Vai mākslīgais intelekts var spriest tiesu?
Vēl pirms gadiem desmit doma, ka dators daudzos darbos var aizstāt cilvēku, liktos smieklīga, taču tagad tā jau ir realitāte. Tad varbūt mākslīgais intelekts var aizstāt arī tiesnešus un kļūt par taisnīgu un bezkaislīgu soģi?
Tiesu spriest mākslīgais intelekts diez vai jelkad varēs, jo sprieduma pieņemšana tomēr nav matemātika. Te taču mums pastāv taisnīguma jēdziens, kura izpratne mākslīgajam intelektam, visticamāk, atšķirtos no cilvēkam piemītošās. Kā atceramies, tiesnesim ir jāvadās ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc gara, un tieši ar likuma garu mākslīgajam intelektam var rasties grūtības.
Tādēļ tiesu spriest tam nevajadzētu, taču palīdzēt informācijas vākšanā un pierādījumu bāzes analīzē gan mākslīgais intelekts varētu. Bet galīgais spriedums jāpieņem cilvēkam, jo tas nedrīkst kļūt par tīri mehānisku procesu.
Informācijas meklēšanā modernās tehnoloģijas palīdz jau tagad. Agrāk vajadzēja dienām ilgi urbties grāmatās, lai atrastu konkrētu lietu materiālus vai zinātniskus pētījumus, bet tagad tas viss notiek daudz vienkāršāk un ātrāk. Īpaši jau tas attiecas uz ASV, kur liela nozīme ir tiesu precedentam. Kaut gan tagad ASV un Eiropā pieņemtās latīņu tiesu sistēmas atšķirības lēnām sāk mazināties, jo arī pie mums tiesa cenšas vadīties pēc līdzīgās lietās pieņemtiem spriedumiem.
Galu galā, katrs tiesnesis taču ir ieinteresēts, lai viņa spriedumu neatceltu augstākā instance, tādēļ viņš nevar atļauties nolemt kaut ko pavisam atšķirīgu no kopējām vadlīnijām. Kaut gan, protams, katra lieta tiek skatīta caur konkrēta tiesneša prizmu, tādēļ var gadīties, ka tieši šis tiesnesis pret kādu noziegumu ir neiecietīgāks nekā viņa kolēģis.
Katrā lietā ir daudz dažādu aspektu, kurus katra iesaistītā puse cenšas izmantot par labu sev: advokāts meklē tos faktus, kas nāk par labu viņa klientam, prokurors cenšas panākt maksimālu sodu, bet tiesnesim jāspēj uz to visu skatīties objektīvi.
Objektivitātes saglabāšana ir ļoti svarīga. Jāpatur prātā, ka pastāv nevainīguma prezumpcija, kas neļauj cilvēku pirms sprieduma pasludināšanas uzskatīt par noziedznieku. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka apsūdzēto turēšana tiesas zālē režģotā būrī ir uzskatāma par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, jo atrašanās ar restēm vien jau uzliek zīmogu – šis cilvēks ir noziedznieks!
Tādēļ tagad tiek izmantots stikla nožogojums, lai neradītu iespaidu, ka aiz tā esošais cilvēks ir noziedznieks. Šā paša iemesla dēļ apsūdzētie tiesā ierodas solīdi ģērbti un sakopti, nevis strīpainā cietumnieka tērpā – lai neradītu tiesnesim iespaidu, ka viņa priekšā ir antisociāls elements. Jo tiesnesim spriedums jāpieņem, vadoties pēc konkrētiem faktiem, nevis pēc personīgā iespaida par cilvēku.
Tiesnesim ir jāvadās ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc gara, un tieši ar likuma garu mākslīgajam intelektam var rasties grūtības, teic jurists Aleksejs Jeļisejevs, aleksejs@jelisejevs.lv
