Reāla cīņa ar smēķēšanu vai bezjēdzīgu aizliegumu virkne?
Latvijā no šī gada sākuma ir aizliegts pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus ar aromatizētājiem, izņemot tos, kas atdarina tabakas garšu vai smaržu. Kamēr elektronisko cigarešu lietotāji pielāgojas jaunajiem noteikumiem, jau tiek apspriesta ideja par vienreizlietojamo e-cigarešu aizliegumu. Šīs iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka tas pasargās jauniešus no smēķēšanas uzsākšanas, savukārt nozares pārstāvji apgalvo, ka šāds aizliegums problēmu neatrisinās un kritizē lēmumu pieņēmējus par nekompetenci, vēsta La.lv.
Beztabakas Produktu Asociācijas valdes priekšsēdētājs Emīls Ozoliņš norāda: "Latvija ir trešajā vietā Eiropā cigarešu smēķētāju skaita ziņā. Vēl vairāk smēķē tikai Grieķijā un Bulgārijā. Cigaretes smēķē katrs ceturtais, un Veselības ministrijai nav atbildes, kā samazināt šo smēķētāju skaitu. Tā vietā atbildīgās amatpersonas apzināti publiski sagroza faktus un melo. Apzinoties, ka atbilstoši jaunākajiem pētījumiem e-cigaretes, visdrīzāk, ir par kārtu mazāk kaitīgas veselībai salīdzinājumā ar tradicionālajām cigaretēm, valstij būtu jādara viss iespējamais, lai veicinātu to cilvēku, kuri negrib vai nevar atmest tradicionālo smēķēšanu, pāreju uz būtiski mazāk kaitīgiem produktiem."
Patiešām, tādās valstīs kā Lielbritānija, Kanāda un Jaunzēlande oficiālā nostāja ir tāda, ka nikotīna tvaicēšanas produkti ir "būtiski mazāk kaitīgi" nekā tradicionālās cigaretes un var būt efektīvs līdzeklis smēķēšanas atmešanai. Piemēram, Jaunzēlandes e-cigarešu regulējums to skaidri atspoguļo. Tomēr Latvijas Veselības ministrija un Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija ir citās domās un apsver arī vienreizlietojamo e-cigarešu aizliegumu. Papildus rūpēm par jauniešu aizsardzību no nikotīna tiek minēta arī ietekme uz vidi, jo vienreizlietojamās e-cigaretes pēc lietošanas tiek izmestas atkritumos, radot papildu piesārņojumu. Tiek ierosināts sekot Beļģijas piemēram, kur no šī gada vienreizlietojamās e-cigaretes ir aizliegtas.
Deputāte Līga Kozlovska raidījumā "Spried ar Delfi" minēja, ka Beļģija esot aizliegusi elektroniskās cigaretes. Tomēr tas neatbilst patiesībai – Beļģijā ir aizliegtas tikai vienreizlietojamās e-cigaretes, bet citi produkti, tostarp ar aromātiem, netiek ierobežoti. Turklāt Beļģijas veselības ministrs Franks Vandenbruks norādījis, ka viņš nevēršas pret atkārtoti lietojamiem nikotīna tvaicēšanas produktiem, jo tie "varētu būt līdzeklis, kas palīdzētu cilvēkiem atmest smēķēšanu, ja viņi nevar atrast citu veidu".
Tāpat nav precīzi apgalvot, ka Lielbritānijas valdība būtu atzinusi "kļūdas savās politikās", kā to norādījis Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Šajā valstī no 1. jūnija tiks ieviests aizliegums laist tirgū vienreizlietojamās elektroniskās smēķēšanas ierīces, nevis no 1. janvāra, kā tika minēts. Turklāt aromāti netiek aizliegti. Lielbritānija cīnās pret smēķēšanu, taču izmanto atšķirīgas metodes nekā Latvija.
Piemēram, Apvienotās Karalistes valdība paziņojusi, ka no 2025. līdz 2026. gadam ieguldīs papildu 70 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 81 miljonu eiro), lai atbalstītu vietējo iestāžu vadītos smēķēšanas atmešanas pakalpojumus. Šis nav pirmais pasākums smēķēšanas atmešanas veicināšanai – jau iepriekš tika izziņota iniciatīva, kuras ietvaros smēķētājiem tiks piedāvāti bezmaksas veipošanas komplekti, lai palīdzētu viņiem atteikties no tradicionālajām cigaretēm.
Latvijā smēķēšanas izplatība joprojām ir augsta, un, lai gan tiek ieviesti dažādi aizliegumi, eksperti norāda, ka efektīvāk būtu koncentrēties uz kaitējuma mazināšanas stratēģijām un atbalsta sniegšanu smēķētājiem, kuri vēlas atmest vai pāriet uz mazāk kaitīgiem produktiem.
Zviedrija ir piemērs tam, kā kaitējuma mazināšanas stratēģijas var būt efektīvas smēķēšanas samazināšanā. Šajā valstī smēķētāju īpatsvars ir tikai 5,6%, kas ir zemākais rādītājs Eiropā. Zviedrijas valdība ir pieņēmusi lēmumu samazināt nodokļus zelējamajai tabakai jeb "snus", kas ir mazāk kaitīgs tabakas lietošanas veids nekā tradicionālās cigaretes. Rezultātā daudzi zviedri ir pārgājuši uz snus un elektroniskajām cigaretēm, un tas ir veicinājis strauju smēķētāju skaita kritumu.
Turklāt Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra atzīst, ka "kaitējuma mazināšanas pieeja ir viens no iemesliem, kāpēc Zviedrija var kļūt par pirmo valsti Eiropā, kas panāk gandrīz pilnīgu atteikšanos no smēķēšanas". Eksperti norāda, ka līdzīga pieeja varētu būt noderīga arī citās valstīs, tostarp Latvijā.
Latvijā smēķēšanas izplatība joprojām ir augsta, un, lai gan tiek ieviesti dažādi aizliegumi, eksperti norāda, ka efektīvāk būtu koncentrēties uz kaitējuma mazināšanas stratēģijām un atbalsta sniegšanu smēķētājiem, kuri vēlas atmest vai pāriet uz mazāk kaitīgiem produktiem. Zviedrijas, Lielbritānijas un Jaunzēlandes pieredze rāda, ka tas var būt efektīvāks risinājums nekā pilnīgs aizliegums.
