Kāpēc zemniekam Raitim par zemes uzaršanu piesprieda 38 000 eiro sodu?

Bebru pagasta zemnieks grauj globālo klimatu

Raitim Unguram VMD tik lielu sodu piemēroja, jo viņš it kā bija veicis teju globāla mēroga noziegumu – veicinājis planētas klimata izmaiņas, gandrīz hektāru lielā platībā izcērtot 15 gadus uz neapsaimniekota lauka izaugušos krūmus un zemi uzarot, lai tajā varētu sēt labību.

Vispirms Unguram uzlika 3000 eiro lielu sodu, bet tad VMD konstatēja, ka mežzinis bija kļūdījies, jo viņam vajadzēja piemērot 38 000 eiro lielu sodu. Mežziņa kļūdu, protams, laboja un zemniekam piesprieda „pareizo” sodu. Kokneses novada Bebru pagasta zemniekam būtu jābankrotē, jo, lai samaksātu sodu, viņam nāktos pārdot savu bioloģisko saimniecību. To viņam tomēr nevajadzēs darīt, jo Aizkraukles rajona tiesa pirms pāris nedēļām VMD uzlikto sodu atcēla un Meža dienests to nedomā pārsūdzēt.

Pēc būtības absurdais lēmums par sodu tika pieņemts tādēļ, ka pilnvarojumu rīkoties ar strīdīgo zemes hektāru tā īpašniece, Kanādā dzīvojošā Edīte Āpše Ungurs bija izsniegusi diviem saviem radiniekiem – Raitim Unguram un Dainai Līcei. Savukārt šie divi pilnvarnieki, domājot, ka viņi ir vienīgie un īstie zemes iznomātāji, no valsts iestādēm bija saņēmuši divus atšķirīgus dokumentus – viens apliecināja, ka konkrētais zemes gabals ir mežs, bet otrs, ka lauksaimniecības zeme. Meža dienesta ierēdņi, tad nu šo situāciju izmantoja savā labā, skatīja tikai tos dokumentus, kas viņiem izdevīgāki un kurus pareizi interpretējot no zemes īpašnieka varētu „izkāst” lielāku soda naudu.

Zemnieks: „Iznāk, ka krūmu vietā esmu nogāzis trīssimtgadīgas priedes ar ērgļa ligzdu”

Aizkraukles rajona tiesa janvāra sākumā lēmumu par Ungura sodīšanu atcēlusi, bet VMD sevi par vainīgu neuzskata. Pats Ungurs teic, ka absurdais lēmums par sodu ir mežziņa izdomājums, jo viņš jūtas kā mazais ķeizariņš un rīkojas, kā tik ienāk prātā. Savukārt VMD paskaidrojumi liek domāt, ka skandālā varētu būt iesaistīti arī ģimenes kašķi. Pats Ungurs gan teic, ka tādējādi VMD vēlas sevi nomazgāt tīru un baltu un viņš savu attālo radinieci Dainu Līci nav redzējusi kādus gadus piecus.

Sodu par nepilna hektāra liela aizauguša lauka attīrīšanu Unguram VMD uzlika, jo uzskatīja, ka viņš bija pārkāpis Kioto protokolu un izraisījis klimata izmaiņas. Pēc Ungura rīcībā esošajiem dokumentiem, šie 0,9 hektāri ir lauksaimniecības zeme. Savukārt mežzinis to notaksējis kā meža zemi un līdz ar to noformējis aktu par nelikumīgu meža iznīcināšanu. Sākumā Unguram tika piespriests 3000 eiro liels sods, ko zemnieks pārsūdzēja. Un tad VMD pēkšņi konstatēja, ka mežzinis pieļāvis kļūdu un zemniekam jāmaksā 38 tūkstoši.

VMD Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts Kasjauns.lv skaidro: „Sākotnējo meža pārkāpumu protokolu un lēmumu par mežam nodarītajiem zaudējumiem pieņēma Kokneses nodaļas mežzinis Ivars Gražulis. Pēc Raita Ungura pārsūdzības, Sēlijas virsmežzinis Māris Bondars izveidoja komisiju lietas pārskatīšanai. Māris Bondars arī pieņēma lēmumu par mežam nodarīto zaudējumu pārrēķināšanu.”

Knēts skaidro, ka minētā summa – 38 000 eiro nav vis sods, bet gan meža videi nodarīti zaudējumi, kurus nosaka normatīvi par meža atmežošanu – valdības noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem un atlīdzināšanas kārtību. Mežzinis konstatējis, ka Ungurs likvidējis 15 gadus vecus bērzus, apses, egles un priedes ar vidējo augstumu seši metri.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols par piemēroto sodu teicis: „Ja tendence ir tāda, ka mēs samazinām meža platības, tad mums pieaug emisijas, un kādā brīdī valsts var nonākt situācijā, kad jāsāk par to maksāt. Līdz ar to atmežošanas kompensācijas ir noteiktas saistībā ar Kioto protokolu un par tām metodēm, kādas tās ir piesaistē ar emisiju, jo jebkura koku ciršana ir emisija, kāda ir saistībā ar klimata izmaiņu konvenciju.”

Ungurs ironizē, ka viņš laikam nogāzis trīssimtgadīgas priedes ar visām ērgļu ligzdām Gaujas Nacionālajā parkā.

