Latvijā stāsies spēkā ierobežojumi cigarešu alternatīvām, kuri Lietuvā izvērtās tiesas prāvās un likuma apiešanā
Jau pavisam drīz – 1. janvārī – spēkā stāsies ierobežojumi, kas būtiski skars cigarešu alternatīvu – nikotīna spilventiņu un e-cigarešu legālo tirgu. Uz brīdi aizmirstot, kādus elles vārtus šis varētu pavērt nelegālajā tirgū, jāpievēršas arī legālajiem tirgotājiem un valsts iestādēm, kas tos uzraudzīs, jautājot – vai viņi vispār šīm pārmaiņām ir gatavi?
Sākot ar 2025. gadu, faktiski lielākā daļa legāli pieejamās produkcijas vairs neatbildīs patērētāju prasībām, turklāt vienlaikus ierobežojumus diez vai ievēros nelegālie tirgoņi, kuri darbojas internetā un, visticamāk, saskarsies ar milzīgu pieprasījuma kāpumu.
Tikmēr legālajiem tirgotājiem pa šo laiku būs ne vien, iespējams, “jāatdod” savs tirgus noziedzniekiem, bet arī jāinvestē laiks, enerģija un citi resursi, lai piekārtotos stingrajām prasībām.
Aizliegs lielāko daļu pieprasīto produktu
Tabakas likums no 2025. gada 1. janvāra aizliedz tirgot e-cigaretes ar garšām un aromātiem, izņemot ar tabakas garšu un izmantojot noteiktu sastāvdaļu sarakstu, tāpat papildu ierobežojumus nosaka nikotīna spilventiņiem, aizliedzot dažādas garšas (izņemot tabakas) un būtiski ierobežojot nikotīna koncentrāciju, kas nevarēs pārsniegt 4 mg uz g (šobrīd līdz 20 mg/g).
Īsumā – turpat 90% tirgū šobrīd esošo elektronisko cigarešu produktu vairs nedrīkstēs tirgot, savukārt šobrīd tirgū esošie nikotīna spilventiņi būs pilnībā aizliegti, jo būs atļauja tirgot tādus, kuri satur līdz 4mg nikotīna. Šāda prece pašlaik vispār netiek tirgota, jo neeksistē pieprasījums.
Nozare jau sen ir izteikusi bažas par šādi regulētu alternatīvo produktu iespēju aizstāt viskaitīgākā produkta - cigarešu smēķēšanu, un neredz pamatojumu tik radikālam garšu un smaržu aizliegumam pat produktiem, kuru lietošanas izplatība jauniešu vidū ir zema (kā piemēram, karsējamā tabaka).
Vai tirgotāji ir gatavi jaunajai kārtībai?
Taču aizliegumi būs. Un pavisam drīz. Iepriekš ir daudz runāts par to, ka, iespējams, neaptverams darba apjoms atkal gulsies uz policijas u.c. likumu sargājošo iestāžu pleciem, kurām, iespējams, būs jāsadzīvo ar vēl lielāku nelegālo tirgu, kura darboņus apkarot jau tā ir ļoti grūti.
Lieki piebilst, ka jūtamu noslodzi atsevišķām valsts iestādēm sagādās arī jaunie pienākumi attiecībā uz legālo tirgotāju uzraudzīšanu. Ko plāno darīt legālie tirgotāji un vai 2025. gadam viņi jau ir gatavi? Ar šiem jautājumiem vērsāmies pie vairākiem no viņiem.
“Rimi” veikali ir informēti par šīm izmaiņām un, sākot no 2025. gada 1. janvāra, tirdzniecībā vairs nepiedāvās preci, kas minēta konkrētajā likumdošanā. Attiecīgie produkti tiks izņemti no “Rimi” sistēmas, Jauns.lv paziņoja “Rimi Latvia” Sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.
“Līdzīgi kā ar atļautā vecuma pārbaudi iegādājoties alkoholiskos un enerģijas dzērienus, arī šajās situācijās pircējam būs pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai kasieris varētu pārliecināties par personas vecumu – mūsu kasieri ir apmācīti šādām situācijām un veikali ir gatavi jaunajām izmaiņām,” sola “Rimi”.
Pieļauj, ka klienti nu iepirksies ārvalstīs vai melnajā tirgū
“Narvesen” (SIA “Reitan Convenience Latvia”) savā komentārā nenoliedz, ka cigarešu alternatīvas līdz šim ir bijis klientu iecienīts produkts un visticamāk pircēji nu meklēs citas iespējas iegādāties preci, tostarp, ārvalstīs.
