Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs: atlīdzības politika valsts pārvaldē ir uzlabojusies

Kādi ir bijuši pirmie nozīmīgie lēmumi par Valsts kancelejas darba organizāciju, kurus jau esat paspējis pieņemt pirmajās nedēļās kopš stāšanās amatā?

Vēl neesmu pabeidzis, bet darbu uzreiz sāku ar iepazīšanos, tiekoties ar katru departamentu atsevišķi. Aizvadījām vadošo departamentu vadītāju sanāksmi, kurā mēs vienojāmies, ka šāda sanāksme būs katru pirmdienu un ka sanāksmēs ir jautājumi, kuri jānofiksē, lai tie tiktu arī izpildīti, lai kāds neaizmirstu, nebūtu tā, ka kāds nedzirdēja, nezināja, jo bieži vien arī vadītāji mēdz ar darbiniekiem uz leju ar šo informāciju nepadalīties.

Protams, bija ļoti daudz jautājumu dzirdēts jau no publiskās telpas par attālināto darbu - kā tas notiks? Man nav vajadzības to strikti noteikt ar rīkojumu, vismaz sākumā - paskatīšos šo uzticības un sapratnes līmeni, bet man vajag, lai vadošie cilvēki man ir pieejami, viņi ir klātienē. Līdz ar to manas sanāksmes pirmdienās ir klātienē, ceturtdienā valsts sekretāru sanāksmes ir klātienē un vēl viss formāts, ko es organizēšu, būs klātienē. Ir iespēja, protams, un gadījumi, kad ir nepieciešamība kādam pieslēgties attālināti, tāpēc ka viņš, piemēram, konkrētajā laika brīdī nevar pārvietoties, viņš ir iestrēdzis citās savās sanāksmēs, tad es dodu šo iespēju pieslēgties attālināti.

Otrs lielais nosacījums - jauniem darbiniekiem, lai iepazītu vidi, kur viņš atnācis, kur viņš vēlas strādāt, iepazītu darba ritmu, kultūru, apjomu utt., noteikti ir jābūt sākotnēji klātienē. Nedrīkst būt tā, ka jaunais darbinieks tiek pieņemts attālinātā procesā. Tā tas nestrādās, jo sistēmas ir dažādas, rīki ir dažādi, viņam vismaz jāiepazīstas, jāsaprot darba vide un viss pārējais. Cik tas ir ilgs laiks - trīs vai seši mēneši, vai pārbaudes laiks -, to vēl paskatīšos, kā mums risināsies šie nosacījumi, bet tā ir tā pirmā lieta - darba kultūra un uzticība, kā es redzu šo sadarbību.

Protams, man nav simtprocentīgi visiem jāliek strādāt klātienē - ja šis cilvēks tiešām ir tas eksperts, zobrats, mehānisms, kas nodrošina darbu, ja viņa klātbūtne nav nepieciešama, bet tomēr es tāpat gribēšu viņu kādreiz satikt, lai viņš neaizmirstu, kur iestāde atrodas.

Tad, protams, es gribēju saprast publiski izskanējušo - kā var būt tā, ka nav līgumu, nav iepirkumu, līgumu summas ir pārtērētas utt. Kolēģi jau bija uzsākuši šo pārskatīšanas procesu, un es arī pieslēdzos tam darbam, pats gribēju saprast, kā tiek šīs finanšu pārvaldības uzraudzītas, kontrolētas. Un tad es arī pateicu jau savus novērojumus, kā turpmāk tas notiks, ka nevar visi kaut ko pirkt, darīt, bet atbildīgo nav, kontroles nav, uzraudzības nav. Tas viss būtībā ir tā saimnieciskā pārziņa. Šeit tiešām saimnieciskajās lietās ir cilvēku vakances, neesamība un Valsts kancelejas tehniskais nodrošinājums vai visādas citas lietas un saistības ir aizgājušas otrajā plānā.

Tāpat es uzrunāju un tikos ar iekšējo auditu - kā varēja notikt tādas lietas un procesi, kur ir skatījies iekšējais audits? Es secināju, ka Valsts kancelejā par iekšējo auditu visā valdības ēkā, Administrācijas skolā un Sabiedrības integrācijas fondā ir atbildīgs viens cilvēks. Tātad audits šeit ir novājināts, jo to visu nevar paspēt izdarīt viens cilvēks. Noteikti ir jāstiprina iekšējā audita kapacitāte, un auditam ir jānotiek roku rokā ar iestādes vadītāju. To esmu piekopis gan tieslietās, gan zemkopībā, un tas ir tikai normāli un pareizi.

