Iekšējo orgānu bojājumus var uzreiz nepamanīt! Iemesli, kāpēc vienmēr jāpiesprādzējas
Lai gan par nepieciešamību lietot drošības jostas gan auto priekšējā, gan aizmugurējā sēdeklī tiek runāts ļoti aktīvi un Ceļu satiksmes drošības direkcija regulāri īsteno informatīvās kampaņas, liela daļa autovadītāju aizvien mēdz braukt nepiesprādzējušies.
Daudzi uzskata, ka aizmugurējā sēdeklī drošības jostu lietošana nav obligāta, taču patiesībā ceļu satiksmes negadījumā tieši aizmugurē sēdošie, kuri nav piesprādzējušies, var gūt vissmagākās traumas. Kādas traumas var gūt, ja nepiesprādzējas, komentē “Veselības centrs 4” traumatologs ortopēds Guntis Eihenbergs.
Bez drošības jostas – vairāk letālu iznākumu
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss”, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu, liecina, ka aptuveni trešdaļa (32%) autovadītāju mēdz braukt nepiesprādzējušies – tas ir pietiekami liels skaits, kas liecina – daļa autovadītāju aizvien neapzinās riskus un traumas, ko var gūt ceļu satiksmes negadījumos. Protams, ja ir liels ātrums, smaga sadursme vai auto apgāšanās, tad traumas var gūt arī tie autovadītāji un pasažieri, kuri ir piesprādzējušies, tomēr tās būs daudz mazākas. Ja auto iekļūst negadījumā, braucot lielā ātrumā, drošības josta var radīt mīksto audu bojājumus vai ļoti retos gadījumos arī atslēgas kaula traumas. Savukārt, ja šādā situācijā nav lietota drošības josta, iznākums var būt arī letāls.
Augsts risks gūt politraumas
Ja priekšā sēdošie nav piesprādzējušies, auto avārijas gadījumā viņi ir pakļauti augstam riskam gūt politraumas - divu vai vairāku ķermeņa apgabalu vai orgānu traumas (piemēram, galvas un ķermeņa) ar vitālo funkciju traucējumiem. Šādos gadījumos smagas galvas traumas var gūt, atsitoties pret stūri, priekšējo paneli vai vējstiklu. Ja pasažieris vai autovadītājs trieciena rezultātā tiek izmests no automašīnas caur priekšējo stiklu, var iegūt smagas kakla un mugurkaula traumas. Tāpat jāņem vērā, ka, ja apkārt ir dzīva satiksme, cilvēks var pakļūt zem cita transporta līdzekļa.
Iekšējo orgānu bojājumus var uzreiz nepamanīt
Nepiesprādzēšanās var izraisīt smagas iekšējo orgānu traumas, jo ķermenis tiek strauji grūsts pret stūri vai paneli, tādējādi var tikt bojātas aknas, liesa, nieres vai citi orgāni, izraisot bīstamu iekšēju asiņošanu. Diemžēl visu apgrūtina arī fakts, ka iekšējo asiņošanu pēc autoavārijas var nepamanīt uzreiz, jo tās simptomi var būt mazāk acīmredzami nekā ārējie ievainojumi, un tā var attīstīties pakāpeniski. Iekšējās asiņošanas simptomi, kam jāpievērš uzmanība, ir spēcīgas vai pieaugošas sāpes vēderā vai krūtīs, bālums, auksta, mitra āda, paātrināta vai vāja sirdsdarbība, zems asinsspiediens, apgrūtināta elpošana, kā arī apziņas traucējumi vai apjukums.
Aizmugurējais sēdeklis nav drošāks
Daudzi cilvēki kļūdaini uzskata, ka nepiesprādzēšanās aizmugurējā sēdeklī ir mazāk riskanta. Pasažieri bieži vien domā, ka aizmugurējais sēdeklis ir drošāks, jo tas atrodas tālāk no automašīnas priekšpuses, kur bieži notiek tiešs trieciens, tomēr auto avārijās trieciens var nākt no jebkuras puses (priekšpuses, aizmugures, sāniem), un nesprādzējies pasažieris joprojām ir pakļauts trieciena spēkam. Aizmugurē sēdošs nepiesprādzēts pasažieris trieciena brīdī var tikt izmests uz priekšu un izraisīt smagas traumas gan pašam pasažierim, gan priekšā sēdošajiem. Tāpat šie pasažieri var tikt izmesti no automašīnas caur sānu vai aizmugures logiem, kas ievērojami palielina nāves vai smagu ievainojumu risku. Arī aizmugurē sēdošie var gūt galvas, kakla un muguras smadzeņu traumas, kas var rezultēties ar paralīzi vai nāvi.
Atgādināt par piesprādzēšanos arī pasažieriem
Neatkarīgi no tā, vai pasažieris sēž priekšējā vai aizmugurējā sēdeklī, drošības jostas lietošana ir svarīga autovadītāja un pasažieru drošībai. Auto avārijās trieciens var nākt no jebkuras puses, un nepiesprādzējušies pasažieri bieži gūst vissmagākās traumas, kas var būt pat letālas. Pasažieri, kuri nav piesprādzējušies, var tikt izmesti no aizmugurējā sēdekļa, izraisot traumas ne tikai sev, bet arī priekšā sēdošajiem, padarot situācijas īpaši bīstamas. Turklāt smagi ievainojumi, piemēram, galvas, kakla, mugurkaula vai iekšējo orgānu traumas, var izraisīt nopietnas sekas, tostarp paralīzi vai nāvi. Lai arī dažkārt cilvēki uzskata, ka aizmugurējais sēdeklis ir mazāk riskants, statistika un traumatologu pieredze pierāda pretējo – drošības jostas ir jālieto vienmēr un visiem pasažieriem. Ir būtiski, ka autovadītāji saviem pasažieriem vienmēr atgādina par nepieciešamību piesprādzēties, jo tieši drošības josta var būt izšķirošs faktors, vai, ja notiek autoavārija, tiek gūti viegli ievainojumi vai nopietnas, dzīvībai bīstamas traumas.