Kā klajš lauks pārvērtās par mežu?

Bet, ja Unguram ir dokumenti, kas apliecina, ka viņš rīkojies uz lauksaimniecības zemes, kā pēkšņi lauks pārvērties par mežu?

Lieta tāda, ka pilnvarojumu rīkoties ar konkrēto zemi tās īpašniece, Kanādā dzīvojošā Edīte Āpše Ungurs izsniegusi diviem saviem radiniekiem – Raitim Unguram un Dainai Līcei (dzimušai Ungurei). Abi pilnvarnieki viens par otra pilnvaru nav zinājuši.

Tā nu Līcei, kura pirms kāda laika šajā zemes gabalā gribot cirst kokus, panākusi, ka šī zeme dokumentos no lauksaimniecības zemi pārvērtusies par mežu. Tā arī sākusies  visa jezga.

VMD Mežniecības daļas vadītājs Normunds Knēts Kasjauns.lv saka: „Neskatoties uz izplatīto ziņu, kurā VMD tiek attēlots, kā represīvs, neloģisks varas instruments, vēlos paust viedokli, ka situācijas pamatā ir nesakārtotās tiesības apsaimniekot īpašumu. Īpašniece, kas dzīvo Kanādā ir izsniegusi divas pilnvaras diviem dažādiem cilvēkiem. Ne viens, ne otrs pilnvarotais nav pienācīgi centies šo jautājumu atrisināt. VMD ir saistījies ar īpašnieci un lūdzis precizēt, kuru no diviem īpašniece uzskata par „īsto”, taču juridiski saistošu atbildi neesam saņēmuši.

Diemžēl Latvijā nav publisks pilnvaru reģistrs un VMD nevarēja zināt par divu pilnvaru eksistenci, kamēr paši pilnvaroti neradīja strīdus situāciju ar iecerēto un apstrīdēto koku ciršanu.”

Dīvaino situāciju Knēts skaidro: „2014.gada janvārī pilnvarniece Daina Līce iesniedz pieteikumu koku ciršanai. Savukārt, Raitis Ungurs iesniedz iesniegumu par koku ciršanas apliecinājuma izsniegšanas apturēšanu, motivējot to, ka viņš ir minētā īpašuma pilnvarnieks. VMD pirmo reizi uzzina, ka īpašumam jau kopš  2011. gada 20. maija ir arī cits/otrs pilnvarnieks – Raitis Ungurs.

VMD Kokneses nodaļas mežzinis Ivars Gražulis, konstatē, ka augstākminētajā platībā jaunaudze ir nocirsta.  Tiek sastādīts protokols par koku ciršanu bez apliecinājuma un attiecīgs zaudējuma aprēķins.

Pārbaudes rezultātā virsmežniecības komisija konstantē, ka mežzinis ir kļūdījies pārkāpuma kvalifikācijā un dabā ir veikta ne tikai koku ciršana, bet arī neatļauta atmežošana (zemes lietojuma veida maiņa citā), to uzarot. Virsmežzinis atceļ mežziņa lēmumu un izbeidz administratīvo Seko lēmums par administratīvā soda uzlikšanu 700 eiro apmērā un zaudējumu atlīdzināšanu trīskāršā apmērā 38 108,16 eiro apmērā.

Īpašumam joprojām ir divi pilnvarnieki, jo pirmā pilnvara nav normatīvajos noteiktajā kārtībā atsaukta.”

Tagad visas zemnieka nedienas it kā būtu beigušās, jo Aizkraukles rajona tiesa atcēlusi VMD uzlikto sodu Unguram.

Jāteic, ka sodītais, bet nu reabilitētais, Bebru pagasta jaunais zemnieks Raitis Ungurs ir pazīstams lauksaimnieks, viņš ir Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs. Pērnā gada februārī viņa vadīto saimniecību „Rosmes” apmeklēja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un viņu uzteica par veiksmīgu saimniekošanu. Dažus mēnešus vēlāk gan Dūklava vadītās ministrijas ierēdņi Unguram piemēroja desmitiem tūkstošu eiro lielu naudas sodu. Jau pērnā gada februārī, kad Dūklavs lielīja Ungura saimniekošanu, ministra pārraudzībā esošajā Meža dienestā jau bija iesākta lieta par Ungura sodīšanu.

Ar koku ciršanu esiet uzmanīgi!

Jāuzsver, ka pārgalvīga koku ciršana vai meža iznīcināšana var draudēt ar pamatīgiem sodiem. Un galvenā sankcija nav vis administratīvais sods par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu, par k sods fiziskajām personām draud no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Galvenais sods ir par nodarītajiem zaudējumiem mežam un videi, ko aprēķina pēc īpašām tabulām, kurās ņemts vērā koku vecums, suga, lielums un tā tālāk. Jo vērtīgāks un lielāks koks, jo soda nauda lielāka Tā, piemēram, pirms pāris gadiem par 18 koku – liepu un kļavu - nociršanu Rīgas centrā, kādā Krišjāņa Valdemāra ēkas pagalmā, piemēroja 54 752 eiro lielu soda naudu, tātad vairāk nekā 3000 eiro par vienu koku.

38 000 eiro sods par aizaugušas zemes attīrīšanu (LTV „Panorāma”)