Tāpat tikos ar diasporas pārstāvjiem, lai pārrunātu tās aktualitātes, ilgas un gaidas no Latvijas valsts pārvaldes, ko sagaida mūsu latvieši ārzemēs. Es izteicu priekšlikumu, vīziju, ka tad, kad Latvija gatavosies prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē, kas ir 2028.gadā, lai mums ir gatavi eksperti un cilvēki, kas var pārstāvēt valsti, kā arī risināt jautājumus, kas ir vajadzīgi mūsu tautsaimniecībai, izaugsmei, konkurētspējai, un lobēt to ES. Tas būtu ļoti liels pienesums, jo mums ir savi eksperti pasaulē, Eiropā, kurus mēs varētu uz prezidentūru uzaicināt. Viņi ir spējīgi pārstāvēt Latviju gan tautsaimniecības, gan ekonomiskos, gan ceļu infrastruktūras jautājumos, tieslietās u.c.

Vai jūs esat veicis arī personāla sastāva izmaiņas? Vai tādu vajadzību nesaskatāt?

Vēl nē. Esmu izteicis idejas un vīzijas, ka būs strukturālās izmaiņas, it sevišķi piesaucot šīs lietas par audita stiprināšanu, par iepirkumu speciālistiem, saimniecisko sadaļu un, iespējams, kādas vēl mazas, efektīvas izmaiņas, kur valdības centram būtu jāparāda priekšzīme.

Tās būs jaunas darba vietas?

Nē, no esošajām, tas nebūs papildinājums. Neprasīšu papildu naudu. Te ir jāpārliek, jāsabalansē resursi no tā, kas mums ir.

Kādu jūs kopumā redzat savu misiju Valsts kancelejas vadītāja amatā - vai pamatā organizēt Ministru kabineta, premjera darbu vai tomēr arī nest kādas pārmaiņas Latvijas ierēdniecības sistēmā kopumā, uzlabot ierēdņu darba vidi vai mainīt kaut ko prasībās?

Es, protams, ietu šajā plašajā virzienā. Pamata uzdevums Valsts kancelejai ir nodrošināt Ministru prezidenta biroja darbu. Tātad mums ir "jāservisē" šis birojs tāpat, kā ministrijas "servisē" ministru darbu. Bet tas ir pats par sevi saprotams. Es tiešām gribu iet plašumā, kur mēs ņemam vērā labās pārvaldības pieredzi citās valstīs, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas labās prakses, par ko visi runā. Es noteikti gribēšu arī šīs labās pārvaldības lietas turēt valsts sekretāru uzmanības lokā, lai tas arī tiktu pārņemts ministrijās, iestādēs.

Noteikti ir jāveido ļoti liela sadarbība ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Valsts kontroli un Konkurences padomi, lai viss, kas tiek ražots vai tapināts valdības ēkā, jau būtu ekspertu pamatīgi izsvērts.

Mums ir nepieciešama arī nevalstiskā sektora iesaiste, lai sabiedrībā atjaunotos uzticamība valsts pārvaldei, tam, ka šeit ir cilvēki, kas strādā mūsu labā. Tas ir tas, ko es jau publiski esmu teicis arī par pakalpojumiem. Mēs ikviens gribam saņemt tādu pakalpojumu, kādu mēs vēlamies, un tāpēc mums vajadzētu nodrošināt arī citiem, lai tas pakalpojums būtu labs. Un te ir piemērs no komercvides - vai mūs apmierina bankas pakalpojums, kurš ir tikai attālināti, interneta vidē? Piemēram, saistībā ar pabalstiem vai ko citu, proti, lai cilvēks to sāpi izstāstītu, ir vajadzīga klātiene.

Tāpat mums katram ir bijusi situācija, kāpēc neesam spēruši kādu nākamo soli. Ir jāspēj sabiedrības loceklim ļaut tikt uz priekšu, nevis atrakstīties ar vēstulēm, ka šis jautājums ir citā kompetencē. Bet to var sajust tikai, ja tiešām ir klātienes iespēja, konsultācija vai zvans, kad mēs nevaram tikai atrakstīties ar oficiālo e-pasta saraksti vai elektronisku pieteikumu. Tā būtu mana misija, ja es to spētu dabūt par kādu temperatūras grādu uz augšu.