“SIA “Reitan Convenience Latvia” vienmēr ir strādājis saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un to izmaiņu gadījumā ir savlaicīgi veicis visus nepieciešamos soļus, lai pēc stāšanās spēkā likumu izmaiņu piemērošana uzņēmumā notiktu nekavējoties un bez aizķeršanās. Mūsu darbības pamatā ir ilgtspējīga domāšana, kas nozīmē ne tikai atbalstu ilgtspējīga un veselīga dzīvesveida kustībai, bet arī nemitīgu sortimenta pielāgošanu klientu vajadzībām un valsts likumdošanai,” teikts “Narvesen” pārstāvju atbildē.
Tirgotājs uzsver, ka informācija par gaidāmajām pārmaiņām attiecībā uz cigarešu alternatīvu tirgošanu Latvijā bija pieejama jau labu laiku – kopš šī gada vasaras, tādēļ “Narvesen” ir pilnībā gatavs jauno prasību ieviešanai no 2025. gada 1. janvāra.
“Protams, jaunās prasības viennozīmīgi nozīmē papildu darbu un papildu izmaksas, kas saistītas ar sortimenta maiņu, preču atgriešanu un pārrunas ar piegādātājiem, tomēr laika ir bijis pietiekami, lai tirgotāji varētu atbilstoši sagatavoties,” piebilst tirgotājs, “Cigarešu alternatīvas ir klientu iecienīts produkts. Paredzams, ka pēc 1. janvāra, neatrodot sortimentā iecienītos produktus, pircēji meklēs citas iespējas, kā tos iegādāties, – visticamāk, pērkot citus tabakas produktus vai savas iecienītās cigarešu alternatīvas meklējot kaimiņvalstīs. Tomēr nevar izslēgt, ka atsevišķos gadījumos cilvēki meklēs arī citus, iespējams, nelegālus veidus, kā tikt pie iecienītā produkta.”
Arī “Circle K” sola, ka ir pilnībā gatavi pakārtot savu darbību jaunajām prasībām. “[...] Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, izmaiņas produktu klāstā sāksim ieviest jau decembra beigās. Šajā procesā aktīvi sadarbojamies ar mūsu partneriem, lai pārliecinātos, ka visi soļi tiek veikti precīzi un laikā. No 1. janvāra mūsu veikalu sortimentā būs pieejami tikai likuma prasībām atbilstoši produkti,” saka “Circle K Latvia” mazumtirdzniecības tīkla direktors Armands Žubulis.
“Izmaiņas likumdošanā uzņēmumam prasa savlaicīgu produktu atlikumu plānošanu, lai izvairītos no liekiem krājumiem, preču utilizācijas vai atgriešanas procesa izveidi, pārmaiņas veikalu plauktos un sortimentā un jaunu, likumam atbilstošu produktu ieviešanu,” par grozījumu uzliktajiem pienākumiem izsakās Žubulis.
VID ar bažām raugās uz izmaiņām
Šo tirgu un tajā pieejamo preci, apriti tik un tā būs jāregulē, tostarp, Valsts policijai (VP) un Veselības inspekcijai (VI). Valsts ieņēmumu dienestam (VID) savukārt darba būs mazāk – šie produkti viņiem vairs nebūs redzami un nebūs jādod akcīzes nodokļu markas – taču kopumā Latvijas sabiedrība būšot zaudētājos, norāda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Viņa pauž bažas, ka vairums patērētāju, kuriem tas ir aktuāli, meklēs citus veidus, kā tikt pie nikotīna devas – legālā vai nelegālā ceļā. Te gan jāsaprot, ka šīs bažas nerodas no tukša gaisa. Runājot par legālo tirgu, VID vadītāja kā Latvijai aktuālu piemēru aprakstīja Igaunijas un Lietuvas pieredzi.
“[Igaunijā] Bija tabakas veikals, kuru vienkārši sadalīja divās daļās. Vienā pusē – tirgojās e-cigaretes un šķidrumi, bet otrā – pārtikas aromātvielas. Var vienkārši apgalvot, ka tas tiek tirgots tortēm un kūkām. Pierādīt, ka šādi tiek apieti ierobežojumi ir praktiski neiespējami,” pauda Roķe.
Vēl esot arī citi izaicinājumi – nekur nepazudīs distances tirdzniecība, aromātvielu klātbūtne tirgošanā esošajos e-šķidrumos vēl būs jāpierāda, kas nemaz neesot tik pašsaprotams un viegls uzdevums. Tad vēl fakts, ka iespējas iznīcināt šāda veida nelegālo produkciju, saskaņā ar VID pausto, ir ierobežotas un nesamērīgi dārgas.
