LBAS ar darba devējiem piedāvā celt minimālo algu un pāriet uz fiksētu neapliekamo minimumu

Pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz Finanšu ministrijas 20. augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības puses, gan no darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija divpusējās pārrunās ir izstrādājušas piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau sākot ar 2025. gadu, kā arī grafiku minimālās algas un neapliekamā minimuma izaugsmei.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Ja darba devēji un valdība vienojas par PVN paaugstināšanu, LBAS uzstāj, ka šādas izmaiņas ir pieļaujamas tikai pie nosacījuma, ka jau ar 2025. gadu tiek ieviests fiksēts neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām, kā arī pakāpeniski līdz 50% no vidējās algas tautsaimniecībā pieaug minimālā alga. Šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai kompensētu pirktspējas kritumu no paaugstināta PVN, kā arī nodrošinātu neto algas pieaugumu visās algu kategorijās.

Lai saglabātu iedzīvotāju pirktspēju paaugstinot PVN par 1%, minimālajai algai būtu jāaug par vismaz 10 eiro, savukārt pie vidējās algas – par 15 eiro, kas nozīmē, ka nodokļu politikas izmaiņām būtu jākompensē vismaz šāds pieaugums. Vienlaikus LBAS uzsver, – līdzšinējā pieredze rāda, ka izmaiņas PVN neaprobežojas ar cenu kāpumu nodokļa likmes līmenī, PVN izmaiņas ietekmē arī ražotāju, tirgotāju cenu politiku un kopējo cenu kāpumu.  Fiksētais neapliekamais minimums šādu cenu pieaugumu spētu nosegt, tajā pašā laikā, lai pieaugums kompensētu arī patēriņa cenu izmaiņas, LBAS ieskatā minimālā alga ir jāceļ līdz vismaz 740 eiro, jo tieši zemo algu saņēmēji patēriņa sadārdzināšanos izjustu visbūtiskāk. Savukārt atvieglojums par apgādībā esošām personām (arodbiedrības un darba devēji piedāvāja 300 eiro 2025. gadā) slogu noņemtu tieši no ģimenēm ar bērniem.

LBAS un LDDK vienošanās paredz minimālās algas pieaugumu 2025. gadā līdz 740 eiro, kā arī fiksēta neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, kas nozīmētu, ka neto izteiksmē pie minimālās algas darbinieki saņemtu par 44 eiro vairāk kā šogad. Pie vidējās algas darbinieki “uz rokas” saņemtu par 86 eiro vairāk.

Sociālie partneri vienojās arī par minimālās algas un neapliekamā minimuma pieauguma grafiku nākošajiem gadiem, kuru mērķis ir sasniegt minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās algas tautsaimniecībā, par bāzi ņemot 12 mēnešu vidējo algu no iepriekšējā gada 1. ceturkšņa līdz aizpagājušā gada 2. ceturksnim. 2025. gadā minimālā alga tiktu noteikta 47% līmenī no vidējās algas attiecīgajā pārskata periodā, savukārt nākamajos gados šī attiecība pieaugtu par 0,5% līdz tā sasniegtu 50% attiecību pret vidējo algu tautsaimniecībā.  

Savukārt neapliekamajam minimumam būtu jāsasniedz 80% apmērs no minimālās algas. Apzinoties, ka fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana nozīmē būtiskas izmaksas budžetā, sociālie partneri vienojušies, ka 2025. gadā to var saglabāt 500 eiro apmērā, ņemot vērā, ka fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana pati par sevi nozīmē neto algas pieaugumu visos algu līmeņos. Bet, sākot ar 2026. gadu, tam būtu jāpieaug līdz 75% no minimālās algas līmeņa un turpmākajos gados jāsasniedz uzstādītais mērķis – 80%.

Būtisks kritērijs, lai piekristu iepriekš minētā scenārija ieviešanai, LBAS skatījumā ir mobilitātes izdevumu (transports un izmitināšana) iekļaušana pie atvieglojamiem izdevumiem par darbinieku, ja par to panākta vienošanās koplīgumā, kā arī atvieglojumu summas celšana līdz 700 eiro (FM darba grupā izteikts piedāvājums), –  arodbiedrības un darba devēji piedāvā 840 eiro gadā.

Sociālie partneri pārrunu laikā nav diskutējuši par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņām. Tomēr sarunās ar valdību LDDK rosinājis pāriet uz fiksētu IIN likmi 25% apmērā, kam LBAS nav gatava piekrist, jo algām šādas likmes ieviešana izslēdz progresivitāti un samazina fiksētā neapliekamā minimuma ieguvumus darbiniekiem ar nelielām algām, tādējādi nepildot arodbiedrību uzstādījumu mazināt nodokļu slogu mazajām un vidējām algām.  

Arodbiedrības saglabā uzstādījumu, ka nākotnē darbaspēka nodokļu modelim saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām ir jāmazina nodokļu slogs uz mazajām un vidējām algām. Jūtams un pirktspējas kāpumu stimulējošs neto algu pieaugums jānodrošina darbiniekiem, kuru darba alga ir līdz 2500 eiro.