Bet te ir arī izņēmumi. Piemēram, mēs darbiniekus meklējam arī reģionos. Protams, ka viņš nevarēs izbraukāt uz darbu katru dienu finanšu resursu iespēju vai satiksmes dēļ, bet tad tās ir šīs iekšējās vienošanos. Otrs - attālinātais darbs valsts pārvaldē noteikti ir arī jāspēj vairāk piedāvāt cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Bez šī klātienes darba - kāds ir jūsu redzējums, kā būtu jāattīstās valsts civildienestam un pašiem ierēdņiem?

Te ir stāsts par rotācijām. Cilvēks strādā vairākus gadus vienā ministrijā, viņš ir ļoti liels eksperts, viņš ir strādājis ar dažādiem jautājumiem. Es domāju tieši par vadošā līmeņa ierēdņiem, par kuriem jau Civildienesta likumā ir pateikts, ka tie ir terminēti amati - pieci gadi ar iespēju pārskatīt vēl. Ir jātur bumba rokā un jāskatās, ja, iespējams, netiks pagarināts termiņš, ko mēs ar šādu ekspertu darām, kur viņam varam piedāvāt savu ekspertīzi audzēt nākotnei?

Varbūt tieši kāds no cilvēkiem, kas tagad dzīvo un strādā ārzemēs, kurš ir aizgājis no organizācijas, institūcijas strādāt, jo tajā laikā nebija konkurētspējīga atalgojuma Latvijā, vēlētos atgriezties... Bet tas jau ir tāds liels darbs, un ir jāizstrādā plāns un arī jāuztur šāda informācija.

Es saprotu, ka vēl tikai aizvadāt tikšanās ar Valsts kancelejas struktūrvienībām. Bet varbūt jau varat pateikt vērtējumu par kancelejas iekšējo struktūru, nodaļu sadalījumu? Vai jūs tas apmierina vai redzat potenciālu kādām pārmaiņām?

Tas ir jautājums, kur man pilna bilde noteikti būs tad, kad tikšos ar visām struktūrvienībām. Bet jau ir redzams, ka kaut kas dublējošs arī ir. Ir dublējošs attiecībā uz to, kādus cilvēkus vai nodrošinājumu vajag premjerei, tāpēc viņai ir arī savs birojs, bet man ir daži jautājumi, es ceru atbildes gūt, tiekoties ar visiem. Vienmēr ir jautājums - kāpēc nevar izmantot esošo Valsts kancelejas resursu? Tad te bieži ir stāsts, vai ir pietiekama jauda, zināšanas, prasmes, vai mēs vienkārši nespējam "servisēt" premjeres biroju.

Bet es domāju, par to man vēl būs atsevišķs stāsts un vīzija. Pagaidām ir tikai nojausma, ka ir kaut kādas dublēšanās funkcijās.

Par ekspremjera Krišjāņa Kariņa speciālreisu skandālu - kā iepriekšējā Valsts kancelejas vadītāja Jāņa Citskovska nomaiņa ir ietekmējusi situāciju kancelejā, proti, vai darbinieki nejūtas pārāk kritizēti, nepamet darbu kancelejā?

Protams, ka tā situācija ir ietekmējusi ļoti emocionāli, finansiāli un arī empātija kādos punktos ir iedragāta. Cilvēki šeit nedzīvo ar pozitīvām emocijām pēc šī izvirduma.

Un otrs, ko es gribēju pieteikt: paskatoties uz Valsts kancelejas direktoru portretu galeriju, man ir vien secinājums - visi Valsts kancelejas direktori ir zaudējuši amatu, pateicoties tam, kā konkrētā situācija ir menedžēta no darbinieku puses. Kancelejas direktors ir uzticējies savai komandai, ka viss ir labi, bet izrādās - nav labi. Šajā vai otrā situācijā viņa amats ir zaudēts komandas dēļ. Vairāk neizplūdīšu.

Bet vai tajā pašā laikā neuzskatāt, ka šis amats ir pārāk atkarīgs no politiķu lēmumiem?

Es nevaru iekāpt tajās kurpēs, jo es šeit neesmu strādājis. Es esmu strādājis ministrijās, kur ir jābūt sakārtotam pamatam - kārtībai, vadlīnijām, nolikumiem, procedūrām, "servisējot" ministra biroja darbu. Ja šāds pamats ir, tad diez vai kādi pārkāpumi un problēmas varētu sākties. Ja es šeit pastrādāšu kādu laiku, vēlams, vismaz piecus gadus, cik ir šis termiņš, tad es varētu izdarīt secinājumus, vai te kaut kas ir citādāks, īpašāks. Pagaidām man tā nešķiet.

