Interpols nav spriedums
Krievijas Ģenerālprokuratūra šā gada augustā starptautiskajā meklēšanā iekļāvusi bijušo KNAB operatīvās izstrādes nodaļas vadītāju un Saeimas deputātu Juri Jurašu, kurš 2022. gadā brīvprātīgi iestājās Ukrainas bruņotajos spēkos, lai cīnītos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viedokli pauž jurists Aleksejs Jeļisejevs.
Pēc nepilna mēneša pienāca ziņa par apsūdzības apstiprināšanu tā dēvētajā DTR un attiecīgi par Ukrainas bruņoto spēku sastāvā karojušā Latvijas pilsoņa Alvja Lukšas iekļaušanu meklējamo sarakstā, kurš karoja par Ukrainu no paša Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Vēlāk viņš tika smagi ievainots un atgriezās Latvijā.
Aiztur Itālijā par humāno palīdzību
Pirms pusotra gada kāds Latvijas uzņēmējs Itālijā tika aizturēts, jo pēc Krievijas lūguma bija Interpola meklēšanā. Ar lielu stresu atklājās, ka viņš Krievijā nav pastrādājis nekādus noziegumus, taču viņu vajā par humānās palīdzības sūtīšanu uz Ukrainu.
Šā gada februārī arī izrādījās, ka Krievijas varas iestādes meklēšanā iekļāvušas 59 Latvijas 13. Saeimas deputātus, bijušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu un pašvaldību deputātus – kopumā vairāk nekā 80 cilvēku. Viņi apsūdzēti par padomju pieminekļu nojaukšanu.
Šis ir absolūti nepilnīgs saraksts ar tikai neseniem gadījumiem, kuros Krievija mēģinājusi izmantot starptautiskos meklēšanas mehānismus, lai izrēķinātos ar Latvijas politiķiem un pilsoņiem.
Aizliegts kalpot politikai
Protams, šajā jautājumā Putina režīmam ir grūti rēķināties ar tiešu palīdzību no Interpola. Šīs organizācijas konstitūcijas 3. pants tai kategoriski aizliedz veikt jebkādu politiska vai militāra rakstura iejaukšanos vai darbības. Ievērojot iedibināto starptautisko izdošanas praksi un tās ieviešanu Interpola tiesu praksē, mēs bez šaubām varam norādīt uz šīs kriminālvajāšanas izteikti politisko saturu.
Tomēr, apzinoties šīs grūtības, Krievijas varas iestādes arvien biežāk dod priekšroku relatīvām apsūdzībām, kuras, visticamāk, caurkritīs Interpola iekšējās uzraudzības mehānismos, kas paredzēti, lai aizsargātu starptautisko policijas sadarbību no izmantošanas politiskiem mērķiem.
Problēma ar neatkarību
Augsta ranga politiķiem, kuru vajāšana kļuvusi publiska, joprojām pastāv zināmas izredzes izvairīties no iekļaušanas starptautiskajos meklēšanas apkārtrakstos, bet ārpus Latvijas mazāk pazīstamām personām šie riski ir daudz lielāki. Ikviens, kurš nonāk Putina režīma krustpunktā, pēkšņi var kļūt par Interpola sarkanā paziņojuma vai izkliedes subjektu.
Šādas vajāšanas upuriem ir diezgan grūti pretoties manipulācijām. Lietu sarežģī arī tas, ka Interpols ir neatkarīga starpvalstu organizācija, kuras lēmumus nevar apstrīdēt ne nacionālajā tiesā, ne kādā starptautiskā institūcijā. Eiropas Savienības Tiesa tikai vienu reizi 2021. gadā ir pieņēmusi lēmumu par Interpola sarkanā paziņojuma pretrunu Eiropas regulai par personas datu aizsardzību saistībā ar “dubultā apdraudējuma” principa pārkāpumu. Tomēr tas joprojām ir vienīgais precedents ārējai kontrolei pār Interpola darbību, kas turklāt darbojas tikai ES.
Uz ko paļauties
Starptautiskās meklēšanas datubāzē iesaistītās personas var paļauties tikai uz iekšējo Interpola failu kontroles komisiju un tās Ģenerālsekretariātu, kas ir pilnvaroti pārbaudīt meklēšanas paziņojumu atbilstību noteikumiem. Pamatojoties uz šādas pārbaudes rezultātiem, viņi var bloķēt un dzēst meklēšanā iesaistīto personu datus no Interpola failiem.
Izņemšanas iemesli var būt dažādi. Tas ietver apsūdzības izvirzīšanas politisko motivāciju, cilvēktiesību pārkāpumus (ANO Vispārējā cilvēktiesību apzīmējuma garu), lietas civilo raksturu, krimināla elementa neesamību, meklēšanas datu slikto kvalitāti u.c.
Piemēram, 2005. gadā Interpola darba grupa saskaņā ar Konstitūcijas 3. pantu secināja, ka nav praktiski pieņemt izsmeļošu tīri politisku nodarījumu sarakstu (CE-2005-2-DOC-22). No otras puses, apgalvojumi, kas izteikti lūgumā par policijas sadarbību, var neatspoguļot nodarījuma patieso būtību, un tāpēc tie nedrīkst būt par vienīgo pamatu, lai noteiktu, vai pieprasījums ietilpst 3. panta darbības jomā.
Ziņojumā, kas apstiprināts ar Interpola Ģenerālās asamblejas rezolūciju AGN/63/RES/9 tās 63. sesijā Romā (1994. gada 28. septembris–4. oktobris), atzīts, ka pat šādam nodarījumam var būt politisks raksturs, kura fakti pieprasījuma iesniedzējā valstī ir noziegums pret parastajiem tiesību aktiem.
Tomēr ir jāņem vērā pārsūdzības procedūras specifika. Jo īpaši jāņem vērā, ka Interpolu visbiežāk neinteresē vainas jautājumi, konkrēta juridiskā kvalifikācija vai iekšzemes procesuālie pārkāpumi. Tā nevēlas kļūt par vēl vienu “apelācijas iestādi valstu jurisdikcijās”, bet tikai pauž bažas, ka meklēšanas dati atbilst tās noteikumiem.
Izdevās aizbēgt
No otras puses, Krievija gan var izmantot gan reģionālos policijas komunikācijas kanālus, gan tiešus divpusējus tiesiskās palīdzības līgumus un pat neformālu sadarbību.
Piemēram, saskaņā ar Krievijas Iekšlietu ministrijas slepenajiem norādījumiem, persona, kas iekļauta federālajā meklēšanā tā sauktās starpvalstu meklēšanas ietvaros, automātiski tiek iekļauta visu NVS valstu “meklēto noziedznieku” sarakstā.
Tikai daži par to zina, taču tas pats Vjačeslavs Dombrovskis ar līdzīgu lietu Kirgizstānā jau saskārās pagājušā gada septembra beigās. Tad viņam brīnumainā kārtā izdevās izbēgt no Kirgizstānas policijas meklēšanas, kas rīkojās pēc Krievijas Izmeklēšanas komitejas lūguma vajāt viņu kā Saeimas deputātu, kurš balsoja par padomju pieminekļu nojaukšanu.
Materiālu sagatavojis jurists Aleksejs Jeļisejevs, aleksejs@jelisejevs.lv.
