Cerības uz ekonomisko apstākļu uzlabošanos Latvijā īpaši nepiepildās
Cerības uz ekonomisko apstākļu uzlabošanos Latvijā īpaši nepiepildās, neskatoties uz to, ka 2024. gada pirmajā pusē mūsu tautsaimniecībai izdevās izvairīties no lejupslīdes. Par to liecina gan dažādu nozaru iepriekšējo periodu darbības rādītāji, gan uzņēmēju noskaņojuma līmenis, gaidot notikumu attīstību.
Tikai vienā no četrām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apskatītajām tautsaimniecības jomām - pakalpojumu nozarē - jūnijā noskaņojums bijis pozitīvs, tomēr, ja ticam statistiķu aprēķiniem - "knapi virs nulles", raksta "Diena".
Eiropas Centrālās bankas lēmums par procentu likmju samazināšanu gan bija ilgi gaidīts, taču pagaidām nav devis jūtamu pienesumu ekonomikas aktivizēšanai. Tiesa, jāņem vērā, ka ir vasara, bet globālā mērogā dažādu darījumu veidu aktivitāte atvaļinājumu sezonā tradicionāli ir zemāka nekā pārējā gadalaikā. Iespējams, rudens nesīs jaunas pozitīvas vēsmas Latvijas ekonomikā. Taču, kamēr tas nav noticis, redzams, ka mūsu valstī krītas gan rūpnieciskās ražošanas apjoms, gan dažādu darījumu aktivitāte, un tas norāda arī uz pieprasījuma kritumu nākotnē.
Statistiķi uzsver, ka tieši rūpniecības nozares attīstību visvairāk ietekmē pieprasījuma trūkums. Vienlaikus rūpniecība Latvijā ir galvenā eksportējošā nozare, un bez rūpniecības izaugsmes nav pamata domāt par pamanāmu un noturīgu valsts kopējās ekonomiskās dzīves aktivizēšanos. Eksporta ienākumu trūkuma dēļ samazinās arī iespēja kaut ko tērēt, bet tas ietekmē tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība un pakalpojumu sfēra. Turklāt pirmajā no minētajām nozarēm naudas plūsmu apsīkums jau sācis izpausties pārdošanas datu maiņā.