Un kā ir ar šo jautājumu par speciālo lidojumu organizēšanu - vai tas ir sakārtots?

Nav vēl, kamēr nav noteikumu, kamēr nav kārtības, kritēriju, kas ir specreisu izmantotāji, kādām vajadzībām, ar kādiem nosacījumiem. Tikmēr tos nedrīkst izmantot.

Kā ir ar atalgojuma politiku valsts pārvaldē - kāds ir jūsu vērtējums par to?

Es jau minēju to, ka mūsu latvieši Eiropā, pasaulē ir gatavi atgriezties Latvijā un strādāt, tātad atlīdzības politika valsts pārvaldē ir uzlabojusies, pateicoties šai sistēmai, ko ieviesa pirms divarpus gadiem.

Bet šeit arī jau jūtu riskus un noteikti gaidīšu Valsts kontroles revīziju par jauno atlīdzības politiku, lai izdarītu secinājumus. Tur noteikti būs vesela virkne uzdevumu Valsts kancelejai, kas ir atbildīga par šo politiku, jo ir atkal pārkāpts varas dalīšanas princips - nevar būt tā, ka kāds saņem vairāk par Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, premjerministru. Nevar būt tā, ka mēs nespējam sekot līdzi tam, kas notiek dzīvē "uz ielas" ar kopējo atlīdzību, jo, kā jūs atceraties, atlīdzības sistēmas lielā ideja un reforma tapa no pētījuma, ka valsts pārvalde nav konkurētspējīga ar privāto sektoru. Bet tur tiešām es sagaidīšu Valsts kontroles revīziju. Jau jūtu - tur nebūs spoži. Bet šobrīd varu teikt, ka te ir jābūt ļoti lielai saistībai un uzmanībai ministrijās, kam ir kapitālsabiedrības, un jāpaskatās, vai šīs kapitālsabiedrības arī ar tādu augšupeju var celties atlīdzībās, jo valsts pārvaldei ķerties tagad klāt un kaut ko mehāniski labot un apturēt nevajadzētu - mēs atkal aiziesim stagnācijā, jo mehānisms ir izstrādāts, bet kopējo atlīdzību vai statistiku ietekmē arī šīs valsts kapitālsabiedrības.

Tad es tur pievērstu uzmanību konkrētām kapitālsabiedrībām, tām, kuras sniedz valsts pakalpojumu iedzīvotājiem, un, ja to ienākumi nāk no iedzīvotāju maciņiem un tās nostrādā ar peļņu, tad es gribētu teikt, ka tur nevar augt atlīdzība, jo viņi ir nopelnījuši no mūsu iedzīvotājiem. Te būtu nedaudz jāpašķiro. Bet neko konkrētu vārdā nesaukšu.

Protams, ir vēl kaut kur situācijas, kur noteikti atlīdzību sistēma nav sakārtota tāpēc, ka visu to dara uz iekšējiem resursiem, un tagad, kad drošība ir prioritāte, naudas ir tik, cik ir. Bet mums ir resursi, kuros mēs varam paskatīties.

Vēl varbūt lec publiski ārā, ka valsts pārvaldei ir augusi atlīdzība par X procentiem. Bet tad tas ir jāmāk izskaidrot ar tiem resursiem, kur naudu iedeva, piemēram, iekšējai drošībai. Tur atlīdzība cēlās par 30%, tas pavilka to kopējo skalu, bet ne jau naudas ziņā. Vienkārši tur ir lielākais pieaugums. Un tāpēc varbūt kādam izskatās, ka valsts pārvaldē ir ļoti augusi alga.

Kā jums šķiet, vai Latvijā nepieciešams samazināt kopējo ierēdņu skaitu, kas ir biežs aicinājums no sabiedrības puses?

Jā, sabiedrība to vēlas, sabiedrība uzskata, ka ierēdņu ir par daudz, bet tad tiešām ir jāskatās, kurā sektorā un kur tieši. Šobrīd man nav tādas kopējās lapas. Vienīgais, ko varu teikt, ka tā ierēdniecība vai tā valsts pārvalde… Kas tie ir? Ne jau skolotāji, jo skolotāju trūkst. Ne jau kādā pašvaldībā sociālo pakalpojumu sniedzēji, jo viņu noteikti trūkst. Tad kur? Tās ir ministrijas, ministriju pārvaldības iestādes? Man nav tūlītējas atbildes, bet, ja jūs man tā ātri paprasāt, ka ir sabiedrības spiediens vai ka sabiedrība redz, ka ierēdniecība ir uzblīdusi un par lielu, tad es saku, "okay", bet tad ņemam un pašķirojam, kur tas ir!

