Konferencē diskutē par klimata mērķu ietekmi uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru
foto: Publicitātes attēls
Konferencē diskutē par klimata mērķu ietekmi uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru.
Auto un tehnoloģijas

Konferencē diskutē par klimata mērķu ietekmi uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Šodien, 13. septembrī, norisinājās biedrības “Latvijas Formula 2050” konference “Klimata mērķu ietekme uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru”, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, AS “Latvijas Finieris”, AS "Latvijas valsts meži", SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, Zemkopības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju.

Konferences ietvaros tika diskutēts par meža nozares ilgtspēju Latvijā, ņemot vērā ekonomiskos, tehnoloģiskos un normatīvos aspektus, tostarp vēstures mācības un Eiropas Savienības Zaļā kursa stratēģijas perspektīvu, tiecoties atrast līdzsvarotu risinājumu nozares, reģionu attīstības un valsts izaugsmes interesēs.  

SIA “LMT” prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Juris Binde norāda: “Tehnoloģijas un inovācijas strauji pārveido pasauli – tas, kas vakar vēl balansēja uz zinātniskās fantastikas robežas, šodien ir realitāte. Arī mežu nozarē tehnoloģijas ir kļuvušas par vienu no galvenajiem nozares izaugsmes faktoriem, īpaši rūpēs par ilgtspējas attīstības mērķiem.”

Tehnoloģiju sniegtās iespējas ar katru dienu paplašinās un rada jaunus inovāciju risinājumus dažādu nozaru attīstībai, ļaujot tām sasniegt ne vien biznesa attīstības mērķus, bet arī rūpēties par ilgtspēju un apkārtējo vidi mūsu nākamajām paaudzēm. Jau vairākus gadus mežu nozarē veiksmīgi tiek izmantots lietu internets, dronu tehnoloģijas, šobrīd arī mākslīgais intelekts un  digitālā dvīņa integrācija darba procesos, tādējādi veicinot darba efektivitāti un produktivitāti.

“Esmu pārliecināts, ka tehnoloģiju un inovāciju sinerģija ir iespējama ikvienā nozarē, pateicoties tam tiek veicināta ne tikai pašas nozares, bet arī Latvijas valsts kopējā ekonomiskā attīstība un konkurētspēja. Lai to sasniegtu - ir jāveicina nozaru digitālā transformācija un virzība uz vienotu mērķi, izstrādājot pārskatāmu un koordinētu rīcības politiku gan nozaru ekonomiskās attīstības, gan ilgtspējas mērķu sasniegšanai,” uzsver Binde.

Konferencē ar uzrunu uzstājās Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Zemkopības ministrs Armands Krauze, priekšlasījumus sniedza Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Biķis, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs un AS “Latvijas valsts meži” mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.

Savukārt konferences un tematisko bloku diskusijās piedalījās ar Vidzemes Augstskolas padomes loceklis un vadošais pētnieks hist. Gatis Krūmiņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktors, vadošais pētnieks Jurģis Jansons, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis, 14.Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps, biologs, zinātnieks un politiķis Indulis Emsis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Andra Zvirbule, AS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns Agris Ņikitenko, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Uģis Cābulis, Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētājs Linards Kumskis, kā arī vairāki dažādu nozaru un institūciju eksperti. Konferencē piedalījās vairāk nekā 70 valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji.