Situācija nav tik drūma: ko par jauniešiem bezdarbniekiem saka statistika?
foto: Shutterstock
Bizness un ekonomika

Situācija nav tik drūma: ko par jauniešiem bezdarbniekiem saka statistika?

Biznesa nodaļa

Jauns.lv

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzskaitē esošo reģistrēto bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 30 gadiem skaits ik gadu samazinās.

Jauns.lv noskaidroja no NVA, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits vecumā no 15 līdz 30 gadiem ik gadu samazinās.

  • 2021. g. sākumā NVA uzskaitē bija 11 749 reģistrētie bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 30 gadiem;
  • 2022. gada sākumā – 8 953;
  • 2023. g. sākumā – 8 282;
  • 2024. g. sākumā – 7 872;
  • 2024. g. 1. pusgada beigās – 6 556 reģistrētie bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 30 gadiem.

NVA reģistrēto bezdarbnieku jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem izglītības līmenis ir dažāds. Lielākā daļa ir ieguvuši vispārējo vidējo izglītību, savukārt bezdarbnieku ar augstāko izglītību ir daudz mazāk. 2% jauniešu bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību. Jaunieši, kuri pirms bezdarba perioda bija nodarbināti, visbiežāk strādāja tādās profesijās kā pārdevēji, palīgstrādnieki, klientu apkalpošanas speciālisti, viesmīļi un pavāri.

77,4% NVA reģistrēto jauniešu bezdarba periods ir līdz sešiem mēnešiem. NVA reģistrētie jaunieši aizvien ātrāk atgriežas darba tirgū: ja 2021. gadā jauniešu vidējais darbā iekārtošanās laiks bija 112 dienas, tad 2022. gadā tas samazinājās līdz 90 dienām, bet 2023. gadā – līdz 84 dienām.

Ar kādiem šķēršļiem jaunietis saskaras ceļā uz nodarbinātību?

Dažiem jauniešiem trūkst pietiekamu prasmju un kvalifikācijas, lai veiksmīgi integrētos darba tirgū un atbilstu pieprasītajām prasībām. Profesijas un karjeras izvēles process var būt sarežģīts, jo jaunieši bieži vien saskaras ar grūtībām noteikt piemērotāko virzienu vai profesiju. Daži jaunieši var nebūt pietiekami sagatavoti darba tirgus prasībām, kas liedz viņiem konkurēt par pieejamām darba vietām.

Jauniešiem nereti trūkst specifisku profesionālo prasmju un kvalifikācijas, kas nepieciešamas konkrētu profesiju veikšanai. Sociālie un psiholoģiskie faktori, piemēram, pašapziņas trūkums un motivācijas nepietiekamība, var radīt šķēršļus jauniešu aktīvai iesaistei darba tirgū. Subjektīvie faktori, kā bailes, nevēlēšanās uzņemties atbildību vai riskus, var kavēt jauniešus aktīvi meklēt darbu vai piedalīties karjeras veidošanā.

Jauniešu priekšstats par darbu nereti atšķiras no reālās darba vides, radot vilšanos vai neskaidrības, saskaroties ar ikdienas pienākumiem un prasībām. Jauniešiem var būt augstas gaidas no savas pirmās darba vietas, kas ne vienmēr atbilst reālajām iespējām un darba apstākļiem.

Daudzi darba devēji pieprasa iepriekšēju darba pieredzi, kas jauniešiem bieži vien trūkst, tādējādi radot papildu grūtības darba iegūšanā. Jaunieši, kuri nepārzina darba tiesiskās attiecības, var būt pakļauti lielākam riskam nonākt nedeklarētā nodarbinātībā. Dažkārt jaunieši dzīvo novadā vai pagastā, kur nav pieejamu piemērotu darba piedāvājumu, kas rada papildu šķēršļus nodarbinātībai.

NVA jauniešiem, tāpat kā citām klientu mērķa grupām, piedāvā daudzus un dažādus pakalpojumus nodarbinātības veicināšanai un iespējamo šķēršļu pārvarēšanai:

  • karjeras konsultācijas;
  • palīdzību darba meklēšanā;
  • e-mācību moduļus, tostarp “Kā veidot efektīvu darba meklēšanas stratēģiju” un “Motivācijas vēstules sagatavošana un sagatavošanās darba intervijai”;
  • NVA CV un vakanču portāla iespējas piemērota darba atrašanai: klātienes un attālinātās mācības darba tirgū pieprasīto prasmju apguvei, tostarp mācības starptautiskajās atvērto tiešsaistes kursu platformās;
  • darba nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumu nevalstiskajās organizācijās un augstskolās (darba pieredzes iegūšanas iespējas);
  • subsidētās nodarbinātības pasākumus;
  • reģionālās mobilitātes atbalstu;
  • atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai;
  • skolēnu nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā.

Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība

Iespēju iegūt darba pieredzi var ar NVA atbalstu, ja esi reģistrējies bezdarbnieka statusā. Piemēram, NVA sadarbībā ar biedrībām, nodibinājumiem un augstākās izglītības iestādēm īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” pasākumu  “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība”.

Biedrībās un nodibinājumos, strādājot sabiedrības labā, darbam nepieciešamās iemaņas attīsta NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī NVA reģistrētie klienti ar invaliditāti (bez vecuma ierobežojuma). Savukārt augstākās izglītības iestādēs darbam nepieciešamās iemaņas attīsta NVA reģistrētie klātienes studenti, veicot akadēmisku, pētniecisku vai administratīvu darbu.