Veselības inspekcija sola kontroli
To, kas tad īsti tiek tirgots veikalos, nāksies pārbaudīt Veselības inspekcijai (VI). Tas notikšot plānotu kontroļu un kontrolpirkumu formā.
“VI veiks plānotas kontroles pie komersantiem, kas ražo, importē vai tirgo tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes vai tabakas aizstājējproduktus un nepieciešamības gadījumā arī kontrolpirkumus, lai identificētu iespējamos pārkāpumus un veicinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Uzraudzība plānota divos etapos. Pirmais solis būs iesniegtās informācijas pārbaude, kuras ietvaros tiks izvērtēti ražotāju un importētāju iesniegtie dati, tostarp par produktu sastāvu un tā atbilstību normatīvajām prasībām. Ja radīsies šaubas par informācijas ticamību vai produktu atbilstību, netiks atļauts produktus laist tirgū Latvijā.
Otrais etaps – klātienes kontroles, kas var vienlaikus ietvert paraugu ņemšanu laboratoriskai pārbaudei, lai noteiktu vai konkrēto produktu sastāvā ir ievēroti noteiktie ierobežojumi.
Te gan jāpiebilst, ka Tabakas aprites likuma 3. panta 6. daļa paredz, ka ražotāji un importētāji sedz izdevumus par testēšanu.
“Tādējādi, ja radīsies šaubas par smēķēšanas ierīču šķidruma vai tabakas aizstājējprodukta sastāvu, – piemēram, vai produkts tiešām nesatur citas smaržas vai garšas, izņemot atļautos aromatizētājus, kas piešķir tabakas smaržu un garšu, – inspekcija pieprasīs produktu laboratorisko pārbaudi. Šo analīžu veikšanas izmaksas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, būs jāsedz ražotājiem vai importētājiem, veicot samaksu attiecīgajai laboratorijai,” Jauns.lv skaidro VI Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Maija Rumpētere.
Atbildot uz jautājumu, vai iestādei būs resursi veikt šādus papildus uzdevumus, VI pārstāve norādīja, ka resursu piešķiršana ir atkarīga no valsts budžeta plānošanas, Inspekcija 2025. gadā. Jauns.lv sazinājās arī ar Valsts policiju (VP), taču pagaidām nav saņemtas atbildes par to, kāda būs VP loma šajā, un, vai ir pārliecība, ka cigarešu alternatīvu tirgu 2025. gadā būs iespēja kvalitatīvi kontrolēt.
Lietuvas pieredze liek nervozēt
Runājot par cigarešu alternatīvu tirgu Latvijā, nerodas iespaids, ka likumdevēji ir līdz galam informēti par to, ka šis gaidāmais ierobežošanas stāsts jau sen ir izspēlēts kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā.
Šajā kaimiņvalstī līdzīgi ierobežojumi tika ieviesti divos posmos. Pirmais posms ir saistīts ar smaržu un garšu (izņemot tabakas smaržu un garšu) aizliegumu e-cigaretēs, kas stājās spēkā 2022. gada jūlijā. Otrais posms ir saistīts ar cukura un saldinātāju aizliegumu, kas stājās spēkā 2024. gada novembrī.
Diemžēl nav daudz laba, ko par šīs situācijas attīstību varētu pastāstīt, lai kliedētu bažas, ka mums no 2025. gada ies gludi. Jauns.lv sazinājās ar atbildīgo Lietuvas Nacionālo patērētāju tiesību aizsardzības iestādi (SCRPA), lai noskaidrotu vairāk.
“Lielākā daļa pieņemto lēmumu par sodīšanu tiek pārsūdzēti tiesā, taču ir uzņēmumi, kas sodu ir samaksājuši. Līdz šim gan tikai daži pirmās instances tiesu lēmumi atzīst sodus par pamatotiem,” aprakstot situāciju darbā ar legālajiem tirgotājiem, norāda SCRPA pārstāve Daļa Malinauskiene.
Viņa norāda, ka iestādes darbību sarežģī tas, ka e-cigaretēs esošās smaržas un garšas netiek norādītas uz iepakojumiem. Tāpēc izvēlētie paraugi tiek nosūtīti uz laboratoriju. Taču Lietuvā šādu laboratoriju nav un darbs tiek veikts Dānijā. Šis ir laikietilpīgs process, taču analīzes liecina, ka visos līdz šim pārbaudītajos paraugos, kas izņemti legāliem tirgotājiem, ir atrastas aizliegtās smaržas un garšas. Tas viss – pie situācijas, kad spēkā ir grozījumi, kas līdzīgi Latvijā gaidāmajiem.