Kāds ir jūsu redzējums, kā sakārtot politiķu un ierēdņu attiecības, lai nav tā, ka, nomainoties ministram, tiek nomainīti arī ministrijas augstākie ierēdņi?

Es jau LTV raidījumam "De facto" piesaucu šīs vadlīnijas, kuras ir Valsts kancelejas mājaslapā - ļoti daudzsološs, aprakstošs buklets, es aicinātu visiem to izlasīt un iepazīties. Jā, ir tādi gadījumi, ka veidojas jauna koalīcija un ministrs vai premjers nāk ar savu politisko vīziju, stratēģiju, uzstādījumu, to, ko viņš šajā ministrēšanas vai premjerēšanas laikā vēlas sasniegt. Un viņš jau varbūt zina, vai ir redzējis vai dzirdējis par šīs konkrētās iestādes vadītāju un viņš saprot, ka nebūs ar viņu pa ceļam. Mans aicinājums būtu vismaz panākt vienošanos, ka šis ministrs, premjers pastrādā ar to cilvēku pusgadu, kas būtu tāds minimālais termiņš, lai saprastu, vai tiešām šis cilvēks nav gribējis kaut ko citādi domāt un darīt. Un tikai tad, kad mums būtu šī gatavā rotācijas bumba, par ko es stāstīju, un, piemēram, kādam citam viņš noderētu vai tieši tajā jomā viņš varētu aiziet savu ekspertīzi pieaudzēt, tad arī būtu šī veselīgā rotācija un politiķu un ierēdņu attiecības, ja mēs runājam par "top" menedžmentu. Bet nevar būt tā, ka ierēdnis ir strādājis 17 gadus labi, viņš ir novērtēts izcili, saņēmis novērtēšanas prēmiju un te pēkšņi viņš ir slikts.

Es to redzu tā un ceru, ka to sadzirdēs arī citi mani kolēģi. Noteikti pārrunāšu to arī ar valsts sekretāriem, noteikti pārrunāsim formātu, kurā būs klāt arī politiķi, tiesībsargājošās iestādes. Es esmu gatavs šādu jautājumu pieteikt.

Es tomēr nedaudz atgriezīšos pie Kariņa specreisiem. Vai esmu pareizi sapratusi, ka šobrīd notiek skaidrošana, kas un kā pieņem lēmumus, vai šādus lidojumus vispār var veikt, un kādos gadījumos tie ir lietderīgi? Kāda ir šī virzība?

Tātad mums, Valsts kancelejai, ir uzdevums gan no Ģenerālprokuratūras, gan no Valsts kontroles izrietošās revīzijas, gan premjeres rezolūcijas izstrādāt normatīvu, pirmkārt, par to, kas tie ir par reisiem un kurai grupai tādi būtu nepieciešami.

Noteikumi, ja būs tādā gatavībā, drīz arī aizies apritē ministrijām. Noteikti būs arī sabiedriskā apspriešana. Tad, ja būs šādi noteikumi, kādām amatpersonām, kādā lietā šie specreisi ir izmantojami, tad vajadzētu būt arī katrā ministrijā kritērijiem, kad kaut ko tādu mēs varam pasūtīt, izvērtējot, protams, lietderību, efektivitāti un vai tas nebija iespējams konkrētā gadījumā ar komercreisu.

Kā piemēru varu minēt, ka, ja ir kaut kas ārkārtējs noticis, izsaukts premjera vai Valsts prezidenta līmenis, vai parlamenta spīkers uz kaut kurieni un tas ir pēkšņi jāmenedžē. Vai arī, ja ir noticis kaut kas valstij ārkārtējs - ārkārtas situācija, kad premjeram ir pēkšņi jāatgriežas un nav citu variantu. Tāpat varbūt tas ir otras puses uzaicinājums un kaut kāda daļa tiek apmaksāta.

Ja Ministru kabinetā tiks pieņemts šāds ārējais regulējums, tad noteikti tām amatpersonām, kuras šādus specreisus varētu iedomāties izmantot, ir jābūt konkrētās iestādes iekšējam normatīvam, kā to organizē - kurš piesaka, kurš kontrolē, kurš izvērtē, analizē un tā tālāk, un tad tādi specreisi var notikt. Bet šodien, rīt un parīt, kamēr šāda regulējuma nav, tos izmantot nevar.