši. Ja nebūs sekojusi atbilstoša rīcība, tad IAUI varēs piemērot sodu.

Bet kā jūs to varēsiet kontrolēt? Komersants pateiks, mēs ar spēlētāju sazinājāmies, viņš solīja turpmāk spēlēt uz mazākām likmēm, nespēlēt vispār…

Saziņai ar klientu ir jābūt dokumentētai, un mēs to varam pārbaudīt.

Vēl valdībā, lemjot par likuma grozījumiem, daudz iebildumu kā par praktiski neīstenojamu bija par normu, kas paredz azartspēļu reklāmu aizliegumu. Latvijas Reklāmas asociācija ir norādījusi, ka ir faktiski neiespējami aizliegt piekļuvi ārzemju tīmekļvietnēm, kurās ir redzama azartspēļu reklāma. Arī Latvijā reģistrētām tīmekļvietnēm pilnībā nav iespējams kontrolēt tā saucamo "pop up" reklāmu saturu, kas parādās gala lietotājiem, balstoties uz viņu iepriekš veiktajiem meklējumiem internetā.

Es jau teicu, ka Saeimā noteikti būs daudz strīdu par pašvaldībām, bet reklāmas būs otrs jautājums, par kuru ir paredzamas asas diskusijas. Šie, manuprāt, tiešām ir divi smagākie jautājumi.

Varam atcerēties vēsturi un to, ka neviens totāls aizliegums nestrādā, jo vienmēr būs kāds ceļš, kā to apiet.

Azartspēļu reklāmu sakarā mēs varam paskatīties kaut vai uz to, kādas preču zīmes, iekļaujot azartspēļu vietņu nosaukumus, ir reģistrējušas sporta federācijas un klubi. Jaunajos grozījumos ir noteikts, ka par azartspēļu reklāmu uzskatīs ne tikai to, ko ir izvietojuši azartspēļu rīkotāji, bet aizliegums attieksies uz jebkuru. Līdz ar to varēs vērsties arī pret sporta sacensību rīkotājiem. Izņēmumi būs tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, ja azartspēļu rīkotājs ir sponsors, tad tā nosaukums drīkstēs būt uz sportistu formām. Es gan neesmu droša, vai šie nosacījumi atrisinās situāciju.

Vēl atsevišķs stāsts ir saistīts ar influenceriem, ar kuru radītajiem materiāliem ir pilni sociālie tīkli. Tā ir ļoti liela problēma.

Attiecībā uz "pop up" reklāmām cerības ir uz jauno Eiropas Savienības Digitālo aktu, jo lielajām interneta kompānijām būs aicinājums ievērot atsevišķu valstu likumu normas par to, kādas reklāmas nedrīkstētu parādīties. Mēs ceram, ka azartspēļu reklāmas varēs ierobežot arī šādā veidā.

Tomēr es varu atkārtot, ka totāli aizliegumi nedarbojas un neskaidru jautājumu vēl ir daudz.

Cik daudz cilvēku pašlaik ir vērsušies ar iesniegumiem, lai viņus iekļauj pašatteikušos personu reģistrā un aizliedz piekļuvi azartspēļu vietām?

Kopumā šajā reģistrā ir bijuši vairāk nekā 77 000 Latvijas iedzīvotāju, bet pašlaik aktīvs statuss un aizliegums apmeklēt azartspēļu vietas ir 35 500 cilvēkiem. Reģistrā cilvēki nevar iekļauties uz mazāku laiku kā viens gads, bet ir arī tādi, kas lūdz sevi tajā iekļaut uz 3-5 vai 99 gadiem. Vienlaikus ir gadījumi, ka cilvēks reģistrā ir lūdzis sevi iekļaut uz ilgāku laiku, bet pēc gada raksta iesniegumu, ka ar viņu tagad viss esot kārtībā un viņš vairs nevēloties sevi ierobežot.

2019.gadā bija Veselības ministrijas pasūtīts pētījums un tika aplēsts, ka azartspēļu atkarības riskam lielākā vai mazākā pakāpē Latvijā ir pakļauti aptuveni 79 000 iedzīvotāju. Tātad aptuveni 40% no tiem pašlaik ir pašatteikušos personu reģistrā. Tāpat reģistrā noteiktie ierobežojumi tiek piemēroti personām, kas ir Uzturlīdzekļu garantijas fonda parādnieki, lai viņi savus līdzekļus tērētu uzturlīdzekļu maksāšanai, nevis atstātu azartspēlēs. Gatavots tiek priekšlikums reģistrā iekļaut arī maznodrošinātās vai trūcīgās personas, kuras saņem pašvaldību vai valsts atbalstu, bet redzēs, vai to likumā iekļaus Saeima, jo pret to izskanēja arī iebildumi.

Vai ir redzami arī "robi" reģistra darbībā?

Pašatteikušos personu reģistrs strādā jau labu laiku, un faktiski šī IT sistēma būtu jābūvē no jauna, jo, piemēram, ir statistikas dati, kuri tajā būtu jāiekļauj, bet tas nav iespējams, jo nekas tāds nebija paredzēts sākotnējā tehniskajā specifikācijā. Tāpat bija doma, ka reģistram būtu jābūt pieejamam arī Lietuvas un Igaunijas azartspēļu rīkotājiem, lai mūsu iedzīvotāji nebrauktu spēlēt uz turieni, bet pašlaik to nav iespējams nodrošināt un tam nav juridiska pamatojuma.

Savukārt attiecībā uz to, vai reģistrā iekļautie cilvēki netiek ielaisti azartspēļu zālēs, pārkāpumi drīzāk ir saistīti ar cilvēcisko faktoru. Taču azartspēļu rīkotājiem par šādu pārkāpumu arī uzreiz draud liels sods - 7000 eiro. Interaktīvajās azartspēļu vietnēs savukārt sistēma uzreiz bloķē, ja tajā mēģina reģistrēties kāds, kurš ir pašatteikušos personu reģistrā.

Jūs jau minējāt, ka aug interaktīvo azartspēļu apjoms. Vai uz tām pariet cilvēki, kas iepriekš ir spēlējuši, piemēram, spēļu automātus, vai arī interaktīvās azartspēles piesaista jaunu cilvēku grupu, kura iepriekš azartspēles nemaz nav spēlējusi, tostarp jauniešus?

To ir ļoti grūti pateikt, jo mēs redzam, kas spēlē interaktīvās azartspēles, bet, kāda ir bijusi viņu iepriekšējā rīcība, mēs nezinām.

Attiecībā par jauniešiem tiešām pastāv bažas, jo ir arī virkne datorspēļu, kurās ir iekļauti noteikti azartspēļu elementi. Finanšu ministrija ar Eiropas Savienības fondu atbalstu pašlaik veiks vairākus pētījumus, un viens no tiem ir tieši par to, cik jaunieši ir tendēti pievērsties azartspēlēm datorspēļu ietekmē. Par to uztraucamies ne tikai mēs, tādēļ Eiropā tiek spriests, kā motivēt datorspēļu izstrādātājus atteikties no elementiem, kas ir raksturīgi azartspēlēm.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija ir paziņojusi par likvidācijas sākšanu. Vai jums kā uzraugiem tas apgrūtinās darbu, ja viena no nozares asociācijām beidz pastāvēt, vai arī jums tas neko nemaina, jo jūs strādājat ar visiem komersantiem tiešā veidā?

Jā, mēs strādājam ar komersantiem, bet Latvijas Spēļu biznesa asociācija vienmēr ir aktīvi pārstāvējusi nozares viedokli, tostarp Azartspēļu un izložu likuma grozījumu izstrādes laikā. Tomēr kopumā Latvijā strādā 19 azartspēļu komersanti - 17 rīko interaktīvās azartspēles un 6 strādā ar zemes azartspēlēm. Līdz ar to viņu darbība pārklājas, un es pieļauju, ka komersanti ir nolēmuši, ka racionālāk būs, ja viņu intereses pārstāvēs viena asociācija - Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība.

Kādas ir prognozes par šo gadu?

Mēs ļoti gaidām, kad Saeima pieņems Azartspēļu un izložu likuma grozījumus, jo tie paredz daudz būtisku izmaiņu, kas prasīs jaunu sistēmu ieviešanu, lai zemes azartspēlēs būtu tādas pašas monitoringa iespējas kā interaktīvajās azartspēlēs.

Paredzams, ka turpināsies interaktīvo azartspēļu apjoma pieaugums, un, kad stāsies spēkā likuma grozījumi, sekos samazinājums zemes azartspēlēs, jo komersanti noteikti vērtēs, vai visās vietās pēc jauno prasību ieviešanas varēs nodrošināt nepieciešamo rentabilitāti.